Vārda dienu svin: Anšlavs, Junora
Piektdiena, 2018. gada 25. maijs, 23:37
+16° C, vēja ātrums 2.1 m/s, Z-A vēja virziens

Ja tikai būtu 20 000 eiro!

2018. gada 3. februārī, 00:00
Raksta autors: Ieva Vilmane, "Saldus Zeme"
Ja tikai būtu 20 000 eiro!
Dzejnieka Māra Čaklā portrets (autors un zīmēšanas laiks nezināms), ko 2013. gadā kopā ar simtiem citām dzejniekam piederējušām lietām viņa ģimene uzdāvināja Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejam.
Foto: Zīmējums no J.Rozentāla Saldus vēstures un mākslas
2015. gadā Saldus Rotari klubs nolēma rīkoties, lai Saldū beidzot tiktu iemūžināta viena no slavenākajiem novadniekiem, dzejnieka un publicista Māra Čaklā piemiņa.
Saldus rotariešus 2015. gada sākumā iedvesmoja laikraksta Saldus Zeme komentārs par to, ka pilsētā izciliem novadniekiem nav pat piemiņas plāksnes. Pēc kluba ierosinājuma, 2015. gada 16. jūnijā, M.Čaklā dzimšanas dienā, Saldus novada pašvaldība oficiāli paziņoja, ka turpmāk pilsētas viens no apmeklētākajiem skvēriem Lielajā ielā nesīs dzejnieka vārdu. Ar rotariešu un pašvaldības finansējumu izgatavoja māksliniecisku skvēra nosaukuma zīmi.

Saldus Rotari kluba biedri turpināja lolot ieceri par dzejniekam veltītu vides objektu. Tā skici lūdza izstrādāt dizaineram, saldeniekam Egilam Mednim, jo ar viņu bija izveidojusies lieliska sadarbība, veidojot piemiņas plāksni rokgrupas Līvi dibinātājam, arī saldeniekam Ērikam Ķiģelim.

Šobrīd M.Čaklā piemiņas objekta izgatavošana iestrēgusi, jo nav naudas. Saldus Rotari kluba biedrs un idejas virzītājs Aidis Herings atzīst: rotarieši paļāvās, ka saldenieki saziedos nepieciešamos 20 000 eiro.  Ziedojumus vāca Saldus novada svētkos un izstādē Ražots Saldus novadā, taču līdz šim atsaucīgāki bijuši svešinieki (Rotari klubi no Rīgas, Ventspils, Gulbenes, Cēsīm, Jelgavas, Liepājas, Ogres un Mažeiķiem Lietuvā).

Finansējums lūgts Saldus novada pašvaldības nevalstisko organizāciju projektu fondam, taču tajā var saņemt ne vairāk par 300 eiro gadā. Saldenieki interesējās arī Valsts kultūrkapitāla fondā, taču tā konkursiem bijušas citas prioritātes. "Projektu divas reizes iesniedzām LEADER konkursā, diemžēl palikām zem svītras," atzīst A.Herings. Ja Saldus Rorati klubam būtu sabiedriskā labuma organizācijas statuss, iespējams, daudz lielāku atbalstu varētu gūt no vietējiem uzņēmumiem, kas kopumā ir atsaucīgi ziedotāji. Cerības vieš kultūras ministres Daces Melbārdes paziņojums, ka Latvijas simtgadē kultūras objekti ir prioritāri valsts līdzfinansētu vai pilnībā apmaksātu projektu konkursos.

Saldus Rotari kluba biedrs Rolands Marģelis atklāj, ka šobrīd ziedojumu kontā ir nedaudz vairāk par 1400 eiro, taču ziedots ir nedaudz vairāk, jo nauda iztērēta gan maketa izgatavošanai, gan tā transportēšanai uz Saldus novada pasākumiem un Liepāju. Saldenieki tic, ka vides objekts būs, jo rotarieši par savu ideju ir pārliecināti, viņiem ir arī domubiedri, turklāt nav mājienu, ka sabiedrība noraidītu rotariešu priekšlikumu.

Rotarietim R.Marģelim, kurš objekta maketu rādījis sabiedriskos pasākumos un vācis ziedojumus, šķiet, ka saldenieki drīzāk raksturojami kā novērotāji – lai izdodas, taču paskatīsies, kā darītājiem veicas. "Līdzīgi bija ar strūklaku Medus piliens. Kad tās skici prezentēja, nebija ne lielas sajūsmas, ne iebildumu. Strūklaka uzstādīta, un redzam, ka cilvēkiem tā ļoti patīk. Manuprāt, ar Māra Čaklā piemiņas objektu būs līdzīgi. Sabiedrība novērtēs, kad viss būs izdarīts," saka R.Marģelis.

"Varbūt jālūdz, lai izmaksas sedz Saldus novada pašvaldība? Objekts nav dārgs, un pašvaldība to var atļauties," uzskata skices autors. Var kopējās izmaksas samazināt, atsakoties no audio un citiem oriģināliem elementiem, taču tad mākslas darbs vairs nepārsteigs. Tādā gadījumā – kam tas interesēs?


UZZIŅAI
Ziedojumi Māra Čaklā piemiņas vides objektam

Saldus Rotari klubam (reģ. Nr.40008121158) ziedojumus ar norādi Māra Čaklā projekts var pārskaitīt DNB bankā uz organizācijas kontu LV23RIKO0002930143390.



BĻODA, KUR MUTI NOMAZGĀT

Egila Medņa skice Māra Čaklā piemiņas objektam.

Māris Čaklais Dzejolī par to, kas iznāk pateicis priekšā, kā jārīkojas viņa piemiņas vides objekta autoram māksliniekam Egilam Mednim.


Vajag paņemt mazgājamo bļodu,
Nolikt dibenā tirgus laukumu,
Baznīcu kādu, pāris skolu,
Kādu pieminekļa augumu,

Iedot siltumu cilvēku elpām,
Iedot viņiem gaismu un maldus,
Likt piedzimt Rozentālam, –
Un iznāks Saldus.(..)


Mākslinieks tā arī darīja, un radās dzejniekam veltīta vides objekta skice. Centrā – tik tiešām bļoda, kas nolikta uz krēsla. "Laikā, kad Māris Čaklais dzīvoja Saldū, bija ierasts mazgāties bļodā. To nolika uz krēsla virtuvē, vasarā – sētā," E.Mednis izklāsta piemiņas objekta ideju.

Viņš iecerējis funkcionālu objektu, kas pieslēgts dzeramā ūdens vadam. "Ir doma, ka brīdī, kad tiktu atgriezts ūdens krāns bļodas vidū, sāktu skanēt Māra Čaklā dzeja vai dziesmas ar viņa vārdiem. Tehniskās iespējas ļauj ierakstīt diezgan daudz, tāpēc dzeja un dziesmas reti atkārtotos. Objekta apgaismojumam ir praktiska nozīme – lai piemiņas vieta būtu izgaismota diennakts tumšajā laikā.

Ar šo vides objektu trāpītu vairākiem zaķiem. Pirmais – atraktīvs tūrisma elements, kas popularizētu Māra Čaklā dzimto pilsētu. Otrais – Latvijas pilsētām nav tipiskas publiskas dzeramā ūdens vietas, taču tādas ir Spānijā, Itālijā, Francijā..." skaidro E.Mednis. Vēl viens zaķis noteikti tiktu saldeniekiem – viņi būtu pārsteigti, cik daudz dzejas sarakstījis viņu novadnieks, un populāra ir tikai neliela daļa, turklāt viņa tekstiem melodiju komponējis ne tikai Imants Kalniņš un saldenieks Ēriks Ķiģelis, bet arī Zigmars Liepiņš, Mārtiņš Brauns, Boriss Rezņiks, Uldis Stabulnieks, Pēteris Plakidis un citi komponisti.

E.Mednis izvēlējies materiālus, kas ilgi kalpo, – uz akmens pamatnes būs aptuveni trīs metrus augsts krēsls no nerūsējošā tērauda, atzveltnē iestrādās stiklu vai tam līdzīgu materiālu, kurā iegravēs Dzejoli par to, kas iznāk. Bļoda, visticamāk, taps no speciāla betona. Lai bļodā būtu interesanti ieskatīties, iecerēts to papildināt ar pilsētas karti un stilizētām tūrisma vietām. Mākslinieks apņēmies skici arī realizēt, jau izdomāti darba etapi, sarunāti meistari. Piemiņas objekts varētu būt gatavs divos trijos mēnešos. Pauze iestājusies, jo nav naudas.


No pielikuma 3K - Kas kultūrā Kurzemē?, kas tapis sadarbībā ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: