Vārda dienu svin: Magda, Magone, Mērija
Pirmdiena, 2018. gada 23. jūlijs, 02:54
+13° C, vēja ātrums 0.5 m/s, Z vēja virziens

Tā dimdēja Stokholma

2017. gada 31. martā, 04:00
Raksta autors: Kristīne Medne
Tā dimdēja Stokholma
Foto: Kristīne Medne
Kad vienkopus satiekas pieci latviešu deju kolektīvi, tad rīb un dimd visa pilsēta. Tā 18. martā skanēja Stokholma, kur Zviedrijas latviešu deju kopas "Zibenītis" rīkotajā koncertā "Stokholma dimd" piedalījās arī Vārmes pagasta vidējās paaudzes kolektīvs "Dimdari".
Pārējās bija latviešu diasporas deju kopas Ramtai no Šveices, Karbunkulis no Īrijas, Luste no Spānijas un pats Zibenītis – gan tagadējais, gan pirmais sastāvs (1973–1998).

Deju kopu Zibenītis vada kādreizējā Dimdaru dejotāja Jolanta Āboliņa. Tāpēc, saņemot ielūgumu, vārmeniekiem daudz nebija jādomā – jābrauc! Tika kravātas somas, gludināti tautas tērpi, pieslīpētas dejas, sagatavots radošs priekšnesums Latvija dimd, un varēja kuģot ciemos.

Koncerts un gatavošanās tam notika nelielā kultūras namā Alviks netālu no Stokholmas centra. Vispirms dejotāji iesildījās un iepazinās. Neliels šoks un liels prieks bija diasporas latviešiem, iepazīstoties ar dejotājiem no dzimtenes, jo tautiešu kolektīvi ciemojušies viens pie otra jau iepriekš, bet Dimdari šādu koncertu apmeklēja pirmoreiz. Pārsteigums bija arī vārmeniekiem, uzzinot, ka Spānijas Lustē polku lec arī spāņi, kuriem mūsu tautas deja vairs nav sveša.

Emocijām visbagātākais, protams, bija koncerts, ko vēroja kupls skatītāju pulks: gan Zviedrijas latvieši, gan dejotāju radi un draugi no Latvijas.
Nešaubīgi var teikt, ka tādas skatītāju emocijas un arī gandarījumu dejot tādai publikai nav iespējams gūt nevienā koncertā Latvijā.

Nevar aprakstīt skatītāju prieku, kad apmēram divās stundās var novērtēt latviešu deju dažādību. Ar lielu interesi un aizrautību viņi vēlējās pēc tam parunāties un dalīties stāstos gan ar dejotājiem, gan viens ar otru. Kāda kundze, uzzinot, ka dejos kolektīvs no Kuldīgas novada, uzreiz zinājusi, ka jānāk skatīties, jo pati reiz dzīvojusi Kuldīgā un pazīst arī dažus vārmeniekus.

Pēc tam dalībnieki un apmeklētāji vēl izdejojās ballē, kurā spēlēja Zviedrijas latviešu vokāli instrumentālais ansamblis. Bet pirms tam kolektīvi parādīja mājās sagatavotos priekšnesumus, kā dimd viņu pārstāvētā valsts. Latvija to darīja tā, lai visi aizbraukušie kādreiz atgrieztos, jo Sprīdītis, izmēģinot Āfrikas mežonīgās dejas, Argentīnas karstasinīgo tango un Krievijas straujo Kaļinku, saprata, ka vislabāk deja tomēr dimd mājās.

Dejotāji nakšņoja pie Zibenīša dalībniekiem, un tas sniedza iespēju uzzināt, kāda tad ir latviešu ikdiena Zviedrijā. Nākamajā dienā visi kolektīvi devās ekskursijā pa Stokholmas vecpilsētu un, kā jau dejotāji, pierībināja vecpilsētu ar Cūku driķos, kas lielu interesi un sajūsmu raisīja arī garāmgājējiem. Pēc ekskursijas kolektīvi atvadījās, lai, pozitīvu emociju pārņemti, atgrieztos mājās ar norunu, ka nu Dimdariem jāaicina ciemos Zibenītis.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: