Vārda dienu svin: Hermīne, Estere
Pirmdiena, 2018. gada 16. jūlijs, 07:59
+20° C, vēja ātrums 1 m/s, Z-ZA vēja virziens

Bīstams ugunsgrēks Kuldīgas slimnīcā (papildināts)

2014. gada 19. martā, 21:31
Raksta autors: Juris Lipsnis
Bīstams ugunsgrēks Kuldīgas slimnīcā (papildināts)
Foto: Juris Lipsnis
Pirmdien ap 10.20 aizdegusies Kuldīgas slimnīcas katlumāja. Izdzirdot ugunsgrēka trauksmes signālu, katlumājas darbinieki sauca ugunsdzēsējus.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Kuldīgas daļas komandieris Aivars Raukaitis pastāstīja, ka informācija par ugunsgrēku saņemta 10.23. Tā kā slimnīca ir paaugstinātas bīstamības objekts, uz notikuma vietu tika nosūtītas divas autocisternas un auto kāpnes, vienlaikus izsaucot palīgus no Alsungas, Skrundas, Ventspils, Aizputes un Saldus.

Kad pirmie ugunsdzēsēji ieradās notikuma vietā, bija redzams, ka no katlu mājas jumta nāk dūmi, bet vietām jau varēja redzēt atklātu liesmu. Gaidot papildspēkus, dzēsēji vispirms centās novērst degšanas izplatīšanos uz citām slimnīcas ēkām – tās ar katlumāju savieno siltumtrase, kas atrodas vairāku metru augstumā virs zemes (pārvadā tika izņemts siltinājums, lai nebūtu, kam degt).

 

Palika bez trepēm
Diemžēl jau pašā sākumā no ierindas izgāja VUGD Kuldīgas daļas autokāpnes, tāpēc nācās izmantot pieslienamās kāpnes, kas kopā ar apsnigušo jumtu radīja visai bīstamu kombināciju. Vēlāk ieradās kolēģi no Ventspils, kuri atveda autopacēlāju ar grozu, pēc tam pacēlāju atsūtīja arī SIA Kuldīgas komunālie pakalpojumi, un darbs veicās raitāk. Tā kā degšana notika siltumizolācijas slānī starp divām metāla kārtām – jumta iesegumu un viļņotā tērauda konstruktīvo slāni, glābēji, izmantojot laužņus un metāla griezēju, skārda iesegumā veidoja atvērumus, lai piekļūtu degšanas vietām.

A.Raukaitis skaidroja, ka atklātu liesmu faktiski nav bijis, tomēr gruzdēšana izplatījusies vairākos virzienos. Lai to apturētu, ugunsdzēsēji, izmantojot laužņus, akumulatora skrūvgriezi un diska zāģi, plāksni pa plāksnei nolobīja skārda segumu un izplēsa siltumizolāciju 480 m2 platībā.
Dzēšanas laikā cietuši divi ugunsdzēsēji – autovadītājs no Ventspils daļas, plīstot šļūtenei, guva sasitumus cirkšņa apvidū, savukārt viens no Aizputes posteņa darbiniekiem bija saindējies ar dūmiem un sūdzējās par sliktu pašsajūtu. Kā pastāstīja A.Raukaitis, abi pēc pirmās palīdzības saņemšanas varējuši turpināt dežūru.
Ugunsgrēks likvidēts 14.27.

 

Rezerves plānu nevajadzēja
Tā kā nebija skaidrības, vai slimnīcā varēs nodrošināt siltumu, pēcpusdienā (14.00) notika Kuldīgas novada civilās aizsardzības komisijas sēde, kurā lēma par iespējamo personāla un pacientu evakuāciju. Izskatīts arī rezerves plāns – atgādāt Kuldīgas siltumtīklu mobilos katlus. Tomēr tas nebija nepieciešams, jo izdevās iedarbināt tikai nedaudz bojāto slimnīcas katlumāju.
Kuldīgas slimnīcas direktors Ivars Eglītis bija neizpratnē par to, kā varēja degt akmens vate, kas tiek uzskatīta par nedegošu materiālu – viņaprāt, konstrukcijai vajadzēja būt pilnīgi drošai. „Iespējams, ka būvniecības procesā pieļauta kāda kļūda,” piebilda direktors. Viņš atzina, ka ugunsdzēsēju darbība bijusi ļoti labi koordinēta un pašaizliedzīga. „Ar laikraksta starpniecību vēlos izteikt viņiem pateicību par labi paveiktu darbu,” teica I.Eglītis.

 

Ugunsgrēka izcelšanās iemeslus skaidro policija, bet ļoti iespējams, ka, veicot apkures sistēmas apkopi, no atvērtajām kurtuves durvīm dzirksteles iekļuvušas ventilācijas sistēmā, un no turienes – jumta siltumizolācijas slānī. Ugunsdzēsēji secinājuši, ka galvenokārt dega nevis akmens vate, bet gan latojums un pretkondensāta plēve.
 

 

Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: