Vārda dienu svin: Velta, Velda
Piektdiena, 2017. gada 24. novembris, 02:03
+7° C, vēja ātrums 4.6 m/s, D-DA vēja virziens

Četri mēģinājumi, lai slimnīca uzņemtu "bomzi"*

2014. gada 17. jūlijā, 22:27
Raksta autors: Dina Poriņa
Četri mēģinājumi, lai slimnīca uzņemtu "bomzi"*
Foto: Juris Lipsnis
/*Stāstā būs ļoti nepatīkamas epizodes./ Kāds bezpajumtnieks jeb t.s. "bomzis" atrodas tik kritiskā stāvoklī, ka vienā kājā dzīvu miesu jau saēd tārpi, bet Kuldīgas slimnīca negribot viņu uzņemt – tāda šokējoša ziņa redakciju sasniedza piektdien, 11. jūlijā, pirms 15.00, un "Kurzemnieks" tūlīt devās situāciju noskaidrot.

Kuldīdznieks Jānis (55 gadi) pazīstams gan pašvaldības un Valsts policijai, gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) un Kuldīgas slimnīcas mediķiem un visdrīzāk neraisa pozitīvas emocijas. Taču 11. jūlijā viņš ar savu kāju, ko teju līdz celim pārņēmusi infekcija un pa kuru jau ložņāja mušu kāpuri, slimnīcā tika uzņemts tikai ar ceturto piegājienu.

 

Trīsreiz atraidīts
Pēc daudzu iesaistīto uzklausīšanas notikumi sakārtojas aptuveni šādi. Piektdienas rītā pašvaldības policija (PP) Jāni sastapusi pie Maximas uz soliņa. Redzot, ka viņš katru dienu kļūst vārgāks, sazvanīts Kuldīgas sociālais dienests, vai viņu pieņems Zilā krusta patversme Kabilē. Vīrietis piekritis braukt, bet ļoti sāpot kāja. Pacēlis bikšu staru uz augšu, bet tur biruši ārā balti tārpi...

Sapratusi, ka tādu vest uz Kabili nav jēgas, patruļa ap 9.00 viņu aizvedusi uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Uzzinot atvestā cilvēka vārdu, mediķi neesot viņu ne apskatījuši, ne pieņēmuši – pateikts, ka nav akūts gadījums. Patruļa novedusi vīrieti atpakaļ uz pilsētu.

Tad kāds cilvēks ātro palīdzību Jānim izsaucis uz Pilsētas laukumu. Mediķi atbraukuši, taču nav paņēmuši. Vēl vairāk –

palīdzības izsaucējam atzvanīts un pārmests, kāpēc tāda cilvēka dēļ saukti ātrie.

Kad pretī veikalam Drogas Jānis nokritis bezsamaņā, NMPD uz to pašu vietu izsaukts otrreiz, bet arī tad vīrietis nav aizvests – nodots Valsts policijai, kas aizvedusi uz vecās autoostas pusi, kur viņam it kā esot zaru būda.

Pēc 14.00 Valsts policijas (VP) dežūrdaļa saņēmusi zvanus, ka kāds cilvēks guļ uz brauktuves pie vecās autoostas. Divas policistes Jāni atradušas gabalu tālāk uz soliņa Skrundas ielā: „Nebija ne dzēris, ne agresīvs. Sēdēja galvu nokāris, sacīja, ka ir slikti un gribot nomirt. No kurpes sūcās slapjums, ap kāju lidoja mušas, viņš pacēla bikses, un izkrita tārpi... Izsaucām ātros, tie par Jāni jau zināja, bet sacīja, ka uzņemšanas nodaļa neņemot pretī.” Pēc VP pieprasījuma ātrie beidzot aizveduši vīrieti uz slimnīcu. „Ja tur kāds apgalvo, ka viņš no palīdzības atsakās, viņš taču to dara tāpēc, ka nav, ko samaksāt!” uzsver policiste.

 

Neņem – nav akūts
Slimnīcā sastaptā NMPD darbiniece apstiprina – Jānis te zināms daudziem. Piektdien pie viņa izsauktas vairākas brigādes un pavisam saskare bijusi četras reizes. „Kad Jānim bija epilepsijas lēkmes, vienmēr viņu esam savākuši. Bet kājas ir beigtas, viņam liek iet pie ķirurga, bet tur ir rindā un par maksu, un viņš neiet. Te jau nav akūts gadījums, tāpēc slimnīca neņem. Viņš sen klīst pa pilsētu, un, ja viņam nekā nav, pašvaldībai vajadzēja iesaistīties,” spriež mediķe.

 

No rīta ārsts nav pasaukts
Uzņemšanas nodaļā dakteris Kārlis Zvirbulis stāsta, ka nedēļu iepriekš pēc PP lūguma divreiz novērtējis Jāņa veselību, vai policisti drīkst viņu aizturēt mašīnā uz četrām stundām. Izklausītas plaušas, izmērīts asinsspiediens, īpašu sūdzību nav bijis. Bet par to, ka Jānis būtu atvests piektdienas rītā, kad K.Zvirbulis bija dežūrārsts, viņš neko nezinot, jo pie pacienta nav izsaukts.
„Mēs viņu novirzījām uz ambulatoro pieņemšanu pie ķirurga tepat, slimnīcā,” sarunā iestarpina nodaļas darbinieces, uzskatot, ka visu izdarījušas. „Šodien bija jāpierakstās, ar to tā problēma būtu izsmelta. Divi kungi no pašvaldības policijas bija blakus. Kas tālāk notika, nezinām.”

No 14.00 dežūru nodaļā pārņēma daktere Ilze Pūpoliņa. „Divas dienas iepriekš pašvaldības policijas klātbūtnē bomzīti apskatīju. Nu, jā, kāja bija šausmīga: mitrojoša, čūlojoša, ar nagu sēnīti.” Slimnīcā nākt neesot gribējis.

Abu dakteru stāstu apstiprina arī PP priekšnieks Rinalds Gūtpelcs.

 

Kad ierauga, tad atzīst
Kamēr Kurzemnieks mēģina tikt skaidrībā, kad, kurš un cik reižu Jāni te pieņēmis, nodaļas darbinieces gumijas zābakos, priekšautos, cimdos un mutes aizsējos viņu mazgā un apfrizē. Bomža dzīvesveida un pūstošās kājas dēļ šis pienākums nav no vieglajiem. Tikmēr arī daktere I.Pūpoliņa nupat ievesto pacientu ir apskatījusi un atgriežas pavisam citā noskaņojumā.

„Tagad es saprotu,” viņa klusi nosaka. „Jā, bijis šorīt atvests.

Mums pašiem vajadzēja to kāju apskatīt, pašiem un nevis policistiem aizvest pie ķirurga. Ieliksim nodaļā: meitenes apmazgās, ārstēsim.”

 

Tas, ka Jānis nespēs samaksāt, esot otršķirīgi, uzsver K.Zvirbulis. Slimnīca sazināšoties ar sociālo dienestu, vai viņam ir trūcīgā statuss, tad līdzmaksājums netiek prasīts. Bet vajadzīga arī cilvēka griba ārstēties, piebilst abi dakteri – ar varu jau nevarot piedabūt.

 

Ja pats ar dzīvi netiek galā
Svētdien Kurzemnieks Jāni slimnīcā apciemoja vēlreiz. To, ka nav labi, jutis pirms kāda mēneša, viņš atzīst, bet neesot domājis, ka ir tik traki. Nu kāja pārsieta, viņam dodot tabletes, laižot vēnā zāles, pats jūtoties labāk. Piektdienas notikumus atceras neskaidri, taču par mediķiem nesaka neviena slikta vārda: „Daudz man te dara! Māsiņas vemdamas ņēma ārā tos tārpus.” Paldies saka arī policistiem, kuri centās, lai tiek atvests uz slimnīcu.

Pirms pusotra gada iznācis no cietuma, Jānis stāsta. Māte pirms tam mirusi, Priedainē viņas dzīvokļa vairs nav, mēbeles u.c. mantas līdz oktobrim esot atļaut turēt katlumājā. Sievai cita ģimene, par abām meitām neko nezinot, neesot saticis. Kādu laiku dzīvojis Zilajā krustā Kabilē, bet par dzeršanu nav vairs ņemts pretī. Kuldīgā nakšņojot, kur gadās: pie paziņām, kāpņu telpās, autobusu pieturās. Par zaru būdu neesot tiesa. No kā savos 55 gados iztiek, nevēlas stāstīt, taču tāda diena, kad nebūtu ēdis, bijusi tikai viena. Neko daudz nezinot par sociālo dienestu, zupas virtuvi vai citu palīdzību – neesot meklējis. Bet, jautāts, vai maz vēlas, lai viņam palīdz, pēc garas pauzes atbild:

„Tik varonīgs jau nav neviens, lai no palīdzības atteiktos.

Katrs jau to grib, kad pats nevar tikt galā.”

Kurzemnieks turpinās interesēties par Jāņa gaitām pēc slimnīcas.

 

Pēc publicētā
Gan atbalsta, gan kritizē

Atsaucoties uz rakstu, redakcijai zvanījuši vairāki cilvēki. Diskusijas par notikumu dzirdamas arī citur.

Nenovērsās
Velga un Anta saka paldies par uzdrīkstēšanos nenovērsties no neērtās tēmas, par iesaistīšanos un palīdzību un raksta autorei novēl spēku turpināt. Ineses kundzi raksts aizkustinājis. Cilvēkā, par kuru bija stāsts, viņa pazinusi dēla klasesbiedru. „Ja nonāca cietumā, gan jau bija pārkāpumi, bet laikam nekādi dižie. Es viņu šad tad pabalstīju. Pēdējā laikā sēdēja vien uz soliņa tāds salīcis. Iedevu kādu latu, teicu, lai nopērk maizi. Viņš atbildēja: „Negribu, mammīt, maizi, gribu nomirt.””

 

Sociālu, ne medicīnisku aprūpi
Savukārt Kuldīgas slimnīcas direktors Ivars Eglītis uzskata, ka slimnīca nepelnīti padarīta par vainīgo, mediķiem esot sāpīgi to dzirdēt. Jo dzērāju, narkomānu, tostarp agresīvu cilvēku, nolaistā miesa spiestā kārtā ir mediķu ikdiena, kaut gan slimnīcai ar to nebūtu jānodarbojas. Nacionālais veselības dienests nupat par 44 gadījumiem aizrādījis, ka nav bijis pamata pacientus stacionēt.
Bezpajumtniekam Jānim tas nav bijis dzīvības jautājums. Iepriekš slimnīcā viņš bijis jau četrreiz gan dzērumā, gan ar epilepsiju, bet tādu cilvēku dēļ tiekot tērēta nauda, kuras savukārt nepietiek citiem, kas ilgstoši gaida uz izmeklējumiem. Līdzīgas ielaistas vainas ir cilvēkiem laukos, par kuriem neviens neuzzinot.

I.Eglītis norāda: nav aizpildīts tukšums starp pansionātu un ātrās palīdzības slimnīcu, nav arī atskurbtuves. Šādiem cilvēkiem laikus vajadzīga sociālā aprūpe, lai tie neietu postā mūsu acu priekšā. Viņaprāt, pašvaldībai jādibina īpašs aprūpes dienests, kas arī lemtu, vai meklēt ģimenes ārstu, vai ievietot patversmē, savāktu dzērumā pakritušos, aizvestu mājās tos, kuri naktī izlaisti no slimnīcas pēc palīdzības sniegšanas. Tas nebūtu jādara ne mediķiem, ne policistiem.
Un vēl –

cilvēkiem, kuri paši neko negrib darīt, palīdzēt nevar, saka I.Eglītis.

Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: