Vārda dienu svin: Guntra, Marianna, Ginters
Trešdiena, 2017. gada 20. septembris, 06:55
+13° C, vēja ātrums 4.1 m/s, D-R vēja virziens

Mākslas namā – tēlniecība

2017. gada 12. jūlijā, 08:00
Raksta autors: Iveta Grīniņa
Mākslas namā – tēlniecība
„Tēlniecības izstādes tiek organizētas reti, jo darbi ir smagi, pārvietošana maksā dārgi. Atsevišķi darbi lielākoties tiek iekļauti citās izstādēs. Turklāt šādi pasākumi parasti notiek Rīgā, vēl Liepājā,” tā par kuldīdzniekiem doto iespēju redzēt izstādi "Escultura" saka tās kurators Uldis Pētersons.
Mākslas namā bijusi iespēja iepazīt glezniecību, dizainu un grafiku, nu kārta tēlniecībai. „Mans mērķis ir parādīt, kas notiek Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA), jo tieši pašlaik rit darbs pie mākslas un radošā klastera izveides Kuldīgā,” saka U.Pētersons. LMA pasniedzēju un studentu izstāde Escultura būs apskatāma līdz 30. jūlijam.

Izstādē piedalās tēlniecības apakšnozares vadītājs, profesors Bruno Strautiņš, profesori Gļebs Panteļejevs, Aigars Bikše un asociētā profesore Olga Šilova, kā arī studenti Haralds Gerts, Kristaps Andersons, Una Stahovska, Rihards Ābeltiņš, Svetlana Saveļjeva un Gatis Erdmanis.

Kurators Uldis Pētersons stāsta: „Darbi ir pilnīgi atšķirīgi raksturā un izpausmē. Bija vēlme līdzās parādīt nobriedušu mākslinieku un jauniešu veikumu. Jebkurš students, protams, cer savu pasniedzēju pārspēt.” Studentu darbus izvēlējies kurators, bet pedagogi paši izlēmuši, ko rādīt.

Tēlnieki K.Andersons un S.Saveļjeva vēl studē maģistrantūrā, bet R.Ābeltiņš studijas jau beidzis. Viņi gandarīti par iespēju darbus atvest uz Kuldīgu un atklāj, ka jaunajiem savu veikumu rādīt publikai negadās bieži. Svetlana atklāj: „Mēs pie saviem darbiem strādājam ilgi, un nav viegli tikt pie savas izstādes, tāpēc rīkojam tās kopā ar kolēģiem. Turklāt ir sarežģīti darbus transportēt. Man, piemēram, ir pie griestiem piekarami darbi, un šajā zālē tos nevar eksponēt. Bieži ir problēmas ar apgaismojumu.” Kristaps piebilst: „Tēlniecības darbi mēdz būt arī interaktīvi, tāpēc telpai ir specifiskas prasības.”

Uz jautājumu, kurp virzās tēlniecība, R.Ābeltiņš saka: „Šobrīd to nevar vērtēt. Varbūt pēc 20 gadiem varēs noteikt, ar ko šis laiks vēsturē ierakstīsies. U.Stahovska secina: „Tagad jebkurā mākslas nozarē ir mediju mikslis. No katra autora atkarīgs tas, uz ko viņš koncentrējas. Katrs meklējam savu ceļu, kas nav atkarīgs no kopīgām tendencēm.”

K.Andersons pārliecināts, ka tehnoloģiju attīstība pavisam drīz radīs jaunu pagrieziena punktu arī šajā mākslas veidā: „Esam tikai soli no kvalitatīva lēciena. Aizvien plašākas ir informācijas tehnoloģiju iespējas. Mākslinieki tuvinās tam, ka telpa tiks radīta virtuāli.” Savukārt Svetlana pārliecināta, ka tēlniecības vieliskums un taustāmā daba nekad nezudīs: „Cilvēkiem vienmēr patiks darbam apiet apkārt, pieskarties materiālam. Arī autora rokas pieskārienam ir liela nozīme – darbs dzimst procesā, kas ir ļoti patīkams. Vieni mākslinieki visu laiku eksperimentē, citi uzticīgi vienam materiālam, piemēram, granītam. Un tā būs vienmēr.”
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: