Vārda dienu svin: Modris, Matīss, Mariss
Piektdiena, 2018. gada 21. septembris, 03:15
+17° C, vēja ātrums 2.6 m/s, D-DR vēja virziens

Kuldīgā piedāvās studijas maģistriem

2018. gada 23. martā, 00:00
Raksta autors: Iveta Grīniņa
Kuldīgā piedāvās studijas maģistriem
Diskusijā par Latvijas Mākslas akadēmijas topošās filiāles studiju saturu Kuldīgas novada domē izsakās Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Anderss Pālzovs.
Foto: Daina Tāfelberga
Kāds būs mācību saturs Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) topošajā filiālē Kuldīgā? Atbildes divas dienas meklēja darba grupa: LMA mācību spēki, Ekomomikas un Kultūras ministrijas pārstāvji, sociālantropologi u.c.
Pēc intensīvas prāta vētras un ļoti daudzām idejām izkristalizējās galvenie satura virzieni: sociālās zinības, dizains, bizness un tehnoloģijas. Katru virzienu pārstāvēs viens partneris.

Projekta vadītāja Ilze Supe skaidro: „Veidojam četru skolu sadarbību, un katra izvēlēta savas kompetences dēļ: Tartu universitāte pārstāv sociālās zinības, LMA – dizainu, Stokholmas Ekonomikas augstskola Rīgā – biznesu un mārketingu. Ceturto vēl meklējam. Šopavasar brauksim uz Gēteborgas universitāti Zviedrijā un Mondragonas universitāti Spānijā.” Vēl nav pabeigta arhitektes Zaigas Gailes biroja radītā augstskolas ēkas projekta ekspertīze, bet pēc tās varēs izsludināt iepirkumu būvniecībai.


ČETRU SKOLU DIPLOMS

Filiālē tiks piedāvāta četrām augstskolām kopīga maģistrantūras programma ar vienotu diplomu. Tas nozīmē, ka studenti mācīsies visās. Viens variants – viņi uz šīm universitātēm brauc pa kārtai, otrs – pasniedzēji brauc uz šejieni. Mācības Kuldīgā būs angļu valodā.

I.Supe: „Esam formulējuši studiju galveno virzienu – pakalpojumu dizainu. Tā ir metode stratēģiskai inovāciju radīšanai jebkurā uzņēmumā, iestādē, organizācijā. To izmēģinājām vasaras radošajās skolās, strādājot Kuldīgas slimnīcas bērnu nodaļā un Latvijas Pasta nodaļā. Dizains, vizuālā domāšana un komunikācija, prasme izveidot prototipus un prezentēt savu ideju būs daļa no procesa, bet ļoti lielu uzmanību veltīsim inovatīvai domāšanai, spējai būt radošam, lūkoties nākotnē, saprast ekonomikas attīstības tendences, starptautiskā biznesa principus, sabiedrības darbības pamatus no sociālantropoloģijas viedokļa, patērētāju uzvedības psiholoģiju un kultūru. Pakalpojumu sfērā 21. gadsimtā būtiskas ir tehnoloģijas un virtuālā vide.”


CER UZ ĀRZEMJU STUDENTIEM

Četru augstskolu maģistru studijas domāts pieteikt programmai Erasmus Mundus, kas ir sadarbības un mobilitātes programma augstākajā izglītībā.

„Tā būtu zināma garantija pastāvēšanai,” skaidro I.Supe, „jo tad četrus gadus studentu uzņemšana tiktu pilnīgi finansēta. Latvijas gadījumā tas būtu ļoti liels atbalsts: 15 studentiem katru gadu nodrošināta mācību maksa, pasniedzēju alga utt. Bet noteikumi ir tādi, ka 75% Erasmus studentu jābūt nevis no Eiropas, bet citām valstīm: Ķīnas, Indijas, Krievijas un citām vietām. Mēs esam ieinteresēti, lai mācīties var arī Latvijas un kaimiņu valstu studenti. Tāpēc palikām pie 35 studentiem, no kuriem 15 būtu Erasmus programmas finansēti, pārējie mācītos par maksu.

Ideja ir par pieciem intensīviem semestriem, iekļaujot arī vasaru. Studijas ilgtu divus gadus.

Uzsvars tiktu likts uz darbu grupās un patstāvību, jo liela daļa nodarbību būs semināri – patstāvīgā darba analīze un diskusijas, nevis vienkārši lekcijas.

Nav izslēgts, ka, uzkrājot pieredzi un sakārtojot infrastruktūru, varētu domāt arī par bakalaura programmu.”


LABUMS ARĪ VIETĒJAI SABIEDRĪBAI

Par prāta vētrā tapušo studiju saturu Kuldīgas novada domē sprieda visas iesaistītās puses: pašvaldības vadītāja Inga Bērziņa, LMA prorektors Andris Vītoliņš, asociētā profesore Ilze Kundziņa, Tartu Sociālo studiju institūta profesore Trīna Vihalemma, Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Anderss Pālzovs, Kultūras ministrijas radošo industriju departamenta vadītāja Lilita Sparāne, dizainere un studiju programmas menedžere Antra Priede-Krievkalne.

T.Vihalemma piebilda, ka studenti varētu dot labumu arī Kuldīgai, mācību laikā piedāvājot veidus, kā uzlabot vidi. Tā strādā arī Mondragonas universitātē. Kā pastāstīja I.Supe, tā ir kooperatīva izveidota augstskola, kurā šie uzņēmumi izglīto darbiniekus pakalpojumu dizainā: „Uzņēmumi universitātei var pasūtīt risinājumu konkrētai problēmai, par to augstskolai tiek samaksāts, bet studenti to meklē un mācās, balstoties reālā situācijā. Tas, kurš darbu pasūta, protams, riskē, bet mācību spēku uzdevumus ir uzraudzīt kvalitāti.”

Uz jautājumu, kāpēc studentiem būtu jābrauc mācīties šeit, atbildēja A.Vītoliņš: „Rīgā mēs nekad nevarētu dabūt kopā visus ekspertus, kādi pie šī mācību satura strādāja Kuldīgā. Rīgā viņi skatītos pulkstenī, visiem būtu citas darīšanas, bet šeit ir pilnīgi cita vide – ļoti radoša.”
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: