Vārda dienu svin: Vanda, Veneranda, Venija
Svētdiena, 2018. gada 23. septembris, 05:54
+12° C, vēja ātrums 7.7 m/s, R-DR vēja virziens

Bērni kā nākotnes auditorija

2018. gada 7. maijā, 00:00
Bērni kā nākotnes auditorija
Liepājas teātra repertuārā pašlaik ir četras izrādes bērnu un jauniešu auditorijai. Jaunākā no tām – "Smaragda pilsētas burvis" (attēlā). Līdzīgi kā citiem kultūras satura piedāvātājiem, arī teātrim jaunākais apmeklētājs ir ļoti svarīga, bet ne primārā auditorijas daļa.
Latvijas simtgades centrālā projekta "Skolas soma" ideja un mērķis ir ikvienam skolēnam dot iespēju iepazīt kultūras, mākslas, vēstures, zinātnes un dabas vērtības, tādējādi veicinot pilsoniskas, atbildīgas, kultūrizglītotas un kritiski domājošas sabiedrības attīstību. Liela loma šī mērķa sasniegšanā ir kultūras iestādēm un institūcijām, kas piedāvā atbilstošu kvalitatīvu saturu. Cik lielā mērā tās ir ieinteresētas bērnu un jauniešu auditorijā?
Raksta autore – Ilze Kļepikova, Kurzemes Vārds

Liepāja ir lielākā pilsēta Kurzemē ar visdažādāko kultūras piedāvājumu, ko patērē visa reģiona iedzīvotāji. Un gan Liepājas teātris, gan muzejs, gan koncertzāle Lielais dzintars un Liepājas Simfoniskais orķestris strādā arī ar bērnu un jauniešu auditoriju, bet Liepājas Leļļu teātrī mazais skatītājs ir pamatauditorija. Lai gan neviens no šiem Liepājas kultūras dzīves veidotājiem nav tiešā veidā iesaistīts Skolas somas projektos, visu minēto kultūras jomu pārstāvju piedāvājums un repertuārs iekļauts arī projekta Skolas soma tā saucamajā ceļvedī, kurā apkopots visas Latvijas kultūras piedāvājums, kas varētu būt adresēts vai interesants bērnu un jauniešu auditorijai. Un tas ir gana plašs.

Liepājas teātrī katru sezonu starp vidēji astoņiem jauniestudējumiem top arī izrāde skolēnu auditorijai. Teātra pārstāve Zanda Borga uzsver, ka katrā repertuāra padomē tiek domāts par bērnu un jauniešu izrāžu nepārtrauktību. Pieprasījums pēc šīm izrādēm no skolām ir liels. Tomēr vairāk par vienu izrādi sezonā šai mērķauditorijai teātris nevar iestudēt. Tagad, kad tam ir papildu telpa – eksperimentālā zāle koncertzālē Lielais dzintars, iespējams, varētu domāt par vēl kādu izrādi skolas vecuma bērniem.

Pati koncertzāle šogad īpaši sasparojusies jaunākās auditorijas piesaistē. Vismaz reizi mēnesī notiek tās producēts pasākums bērniem un jauniešiem, skaidro koncertzāles pārstāve Ieva Hmieļevska. Vēl pieskaitāmi arī Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas organizētie notikumi un Liepājas Simfoniskā orķestra koncerti bērniem. Ciklu Radīšanas noslēpumi orķestris rīko kopš 2016. gada, bet koncerti skolu auditorijai mērķtiecīgi notikuši jau vairākas desmitgades. "Savulaik bijām pat vienīgie, kas piedāvāja koncertus jaunākai auditorijai," saka orķestra pārstāve Daina Vanaga.

Liepājas kultūras nodrošinātāju pārliecība ir, ka skolas vecuma auditorija ir ļoti nozīmīga. Kā galvenais arguments izskan mazā skatītāja vai klausītāja radināšana pie mākslas un kultūras, viņa izglītošana un reizē arī rūpes par nākotnes auditoriju. D.Vanaga norāda, ka orķestra koncertos visbiežāk viesojas bērnudārzu vecākās grupiņas, bet tas atkarīgs arī no koncerta specifikas. Arī I.Hmieļevska stāsta, ka, pēc viņu pētītā, visatsaucīgākā ir sākumskolas vecuma auditorija, 5.–9. klašu vidū interese nav tik liela. Iespējams, tā vēl ir attīstāma. Savukārt Liepājas Leļļu teātrī, kur topošie teātra cienītāji un kultūras sabiedrība gūst pirmo teātra pieredzi, uzsver, ka viņiem būtu jāpievērš lielāka uzmanība skolas vecuma bērniem, pašlaik akcents ir uz bērnudārza vecumu.

Arī Liepājas muzeja pamatapmeklētājs ir pieaugušais, taču aktīvu līdzdalībnieku ampluā bērniem un jauniešiem ļauj iejusties tematiskās muzejpedagoģijas nodarbības. Muzejpedagoģe Maruta Eistere stāsta, ka tās ļoti veiksmīgi iekļaujas skolēnu mācību saturā, to apmeklētāji pamatā ir skolēni. Tās ne tikai ļauj viņiem uzzināt kaut ko jaunu, bet dod iespēju arī aktīvi līdzdarboties, veicina domāšanu. Tomēr jaunākajai auditorijai ir jāpielāgojas gan nodarbību un ekskursiju formai, gan saturam. M.Eistere uzskata, ka ir svarīgi palīdzēt jaunākajai sabiedrības daļai gūt papildu zināšanas un pieredzi. D.Vanaga uzsver, ka tajā, vai bērni un jaunieši gūs papildu zināšanas vai pieredzi kultūrā un veidosies par kultūrizglītotu sabiedrību, daudz kas atkarīgs tieši no pedagogu intereses un līdzdalības.


UZZIŅAI
Iniciatīva Latvijas skolas soma
  • Kultūras ministrijas ierosināts un vadīts, valsts finansēts projekts visiem Latvijas skolēniem, ieskaitot profesionālo vidusskolu un tehnikumu audzēkņus.
  • Iecere – nodrošināt, lai katrs skolēns klātienē iepazīst un rod izpratni par teātri, mūziku, vizuālo mākslu, laikmetīgās dejas, arhitektūras, kino, literatūras un citām kultūras nozarēm.
  • Prioritātes: Latvijas valstiskuma attīstības un saglabāšanas liecības; Latvijas kultūras liecības un laikmetīgas izpausmes; zinātnes un inovāciju attīstība; daba un kultūrainava.
  • Projekts sāksies 1. septembrī, noslēgsies 2021. gadā, ik gadu būs iesaistīti aptuveni 200 000 skolēnu.
  • Valsts projektam tērēs aptuveni 3 miljonus eiro gadā (katram skolēnam tiks 14 eiro), pavisam kopā – 13,5 miljonus eiro. Kultūras ministrija paredz, ka līdzfinansējumu piešķirs arī pašvaldības un mecenāti.
  • Ideja noskatīta Norvēģijā, līdzīgi pasākumi ir arī citās Eiropas valstīs. Ideja sasaucas ar padomju laiku lektorijiem, kuros skolēnus skolā apciemoja baleta, operas, teātra, mūzikas un mākslas profesionāļi.



BŪS JĀMAINA IZPRATNE PAR KLASES EKSKURSIJU
Raksta autore – Ieva Vilmane, Saldus Zeme


Andreja Sergejeva foto
Brocēnu vidusskolas skolotāja Laura Miķelsone stāsta, ka Latvijas skolas somas pilotprojektā pārliecinājusies: valsts iniciatīva būs veiksmīga, ja skolotāji izvēlēsies tādus kultūras pasākumus un vietas, kas uzlabo skolēnu mācību sasniegumus un paplašina viņu redzesloku par mācību vielu.


Kultūras ministrijas iniciatīvas Latvijas skolas soma pilotprojektā bija iesaistītas visas četras Brocēnu novada skolas.

Pilotprojektu vadīja Brocēnu novada vēstures skolotāja Laura Miķelsone, kas strādāja arī Kultūras ministrijas veidotajā darba grupā, kurā vienojās par Latvijas skolas somas mērķiem un vadlīnijām. Brocenieku izvēlētā pieeja un secinājumi tiek skaidroti daudzās Latvijas skolās.

Brocēnu novada aptuveni 700 skolēniem valsts piešķīra 3000 eiro. Sprieda, ka lietderīgāk būtu, ja pasākumi notiks novadā, un uzaicināja laikmetīgās dejas studiju, arhitektus, Goda teātri, māksliniekus, literātus un citus viesus. Rezultātā katrai klasei noorganizēja pasākumu vismaz divās nozarēs.

"Dzirdēta neapmierinātība, ka valsts piešķīrusi par maz naudas, aptuveni 14 eiro katram skolēnam, taču, manuprāt, pieaugušajiem vispirms jāpierāda, ka ideja ir vērtīga, tāpēc īstenojama ilgtermiņā," stāsta L.Miķelsone.

Vai iniciatīva būs veiksmīga, noteiks skolotāju izpratne par to, kādi kultūras pasākumi iederas mācību procesā. Tiem arī būtu jānotiek tad, kad attiecīgo tēmu māca stundās. L. Miķelsone skaidro, ka skolotājiem teicami jāorientējas savu skolēnu mācību procesā un kultūras norisēs. Būtībā Latvijas skolas somas nākotne ir pieaugušo rokās – ja valsts naudu tērēs, piemēram, par izklaidi vai atpūtu, būs ignorēti vairāki projekta principi. Ievērots būs tikai viens nosacījums – kultūras pasākumi pieejami ikvienam skolēnam, neatkarīgi no viņa ģimenes finansiālās situācijas un dzīvesvietas.

Brocēnu vidusskolas skolotāji saskārās ar vēl vienu risināmu jautājumu – ir jāpaplašina skolēnu priekšstats par mācību procesu. Tipiskam skolēnam tas saistās ar sēdēšanu skolas solā un skolotāja stāstījumu.

"Sapratām, ka nauda jātērē arī skolotāju redzesloka paplašināšanai, jo ne katram pieaugušajam ir izpratne par laikmetīgo deju, mūsdienu kino, arhitektūras tendencēm," piebilst L.Miķelsone.



UZ PASĀKUMIEM – REIZI MĒNESĪ
Raksta autore – Agrita Blumberga, Talsu Vēstis


Personīgā arhīva foto
Anita Bērziņa-Vīksne stāsta, ka ģimenei patīk pasākumi, kuros visi var iesaistīties, tāds bija arī Lieldienu jampadracis 2018, kur mazie varēja dauzīties kopā ar Kašeru – Lieldienu zaķi.


Mundigciema iedzīvotājas Anitas Bērziņas-Vīksnes ģimene atrodas nepārtrauktā kustībā – viņi ne tikai atvēl laiku cits citam, bet arī kopīgi nododas mākslas un kultūras baudīšanai. Ģimenē aug trīs, sešus un deviņus gadus veci bērni, bet tas nav šķērslis, lai gūtu jaunus iespaidus un kvalitatīvi pavadītu brīvo laiku.

"Kamēr jaunākais bērns bija mazs, pasākumu apmeklēšana bija problemātiska – nevēlējāmies traucēt sev un apkārtējiem. Šobrīd cenšamies apmeklēt pasākumus, kas domāti bērniem, piemēram, Lieldienu jampadraci un Ziemassvētku leļļu teātri. Ik pa laikam divatā ar vīru dodamies uz kādu teātra izrādi, kas saturiski uzrunā. Ar bērniem baudām dabu, kopā apskatām vides objektus – ko tādu, kas vairāk patiktu tieši viņiem. Mājās skatāmies dažādus televīzijas raidījumus un koncertus. Man pašai patīk raidījums Adreses, kurā apskata arhitektūru un dzīves vidi mūsdienu Latvijā. Nu jau par tradīciju kļuvusi arī piedalīšanās Muzeju naktī.

Tā kā bērni ir dejotāji un apmeklē tautiskās dejas gan skolā, gan Talsu novada Bērnu un jauniešu centrā, regulāri baudām deju uzvedumus. Papildus tam dodamies uz pasākumiem un koncertiem, kas notiek skolā un bērnudārzā. Bērnudārzā koncerti ilgst no pusstundas līdz stundai – to laikā audzēkņi rāda, ko ir sagatavojuši, taču reizi mēnesī pie viņiem ciemos brauc mākslinieki," norādīja A.Bērziņa-Vīksne.

Tagad ģimene pasākumus apmeklē reizi mēnesī. "Gada sākumā bērni uz maiņām vairākkārt slimoja, tādēļ nekur nedevāmies. Pārsvarā apmeklējam pasākumus, kas notiek uz vietas, tālāk braucam tikai tad, ja apciemojam radus vai bērni uzstājas. Reizēm gribētos doties ārpus mājas biežāk, bet ne vienmēr laika trūkuma vai lokācijas dēļ tas ir iespējams.

Mūsdienās kultūras patēriņa paradumi ir dažādi. Jauniešus (nesaku, ka visus, bet daudzus) ļoti piesaista tehnoloģijas, telefoni, planšetes, un bieži vien apkārtējo pasauli viņi pat īsti neredz. Iespējams, vajadzētu veikt aptauju, noskaidrot, kas un kādā tematikā jauniešus interesē, un tad organizēt šos pasākumus.

Cenu amplitūda ir ļoti dažāda – citi pasākumi ir bez maksas, citi maksā vairāk nekā desmit eiro, tāpēc ne visiem finanses ļauj apmeklēt kultūras pasākumus (mūsdienās par velti ir tikai gaiss, ko elpojam). Protams, nozīmīgs faktors ir arī laika trūkums un nevēlēšanās – sēdēt dīvānā ir vieglāk," iespaidos dalījās A.Bērziņa-Vīksne.



SIMTGADES DĀVANA BĒRNIEM
Raksta autore – Iveta Grīniņa, Kurzemnieks


Jāņa Amoliņa foto
Rudenī, kad sāksies Latvijas skolas somas programma, neatkarīgais teātris Dirty Deal Teatro Latvijas skolās rādīs piecas izrādes. Fragments no izrādes Lidojošais šķīvītis.


Projekta Skolas soma finansējums ir piešķirts divu veidu mērķiem – lai skolēni varētu nokļūt uz kultūras pasākumiem (transportam un ieejas biļetēm) un lai būtu iespēja uz skolu uzaicināt māksliniekus vai kādas norises," saka Latvijas valsts simtgades biroja Izglītības un jauniešu projekta vadītāja Aija Tūna.

Latvijas skolas somas programmas finansējumu saņems vispārizglītojošo skolu un profesionālās izglītības iestāžu dibinātāji, atbilstoši skolēnu skaitam. Laika posmā no šīgada septembra līdz decembrim tie būs septiņi eiro uz vienu skolēnu. Šobrīd tiek plānots, ka pašvaldībām ar zemāku ienākumu līmeni varētu piemērot koeficientu, lai pieejamā summa būtu lielāka. Pēc tam, kā paredzēts programmā, finansējums plānots 14 eiro gadā uz skolēnu.

A.Tūna uzsver, ka pilotprojekts pierādījis – naudas daudzums nav noteicošais, galvenais ir plānošana, lai šo finansējumu visracionālāk izlietotu: "Ne vienmēr kaut kur jābrauc. Varbūt labāk uzaicināt māksliniekus uz skolu vai izmantot iespēju aiziet uz koncertu vai pasākumu, kas notiek pilsētā."

Par vienu no piedāvājumiem pastāsta Dirty Deal Teatro direktore Anna Sīle.

"Esam uzņēmušies grūtu darbu, bet sapratām, ka tā ir ārprātīga nepieciešamība! Ir skaidrs, ka Latvijā lielākoties, ar dažiem brīnišķīgiem izņēmumiem, trūkst kvalitatīvu izrāžu bērniem un jauniešiem, tur ir milzīgs tukšums. Tāpēc nolēmām iesaistīties šajā programmā," viņa saka.

Teātris vienīgais piedalījies Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas Latvijas skolas somas satura radīšana abās kārtās un kopā šajā programmā saņēmis 50 500 eiro.

"Ja Rīgā vismaz teorētiski izrāžu bērniem pietiek, tad uz reģioniem bieži vien brauc nekvalitatīvas izrādes, un man pat negribētos tās saukt par teātra mākslu. Mums ir liela pieredze, kā runāt ar bērniem, lai viņiem teātris iepatiktos – nevis no augšas un pavēles formā kā pieaugušie, bet vienlīdzīgi. Ar savām izrādēm cenšamies vai nu izaudzināt bērnu garāku, vai mazliet pietupjamies, lai mūsu acu skatieni sastaptos.

Tikpat liela nepieciešamība mums bija audzināt savu skatītāju,  domājot, kā mēs varam satikties kopīgā skatpunktā ar mūsu jauno skatītāju, lai viņi pieaugot nāktu pie mums.

Pirmajā gadā tapa divas jaunas izrādes. Viena no tām dramaturga un režisora Kārļa Krūmiņa "Lidojošais šķīvītis", otra Ingas Gailes Vai otrā grupa mani dzird? pēc viņas brīnišķīgo dzejoļu motīviem. Izrādes jau sākotnēji radītas mobilas, ar mazu scenogrāfiju, bet tajās ir daudz fantāzijas un asprātības. Teātra veidotājiem tas ir papildu slogs – izdomāt, kā to visu salikt autobusiņā un aizvest uz skolu. Manuprāt, abi šie darbi runā ar bērniem un mēģina viņiem caur spēli stāstīt diezgan nopietnas lietas. Piedalījāmies pilotprojektā, kurā kopā nospēlējām 15 izrādes dažādos Latvijas reģionos, lai izmēģinātu apstākļus skolās. Šīs izrādes esam paturējuši repertuārā. 

Par šīgada finansējumu taps trīs darbi. Kristīnes Brīniņas izrādē pusaudžiem Es arī tiks runāts par seksualitātes apzināšanos. Otra būs Viestura un Ludmilas Roziņu izrāde, kurā bērni piedalīsies un ar mūsdienu tehnoloģijām mēģinās atklāt, kas ir pieskāriens un kas ir tas, ko nedrīkstam pazaudēt, par daudz pieskaroties dažādu ierīču ekrāniem. Māras Gaņģes un Ksenijas Ravinas darbs, kurā tiks izmantotas lielas lelles bunraku tehnikā. Šī izrāde meklēs atbildes uz jautājumu, ko nozīmē slimība, kā tā ietekmē attiecības klasē utt." A.Sīle atklāj.


UZZIŅAI
  • 2017. gadā mērķprogrammā Latvijas skolas somas satura radīšana KKF atbalstījis 12 projektus ar kopējo finansējumu 67 020 eiro.
  • 2018. gadā atbalstīti septiņi projekti ar kopējo finansējumu 40 800 eiro.
  • Interneta vietnē lv100.lv varat atrast sadaļu Kultūras piedāvājums bērniem un jauniešiem ar aktuālajiem pasākumiem tieši šai mērķauditorijai.



No pielikuma 3K – kas kultūrā Kurzemē, kuru finansē reģionālo laikrakstu Kurzemnieks, Kurzemes Vārds, Saldus Zeme un Talsu Vēstis izdevniecības.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: