Vārda dienu svin: Alberts, Madis
Pirmdiena, 2018. gada 18. jūnijs, 12:30
+19° C, vēja ātrums 3.1 m/s, R-DR vēja virziens

Sevī apmest kūlenīti

2018. gada 6. martā, 00:00
Raksta autors: Linda Kilevica, „Kurzemes Vārds”
Sevī apmest kūlenīti
„No lomas arī atkarīgs, vai ceļu uz to meklē pats sevī vai ārpusē,” saka Ainars Krūms, kas 2008. gadā par Advokāta lomu Māras Zālītes lugas „Margarēta” izrādē skatei „Gada izrāde” nominēts kā labākais aktieris Latvijas amatierteātros.
Foto: Egons Zīverts
Metalurgu Tautas teātra aktieris un režisora asistents, liepājnieks Ainars Krūms nejūtas labi, kad viņu fotografē. "Uzreiz gribas būt labākam, nekā ir," viņš saka. Teātra spēlēšana tomēr neesot gribēšana būt labākam. "Tēli taču ir dažādi. Un tie negatīvie ir pat interesantāki. Labākam nesanāk būt, bet citādam gan."
Par to, kāpēc jākāpj uz skatuves, Ainaram uzreiz prātā nākt visas standartfrāzes par iemiesošanos. "Bet man liekas, tur ir kas cits. Tā ir narkotika. Ja esi saslimis, tas ir neārstējami. Cik mājās nav kreņķu, ka atkal mēģinājumi un izbraukumi. Varbūt tas ir kaut kas nepiepildīts dzīvē. Ir nogurums pēc darba, laukā līst vai snieg, bet tev jāiet uz mēģinājumu. Nomēģini tās stundiņas. Atnāc mājās un tu esi uzlādējies. Tiem, kas kantorī sēž, vajag iet zemi rakt, lai labi justos. Tiem, kas fiziski strādā, kā man, kad šobrīd esmu būvstrādnieks, vajag garīgo atpūtu," atklāj aktieris, kas absolvējis Liepājas teātra 3. studiju un savulaik spēlējis arī profesionālās izrādēs.

Vai citādībā uz skatuves darīts kas tāds, ko dzīvē nekad mūžā nevarētu? "Lielajā teātrī bija detektīvizrāde, kurā es biju tāds pusķerts puika. Un Vīnes meža stāstos biju pavisam citāds, nekā dzīvē esmu. Teātris jau vispār ir fantāziju pasaule. Tu izfantazē, kāds varētu būt tajā lomā, kā tu staigāsi, kā runāsi," uzskata A.Krūms. No lomas arī atkarīgs, vai ceļu uz to meklē pats sevī vai ārpusē. "Metalurga teātrī bija iestudējums Dāmu tango, kurā es meklēju no ārpuses. Nevarēju saprast, kā to profesoru spēlēt. Mēģināju kaut ko ņemt no filmām. No Nepabeigtajām vakariņām, kur policistam visu laiku zobi it kā traucēja. Bet smagajā izrādē Margarēta Advokātu vairāk no savas pieredzes veidoju, mēģināju sevī iekšā apmest kūlenīti, lai dabūtu uz āru arī kaut ko tādu, ko dzīvē nedarītu."

"Kārlēns Skroderdienās Silmačos laikam man ir uz pieres rakstīts, tāpēc jau spēlēju to divos iestudējumos – pie Zandberga un Liniņa," lielākos sasniegumus paša vērtējumā min aktieris. "Arī izrādē Vējiem līdzi Skārletas pirmais vīrs, kas ātri aiziet no dzīves. Tautas teātrī noteikti Advokāts Margarētā. Un Roplainis Pazudušajā dēlā. Man tas bija ļoti tuvu. Pēc tam man pašam dēls aizgāja..."

Jaunākie skatuves kolēģi Ainaru dēvē par savu paraugu. "Man ir tāda dīvaina daba. Pamatus teātris ir ielicis, un es gribu kolēģiem pieiet un pateikt, klau, tur vajadzētu labāk darīt tā! Cenšos palīdzēt pie skatuves kustības. Negriezties prom no skatītājiem, ar dupsi nerunāt. Bet es saprotu, ka cilvēki šeit pēc darba atnāk atpūsties. Protams, grib uzvarēt skatēs un dabūt balvas, bet viņi nāk sava prieka pēc un dara to, ko māk. Es uzskatu, ka ļoti labi dara," saka pieredzējušais aktieris. Viņš atceras kādu vasaras izbraukuma izrādi vienā miestiņā: "Pienāk viens laucinieks, paskatās afišā. "Ek, te nav ko skatīties laikam, tas pat nav tautas teātris! Kaut kāds Valsts Liepājas teātris." Vienā otrā lietā esam visiem lielajiem iegriezuši. Latvijā ir daudzi spēcīgi pašdarbības teātri. Viņi dara no sirds, un tāpēc acis deg."

Ilgošanās pēc lielā teātra A.Krūmam vairs neesot. "Ir bijis. Kuram tad negribas no kazarmas uz kaujas lauku? Nu jau tas vecums, kad citādi uz visu skatos. Redzu, kā profesionālie aktieri ir noslogoti. Katru vakaru darīt uz skatuves par simt procentiem – tas ir grūti. Šeit, amatierteātrī, vienmēr var ar pilnu atdevi. Te tu esi tēvs, te mīļākais, te karalis. Tā ir cita dzīve un cita elpa."


Materiāls tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: