Vārda dienu svin: Elīna, Drosma, Drosmis
Ceturtdiena, 2017. gada 19. oktobris, 15:50
+13° C, vēja ātrums 1.5 m/s, Z vēja virziens

Lai svētki nepazustu

2017. gada 11. oktobrī, 04:00
Raksta autors: Mārīte Milzere
Lai svētki nepazustu
Kazdangas pilī lekcijā "Svētki Kurzemē agrāk un tagad" profesore Janīna Kursīte- Pakule atgādināja, ka svētku noskaņas radīšanā mazsvarīgu detaļu nav.
Foto: Mārīte Milzere
Kupls interesentu pulks, tostarp no Laidiem un Sermītes, Kazdangas pilī apmeklēja konferenci "Svētki Kurzemē. Telpu un galdu dekorēšana piļu un kungu māju interjeros", kurā ar lekciju "Svētki Kurzemē agrāk un tagad" piedalījās arī valodniece, folkloras pētniece, Latvijas Universitātes profesore Janīna Kursīte-Pakule.
JĀMĀCĀS IEIET PRIEKĀ

Svētki ir saistīti ar gaismas ideju, lai izrautos no ikdienas un ar rituāliem (vārda plašākajā nozīmē, ne tikai kā, piem., folkloriskas darbības – aut.) dabūtu gaismas izjūtu ap sevi un sevī – tas bija viens no J.Kursītes-Pakules lekcijas vadmotīviem. Un šajā procesā ir vairāki būtiski komponenti, kas neviens nav par sevi, bet mijiedarbojoties rada to īpašo noskaņu, ko saucam par svētku izjūtu. Reizumis tai pat nevajag neko īpašu, un lektore atcerējās ekspedīciju ar studentiem Jāņu laikā 90. gadu sākumā Zilupē: apkārt skan tikai krievu valoda, bet vietējais veikals izpušķots ar meijām, garām braucis kāds vieglais auto ar Latvijas karodziņiem – „latviešu valodas nav, bet svētku izjūta ir”. Vai pilsētu un pagastu svētkos appušķotas nevarētu būt arī vietas robežzīmes kā senāk goda vārti? Jābūt atšķirībām starp ikdienu un svētkiem gan telpu, gan apkārtnes izskatā, tāpēc būtiski ir izpušķot, sakārtot (tas nenozīmē, ka parasti pieļaujama nekārtība). Tas ir tāpat kā ar apģērbu, jo uz godiem cilvēki allaž pucējušies, – „nomaini ādu, un vieglāk būs pārtapt”, bet allaž jāatceras: „Kas par daudz, tas par skādi.”

Lektore arī atgādināja par vienu šķērsli ceļā uz prieku – nespējam sadzīviskās domas un rūpes nolikt malā. It kā nav laika svētkiem sagatavoties bez drudžainas steigas, taču nevar tajos ieiet, ja neesi izgājis no ikdienas (turklāt kurzemniekiem šī ieiešana esot ilgāka).


FOTOGRĀFIJAS, GALDS UN ĪSTUMS

J.Kursīte-Pakule pievērsa uzmanību senajām svētku fotogrāfijām – tās nav sajaucamas ar iemūžinātu ikdienas mirkli, jo cilvēki šim brīdim speciāli gatavojušies, un svarīgs bija viss: personu izvietojums, apģērbs, žesti, mīmika, vide. Vai nav tā, ka mūsdienu piefotografētajā dzīvē šī svētku daļa savu īpašo vietu zaudē? Lektore piesardzīgi vērtēja kāda novada ieceri veidot izstādi Novads fotogrāfijās – kāds būs virsuzdevums, ko ar to grib pateikt, vai tas būs tikai skaistu bilžu apkopojums?

Svētku noskaņa nebūs pilnskanīga bez svētku galda. Ēdieni, dzērieni, trauki, telpas, vides noformējums, ziedi, viesu izsēdināšana pie galda – šie elementi vienmēr bijuši būtiski (un uzsvars nav uz bagātību naudas izteiksmē), savstarpējā saspēlē tie svētkus vai nu ceļ, vai... Lai cik garšīgs ēdiens, bet, pasniegts uz plastmasas traukiem, svētku izjūtu nevairos (nav runa par pikniku dabā), tāpat mākslīgie ziedi diez vai sildīs sirdi.

Lektore uzsvēra arī reģionālās virtuves vērtību, viņasprāt, tā vislabāk saglabājusies Latgalē un Kurzemē. Smejot viņa kurzemniekiem ieteica: „Kaņepju sviests pat visnejēdzīgākajiem svētkiem iedos garšu!” Taču jāatceras, ka savējais vispirms katram pašam jāuztver kā vērtība un tad kā vērtība jāpiedāvā arī ciemiņam.

Svētkos gribas baudīt, bet ne vienmēr tas izdodas, ja nav zināšanu par vietu, tradīcijām utt., tāpēc rīkotājiem jāmāk informāciju (neaizrauties ar gariem stāstiem!) sabalansēt ar pārējiem elementiem.

Sensens ir pretstats starp jēdzieniem ‘dzīvs’ un ‘mākslīgs’, tas attiecas arī uz puķēm, rotājumiem, mūziku. Nedrīkst aizmirst svētku apsveikumus – vai tehnoloģiju iespējas sūtītos nepadara pārāk mākslīgus un bezpersoniskus? Cik silti, no sirds nākoši, ar savu tradīciju apdvesti ir sveicinājumi, pateicības saviem ļaudīm valsts un citos svētkos? (Ironiski lektore minēja trafareto darbību: izsauc, paspiež roku, iedod puķi.)

Saruna būtu turpināma arī par dāvanām. Tāpat šķēpi tiek lauzti par Dziesmu un deju svētkiem – kā sabalansēt māksliniecisko līmeni un bažas; vai tie būs tautas svētki visiem, arī tiem latviešiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas; vai pamanām, kā veidojas spontāna svētku izjūta kā reiz puķu ceļš no Brīvības pieminekļa līdz Daugavmalai. Un J.Kursīte-Pakule mudināja paturēt prātā, ka svētkiem būtu jādziedina, jādod spēks.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: