Vārda dienu svin: Armanda, Armands
Svētdiena, 2018. gada 22. aprīlis, 09:47
+9° C, vēja ātrums 5.7 m/s, Z vēja virziens

Suiti atklāj etnogrāfijas izstādi Rīgā

2016. gada 28. oktobrī, 19:15
Raksta autors: Juris Lipsnis
Suiti atklāj etnogrāfijas izstādi Rīgā
Foto: Dace Martinova
Trešdien Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM) suitu folkloras kolektīvi piedalījās rekonstrukcijā, atdzīvinot "Uzvedumus iz latviešu tautas dzīves. Kāzu ierašas".

Šis iestudējums pirmoreiz rādīts 1896. gada Latviešu etnogrāfiskajā izstādē.

Ar Alsungas etnogrāfiskā ansambļa Suitu sievas, folkloras kopu Suitu vīri un Suitu dūdenieki, kā arī Jūrkalnes Maģo suitu kāzu tradīciju uzvedumu LNVM beidzās starptautiskā zinātniskā konference Indivīds. Vēsture. Nācija. Latviešu etnogrāfiskajai izstādei – 120. Tika arī atklāta izstāde Versija – latvieši: 1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde.

Tika rādīta mičošanas tradīcija, kas daudzviet jau izzudusi, bet suitu novados joprojām tiek praktizēta, turklāt ir smalki aprakstīta 1937. gadā izdotajā basenieka Jāņa Šperliņa grāmatā Senās suitu kāzas un ķekatas. Alsungas novada domes priekšsēdis Aivars Sokolovskis, dāvinot muzeja ļaudīm grozu ar sklandraušiem, atgādināja – par spīti laiku maiņām un reformām suiti un viņu tradīcijas joprojām dzīvo. Beigās kā jau kāzās bija danči Suitu dūdenieku pavadījumā.

 

 

Pašapziņas celšanai

 

Latviešu etnogrāfiskā izstāde, ko X Viskrievijas arheoloģiskā kongresa laikā (no 1896. gada 1. augusta līdz 15. septembrim) organizēja Rīgas Latviešu biedrība, bija vērienīgākais latviešu pasākums savas kultūras, vēstures un sasniegumu demonstrēšanai 19. gadsimtā. Divos hektāros uzbūvēti astoņi pagaidu paviljoni, 18 nodaļās bija apskatāmi vairāk nekā 8000 eksponātu. Lai tos sagādātu,

 

1894. un 1895. gadā rīkotas 11 ekspedīcijas un izplatīti uzaicinājumi sabiedrībai dāvināt izstādei priekšmetus.

 

Apmeklētājiem rādītas latviešu apdzīvoto apgabalu etnogrāfiskās un vēsturiskās kartes, statistika un antropoloģiskās ziņas par šo tautu, tradicionālais apģērbs un rotaslietas, liecības par valodu, izglītību, literatūru, mūziku, teātri un mākslu, priekšmeti, kas raksturoja lauksaimniecību, zvejniecību, biškopību, mājrūpniecību un kuģniecību. Ik vakaru izstādes laukumā spēlējis orķestris, trīs koncertos skanējušas Jāzepa Vītola, Andreja Jurjāna, Jāņa Cimzes, Ādama Ores, Ernesta Vīgnera un Kārļa Baumaņa kompozīcijas un tautas dziesmu apdares. Varēts apskatīt Vilhelma Purvīša, Jaņa Rozentāla, Johana Valtera, Ādama Alkšņa, Artura Baumaņa, Jāņa Staņislava Birnbauma, Pētera Baloža un Jāņa Līberga zīmējumus un gleznas.

Izstāde devusi nozīmīgu impulsu latviešu tradicionālās kultūras izpētei, interesei par tautastērpu, ornamentu, un tajā rādītie priekšmeti veido ļoti vērtīgu LNVM kolekciju daļu.

Izstādes laikā notika grandiozi latviešu tradīciju uzvedumi (režisors Pēteris Ozoliņš), kas plašas sabiedrības uzmanību pievērsa nemateriālajam kultūras mantojumam. Iestudējumu pamatā bija komponista un pedagoga Andreja Jurjāna ekspedīcijās savāktie tautas mūzikas materiāli un Rīgas Latviešu biedrības zinību komisijas un mūzikas komisijas vāktie ieražu apraksti. Dziesmas izpildīja vairāk nekā simt dziedātāju vairākās grupās: brūtes vedēji, panāksnieki, pieguļnieki, vērpēji, Jurģa ļaudis u.c.

 

 

Arī senie cimdi

Izstāde Versija – latvieši: 1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde LNVM (Brīvības ielā 32) apskatāma līdz nākamā gada septembrim. Vienlaikus vērtējumam nodota cimdu izstāde Kūlainis, pērstainis, delnainis…, kas muzeja mazajā zālē būs līdz 30. martam.

 

Tajā redzami 236 pirkstaiņu un dūraiņu fotoattēli, kā arī unikāli 18.–19. gs. adītie cimdi, tostarp no mūspuses,

 

kas glabājušies muzejā un plašākai auditorijai pazīstami tikai no publikācijām. Reizi mēnesī ekspozīcija tiks mainīta, jo senākos cimdus ilgstoši turēt gaismā nav pieļaujams.

 

 

Attēlā: Alsungas un Jūrkalnes folkloras kolektīvi Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā rādīja mičošanu, kas daudzviet izzudusi, bet suitos joprojām dzīva.

Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: