Vārda dienu svin: Armanda, Armands
Svētdiena, 2018. gada 22. aprīlis, 09:54
+9° C, vēja ātrums 5.7 m/s, Z vēja virziens

Pusnakts saules zemē

2017. gada 18. septembrī, 01:00
Raksta autors: Maija Jankovska
Pusnakts saules zemē
Dabas fotogrāfe Sandra Eglīte (no kreisās) izstādes atklāšanā Līvijas Rezevskas muzejā Kuldīgā.
Foto: Sandras Eglītes arhīvs
Līdz septembra beigām tēlnieces Līvijas Rezevskas muzeja izstāžu zālē Kuldīgā skatāma dabas fotogrāfes Sandras Eglītes izstāde "Svalbard. Pusnakts saules zeme".
Kompozicionāli savdabīgās lielformāta fotogrāfijas tapušas trīs ceļojumos (2004., 2006. un 2011. gadā) uz Svalbāras salu arhipelāga, kas atrodas pusceļā starp Norvēģijas sauszemi un
Ziemeļpolu. Ceļojumi notikuši vasarā, ap Jāņiem, kad arhipelāgā ir polārā diena un saule nekad nenoriet. Tas ļāvis uzņemt fotogrāfijas jebkurā laikā, arī naktī. Kā norāda autore, ziemeļu gaisma ir īpaša, tādēļ ūdens, zemes, ledus un debess ainavas pārsteidz ar neiedomājamu krāsu dažādību.


DZĪVE TĀLAJOS ZIEMEĻOS

Ņemot vērā Svalbāras ģeogrāfisko novietojumu, kā arī fotogrāfijās redzamo, var rasties priekšstats, ka tā ir īsta ledus zeme, kurā cilvēkam nav vietas. Tomēr lielākajā apdzīvotajā vietā Longjērbīenā ir pat vairāk nekā 2000 pastāvīgu iedzīvotāju.

Pirmās rakstītās ziņas par arhipelāgu atrodamas islandiešu tekstos 1194. gadā, taču aktīva salas apguve notika pēc tam, kad 1596. gadā to atklāja nīderlandieši, kuri ziņoja par lielajām dabas bagātībām – valzirgu, vaļu, polārlāču un citu dzīvnieku tur netrūka, un sākās medības. Kā norāda māksliniece, asiņainas vaļu un valzirgu medību ainas ir bieži sastopams motīvs tālaika holandiešu glezniecībā. 20. gadsimtā Svalbārā ierīkotas vairākas ogļraktuves, savukārt mūsdienās, kad ogļu ieguve mazinājusies, to nomainījis tūrisms (salā mēdz piestāt lielie kruīza kuģi) un pētniecība (arhipelāgā darbojas vairāk nekā 800 zinātnieku no 26 valstīm).


RŪPES PAR DABU

Lai gan fotogrāfe cenšas ieraudzīt un citiem rādīt skaisto, sarunā par Svalbāru viņa nevar nepieminēt arī cilvēku negatīvo ietekmi uz dabu: „Mums jāpārstāj piesārņot un iznīcināt savu skaisto planētu! Beidzot jāsaprot, ka ikvienai mūsu darbībai ir sekas. Un vēl – Zeme bez mums iztiks, bet mēs bez tās ne!”

Dzīvnieku aizsardzībā Svalbārā noteikumi ir ļoti stingri: ja kāds nošāvis lāci, notiek ārkārtīgi nopietna izmeklēšana. Pat tikai pietuvoties dzīvniekam tuvāk par noteikto attālumu ir pārkāpums, par ko var nākties maksāt vairāk nekā 1000 eiro sodu.


POLĀRBACILIS

S.Eglītei aukstums diez ko nepatīk, tomēr, nonākot ziemeļos, bijis grūti nesaslimt ar to, ko dēvē par polārbacili, – ar vēlmi atkal un atkal tur atgriezties. Tā ietekmē māksliniecei mājās veidojas privātais Ziemeļu muzejs: dažādos laikos un valstīs izdotās grāmatas par ziemeļiem, to atklājējiem un pētniekiem, stikla un porcelāna sīkplastika par šo tēmu un citi objekti. Top arī mākslinieces grāmatafotoalbums ar Svalbārā uzņemtajām fotogrāfijām.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: