Vārda dienu svin: Modris, Matīss, Mariss
Piektdiena, 2018. gada 21. septembris, 10:54
+19° C, vēja ātrums 3.6 m/s, D-DA vēja virziens

10 dienās – piecu gadu darbs desmit nozarēs

2018. gada 6. aprīlī, 04:00
Raksta autors: Ieva Vilmane, "Saldus Zeme"
10 dienās – piecu gadu darbs desmit nozarēs
Ilze Konstante Dziesmu un deju svētkos koordinēs aptuveni 160 koristu, dejotāju, amatierteātrinieku, folkloristu un rokdarbnieku no deviņiem Brocēnu novada kolektīviem.
Foto: Andrejs Sergejevs
Šajos Dziesmu un deju svētkos notiks 46 pasākumi 32 vietās Rīgā, demonstrējot šobrīd labāko un spilgtāko 10 kultūras nozarēs. Aptuveni 43 200 cilvēku piedalīsies nācijas identitātes svinībās, kurās aicināti arī Latvijas mazākumtautību, latviešu diasporas un ārvalstu kolektīvi.
Svētku organizētājs Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) atzīst, ka programma ir piesātināta. Tā domā arī Dziesmu un deju svētku koordinatore Brocēnu novadā, Gaiķu tautas nama vadītāja Ilze Konstante, taču neredz pasākumus, kurus varētu svītrot. "Svētkiem piecus gadus gatavojas visu nozaru pašdarbības kolektīvi, ne tikai dejotāji, koristi. Un katram ir ļoti nozīmīgi svētku nedēļā būt Rīgā," atgādina I.Konstante.

Bez vēsturiskas atkāpes grūti izprast, kādēļ programma ir tik blīva. Piemēram, dzirdēti ierosinājumi atteikties no sakrālās mūzikas, jo Dziesmu un deju svētki sakņojoties latviešu tautas nemateriālajā mantojumā, proti, folklorā. Dziesmu svētkos garīgā mūzika skanējusi kopš 1873. gada, instrumentāli vokālie un orķestru koncerti rīkoti kopš 1888. gada. Dejotāji pirmo reizi piedalījās 1948. gadā, koklētāji – 1975., tautas mūzikas kolektīvi – 1985. gadā. Ārzemju latvieši savā etniskajā dzimtenē pirmo reizi dziedāja un dejoja 1990. gadā. Pirms 15 gadiem dalībnieku pulkā pieņēma folkloras kopas un vokālos ansambļus, bet amatierteātrus piepulcēja pirms 10 gadiem. Tāpat Dziesmu svētki vairs nav iedomājami bez tautas lietišķās mākslas.

Svētku biļešu tirdzniecība rada priekšstatu, ka sabiedrību interesē tikai koru un deju noslēguma koncerti, to ģenerālmēģinājumi. LNKC rēķina: iepriekšējos svētkus apmeklēja 500 tūkstoši cilvēku, neskaitot 40 tūkstošus dalībnieku. Visu maksas un bezmaksas pasākumu vietas bija pārpildītas, taču par Mežaparku un Daugavas stadionu karsti debatē tāpēc, ka arī šīs abas visietilpīgākās norises vietas ir par mazu. 

"Dziesmu un deju svētku dalībnieki pieredzējuši, ka dienas pirms galvenajiem koncertiem paiet ļoti intensīvos mēģinājumos (piemēram, dejotāji mēģinās no pulksten 8 līdz 23). Koristiem mēģinājumi sākas sestajā dienā, dejotājiem – piektajā, tāpēc tie, kuri ļoti, ļoti vēlēsies, svētkus varēs baudīt pirms mēģinājumiem. Ar dalībnieka identifikācijas karti nodrošināta brīva ieeja noteiktos maksas pasākumos, ieskaitot deju un koru noslēguma koncertus. Ne iepriekšējos svētkos 2013. gadā, ne arī tagad no Brocēnu novada kolektīviem neesmu dzirdējusi aizvainojumu vai pārmetumus, ka piecus gadus strādāts Dziesmu un deju svētku vārdā, taču tos izbaudīt var maz. Vismaz dziedātāji un dejotāji neuzskata sevi par upuriem," skaidro I.Konstante un ar izpratni vērtē svētku organizētāju darbu – desmit dienās ietilpināt visu Latvijas amatiermākslas nozaru piecu gadu darbu. Viņa neatbalsta ierosinājumu pagarināt Dziesmu un deju svētkus.


Materiāls tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: