Vārda dienu svin: Ritma, Ramona
Piektdiena, 2018. gada 20. jūlijs, 11:34
+24° C, vēja ātrums 2.6 m/s, Z-R vēja virziens

Kad klausulē atskanēja balss

2016. gada 22. septembrī, 13:52
Raksta autors: Iveta Grīniņa
Kad klausulē atskanēja balss
Foto: Aivars Vētrājs
Daļa no rīdzinieka Valda Hofmarka 35 gados krātās vēsturisko telefonu kolekcijas līdz 23. oktobrim skatāma Kuldīgas novada muzejā izstādē Telefons Kurzemē. No koka līdz bakelītam.

Kolekcionārs atklāj, ka viņš bijis radiosakaru inženieris un strādājis Rīgas Politehniskajā institūtā.

 

Katrs eksponāts stāsta ko jaunu

 

V.Hofmarks aparātus sācis krāt pirms 35 gadiem, un pirmais eksponāts bijis automātiskais telefons, kas savulaik atradies Ārlietu ministrijā. „Automātiskie ir tādi, kuriem bija griežama skaitļu ripa. Tādi kādreiz atradās daudzos dzīvokļos.” Kolekcijai, kurā jau ir ap 120 eksponātu, viņš meklē telefonus, kas Latvijā ražoti līdz 1940. gadam, ieskaitot bakelīta aparātu ēru: „Bakelīta jeb sintētisko sveķu telefonus pie mums sāka ražot 1936. gadā un beidza – 1962.”

Jautāts par pārsteidzošākajiem atradumiem, V.Hofmarks atzīst, ka katrs eksponāts paplašina zināšanu apvārsni. Kolekcionāru var uzskatīt par sakaru līdzekļu vēstures ekspertu. Viņa krājumā ir arī fotogrāfijas un nozares tehniskā literatūra. „Man interesantākais ir brīdis, kad kaut ko izvelku no lūžņu kastes un mēģinu noskaidrot, kas tas ir, kamēr aparāts nav sapucēts. Pēc tam interese zūd. Aparātus pats vairs nerestaurēju. Parasti viens tiek sakomplektēts no vairākiem veciem.” Kopš 1999. gada V.Hofmarks ir Zviedrijas Telefonu kolekcionāru biedrībā.

 

Kurzemē jau pēc desmit gadiem

 

Telefonu 1876. gadā izgudroja amerikānis Aleksandrs Greiems Bells, bet jau desmit gadus vēlāk šis izgudrojums bija pazīstams Kurzemē, kur 1886. gadā Liepājā darbu sāka publiskais telefonu tīkls. Bez tā pastāvēja arī privātās lietošanas telefona tīkli. Sākot ar 1900. gadu, Kurzemē darbojās Rietumkurzemes telefonu sabiedrība, kuras dalībnieki bija turīgi cilvēki, kuri par savu naudu izveidoja telefona tīklu privātajām vajadzībām. Sākumā tie bija apmēram 80 bagāti cilvēki. Kuldīgā līdz Pirmajam pasaules karam bija 18–20 šādu abonentu.

Telefoni bija koka korpusā, un lielākoties tieši tādi redzami izstādē.

Tie galvenokārt novietoti pie sienas, lai lietotājiem labāka pieeja. 1908. gadā Kuldīgas pašvaldība dabūja atļauju veidot publisku tīklu, kas tajā laikā jau bija bizness. Šim tīklam Kuldīgā līdz Pirmajam pasaules karam bija ap 100 abonentu, un centrāle atradās Tirgus laukumā (tagad Rāts-laukumā). Karš šo infrastruktūru nopostīja, bet starpkaru periodā telefonsakari attīstījās ar jaunu sparu. Kolekcionārs šo posmu pētījis arhīvos un konstatējis, ka mūsdienās nekas nav jauns: „Iepirkumu procedūra tika apstrīdēta un apieta – notika tāpat kā tagad.” Sākot ar 1925. gadu, telefoni veidoti metāla korpusā. Izstādē ir arī vairāki bakelīta aparāti.

 

 

Attēlā:

Šādi firmas Ericsson telefoni 20. gs. sākumā lietoti Kurzemē un arī Kuldīgā.

Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: