Vārda dienu svin: Māris, Mārica, Maigurs
Sestdiena, 2018. gada 22. septembris, 10:48
+15° C, vēja ātrums 10.3 m/s, D-R vēja virziens

Vidējais zāģeris – koks ar diviem galiem

2018. gada 21. februārī, 02:00
Raksta autors: Dina Poriņa
Vidējais zāģeris – koks ar diviem galiem
Foto: Aivars Vētrājs
„Ir labs!” – pateikts savējo valodā no kinoskatītāja mutes, šis kodolīgais vērtējums dokumentālajai filmai "Zāģeri" ir gana augsta atzinība režisoram Ivaram Zviedrim, kurš ar jauno darbu viesojās Kuldīgas kinoteātrī.
Tiesa, pašu zāģeru vidējais portrets, izsakoties filmas varoņa uzņēmēja Romāna vārdiem, diemžēl ir citāds: smags darbs tālu prom no ģimenes, iedzeršana nedēļas nogalēs, kautiņi, slikti zobi, arestēti konti... Atspoguļots arī mazā uzņēmēja liktenis: kā viņam jācīnās gan ar strādnieku morāli un dzīvesveidu, gan ātrajiem kredītiem un citām problēmām, kas nereti tomēr noved pie bankrota.


„KĀPĒC IET TIK ČĀBĪGI?”

Daudzviet mežā ienākusi tehnika – jaudīgi hārvesteri, tomēr daudzi vēl dod darbu mežstrādniekiem ar motorzāģi. Filmas veidotāji aprēķinājuši, ka Latvijā varētu būt ap 15 000 zāģeru, un tā ir vesela pilsēta, lielāka par Kuldīgu. „Tā ir būtiska sabiedrības daļa, bet, jā, neko priecīga tā filma nav,” atzina režisors. „Ja Latvija lepojas ar mežiem kā savu zaļo zeltu, tad kaut kas īsti kārtībā nav, ja zāģētājiem iet tik čābīgi. Vai vainīgi tikai viņi paši vai mēs visi kopā? Šo jautājumu arī gribēju ar filmu uzdot. Uz pirmizrādi Rīgā uzaicināju 100 Saeimas deputātus, atnāca tikai četri…” nosmej I.Zviedris.

„Man filma ļoti patika,” Kuldīgas seansā vērtēja kāds jauns vīrietis, „tā gāja cauri visiem gadalaikiem, un pēc tās palika tāda pēcgarša.” Cits piebilda: „Tādi veči tagad ir deficīts.” Daži mežinieki sprieda: „Zāģeri mēdz būt arī izlepuši – kopšanas cirtēs nevar viņus iedabūt, ja blakus nav kailcirte, kurā var nopelnīt vairāk. Tagad mazais uzņēmējs nebankrotētu.”

„Kokam tiešām ir divi gali,” piekrita filmas autors, „zāģeri nav nekādi zelta gabaliņi, arī attiecībā pret valsti, tāpat sistēma barga pret uzņēmējiem, un rezultāts nav nekāds spīdošais.”

Kā piebilda cits skatītājs: „Darba apstākļi un sadzīve zāģeriem diezgan drūma, tāpēc diez vai daudzi uz tādu darbu rautos, un tie 15 000 ir tādi, kuri ir ar mieru to darīt.” „Darbs ir smags, tomēr nopelnīt var,” atbildēja režisors, „tikai svarīgi, kā katrs to nopelnīto izlieto.”


BEZ IZPUŠĶOJUMIEM

„Līdzīgu filmu varētu uztaisīt arī par celtniekiem vai autoservisa darbiniekiem,” stāsta režisors, kurš nereti pievēršas t.s. mazo cilvēku liktenim, prot ar viņiem atrast kopīgu valodu un iemanto uzticību. (Lai atceramies kaut vai nepieradināmo Ķemeru purva Intu leģendārajā filmā Dokumentālists.) Kādā intervijā Ivars šo interesi pamatojis tā: „Pasauli esam tā sarežģījuši, ka dažkārt tikai viņi var pateikt patiesību.”

Arī par Zāģeriem viņš skaidro: „Necentāmies neko izpušķot, un filmas vērtība ir reālā dzīve. Abi ar otru režisoru Andri Kalnozolu (kurš savulaik pats pastrādājis mežā – aut.) kopā ar šiem vīriem nodzīvojām divus gadus, periodiski piebraukājot mežā un mājā, kurā visi dzīvo kā kopmītnē, un to filmējot.”

Filmas varoņi ļāvuši kameras acij ielūkoties gan nedēļas nogales svinēšanā, gan kāzās. „Mūsu trumpis ir novērojošais kino, un bieži vien cilvēki pie manis nāk kā pie psihoterapeita – viņi grib savu dzīvi parādīt, jo sirds pilna,” atklāj I.Zviedris.

Viņš atzīst, ka sākotnējā iecere bijusi cita: „Ir diskusija – izzāģē to Latviju vai ne? Reiz braucu un redzu – iet tikai fūres ar kokiem! Dokumentālista pienākums būtu to fiksēt.” Tomēr autori secinājuši, ka ir 50 pret 50: vieni apgalvo, ka tiek zāģēts par daudz, otri – ka var zāģēt vēl vairāk. Tad satikta Zāģeros atspoguļotā brigāde, un nolemts tuvplānā parādīt profesiju.

Taču paliekot jautājums: kāpēc Latvijā uzņēmējdarbība dažkārt neizdodas pat tiem, kuri cenšas, bet Īrijā vai Anglijā savu veikalu ķēdīti atver tie, kuriem savā karaļvalstī tas nav bijis pa spēkam.

Vēl Zāģeri būs redzami 4. martā 14.00, 6. martā 18.00 Kuldīgas kinoteātrī un maijā pasākumā Meža ABC.



IVARS ZVIEDRIS
• Dokumentālā kino meistara Anša Epnera skolnieks, strādājis viņa filmu studijā AVE.
• Studējis Sporta akadēmijā (bijis riteņbraukšanas treneris) un Latvijas Kultūras akadēmijā (TV režisors un operators).
• Savulaik Rūjienas televīzijas direktors, LTV ārštata korespondents.
• Strādājis Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (2012–2017).
• Daži kinodarbi:
- Dokumentālists – par kolorīto Ķemeru purva iemītnieci Intu (2012; balva Lielais Kristaps), rādīta kinofestivālos pasaulē un Ņujorkas Modernās mākslas muzejā,
- Bēgums – par gliemežu lasītājiem Īrijā (2009; Lielais Kristaps),
- ciklā Latvijas kods īsfilmas Štābs Ipiķi par lauku un pilsētas bērniem (2013), Rezidenti par jaunajiem mediķiem, kuri vēlas palikt Latvijā un savā profesijā (2017),
- bijis operators studijas VFS Films un lietuviešu režisora Arūna Mateļa filmā Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule par sacensību Giro d’Italia neredzamo pusi (2017; Lietuvas Kinematogrāfistu savienības galvenā balva);
- pašlaik top filma Valkātājs par latgaliešiem, kuri caur purvu pāri Krievijas robežai nelegāli ieved Latvijā vjetnamiešus.
Komentāri
Per
2018. gada 21. februārī, 18:56
Izvēlies seansu 4. martā 14.00 vai 6. martā 18.00! :)
Rep
2018. gada 21. februārī, 18:21
Kapec aizejot uz kino, jaklausas dazhu Ivanu komentaros!
Pievieno jaunu komentāru: