Vārda dienu svin: Modris, Matīss, Mariss
Piektdiena, 2018. gada 21. septembris, 10:55
+19° C, vēja ātrums 3.6 m/s, D-DA vēja virziens

Starpnieks Pērkones tautastērps

2018. gada 5. jūlijā, 00:00
Raksta autors: Ilze Kļepikova, „Kurzemes Vārds”
Starpnieks Pērkones tautastērps
Tautastērpu skate ir viens no košākajiem un krāšņākajiem Dziesmu svētku notikumiem. Šogad skatē piedalīsies 72 dalībnieki ar vairāk nekā 170 dažādu novadu un laika posmu tērpu komplektiem. Liela tiesa dalībnieku godā cels Kurzemes tautastērpus. Viens no tiem būs Pērkones līgavas tautastērps, ko darinājuši Liepājas meistari.
Foto: Publicitātes (Līgas Evaldsones) foto
Pērkones līgavas tautastērpa vainags. Šādi spoži vizuļu vainagi ar kuplu un greznu metāla stieplīšu un spirālīšu vijumu un stikla pērlītēm, saukti arī par krūmu vainagiem, ir bijuši izplatīti Dienvidkurzemē – Nīcā, Bārtā, Rucavā. Lai gan Pērkones tautastērps no Dienvidkurzemes tērpiem atšķiras, rotas, arī līgavas rota, bijušas tādas pašas. Līgavu vainags spoži vizēja un skanēja, lai meitu pasargātu no ļaunā un piesaistītu viņai gaišo un labo. Tomēr grezns vizuļu vainags nebija katras līgavas aksesuārs, tā bija turības pazīme – norāda Kurzemes tautastērpu informācijas centra vadītāja Lia Mona Ģibiete.

Egona Zīverta foto
Attēlā redzamo vizuļu vainagu darinājuši Andris Garokalns un Astra Dzērve, paraugus smeļoties Liepājas muzejā, kur glabājas vairāki Dienvidkurzemes līgavu vainagi, tāpat kā citas tautastērpu, arī Pērkones tautastērpa, detaļas. Pērkones līgavas tērps līdz ar daudziem citiem tērpiem no Kurzemes un visas Latvijas piedalīsies XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku tautastērpu skatē.


LIEPĀJAS MUZEJĀ VISLIELĀKAIS KRĀJUMS

Kurzemes tautastērpu informācijas centra vadītāja Lia Mona Ģibiete Pērkones tērpu sauc par starpnieku starp Dienvidkurzemi un pārējo Kurzemi virzienā uz ziemeļiem, Pāvilostu utt. Arī pats tērps šo starpnieka lomu apliecina. "Pērkones tautastērps ir Liepājas pilsētai vistuvākais tautastērps, un vēsturnieks Jānis Sudmalis, kas savācis ļoti lielu tautastērpu krājumu, to arī uzskatīja par Liepājas tautastērpu," viņa stāsta. Agrākos laikos Pērkones pagasts, kas atrodas starp Liepāju, Nīcu un Grobiņu, aptvēra plašāku teritoriju – arī Grobiņas un Medzes pagastus. Līdz pat Durbei.

Nīcas, Bārtas un Rucavas tuvums ietekmējis arī tērpa veidošanos. Greznais krekla izšuvums balto darbu tehnikā, vizuļu vainags, kas ir raksturīgs Nīcai, Bārtai, Rucavai, ir arī Pērkonei, burbuļsaktas un dzintara rotas. Bet sīksvītrotie brunči ar savām krāsām ir tuvāki Dienvidkurzemes ziemeļu un austrumu daļai. Tos uzskata par vissīkāk svītrotajiem brunčiem. Pērkones villainēs ir izmantoti raksti ar senu kompozīciju. Turklāt Pērkonē, atšķirībā no Nīcas, Bārtas un Rucavas villainēm, to sedza uz abiem pleciem un priekšā sasprauda ar saktu čupu. Starp citu, ziņas par citiem Pērkones tautastērpa vainagiem, izņemot līgavas vainagu, nav atrastas.

Lielākie krājumi, kas atrodami par Pērkones tautastērpu, glabājas Liepājas muzejā, galvenokārt tā kādreizējā vadītāja J.Sudmaļa vākti. "Liepājas muzejā ir ļoti liels brunču audumu krājums, stāsta L.Ģibiete un min, ka atrasti dažāda svītrojuma paraugi. "Vislielākā vērtība ir izšūtās villaines," viņa turpina. Villaines saglabātas gandrīz 10. Turklāt izšūtajām villainēm ir vairākas variācijas. "Un tas ir liels retums, ka vienam novadam ir tik daudz variāciju," viņa uzsver. Ir liecības, ka arī Pērkones tērpa kreklam ir divi izšuvumu veidi. Pašam kreklam raksturīgs piedurknes noslēgums bez aproces. Tāpat Liepājas muzeja krājumā ir vairāki vizuļu vainagi.


SENS ORNAMENTS

Pērkones līgavas tērps Dziesmu svētku tautastērpu skatē nepiedalīsies pirmoreiz. 22. Dziesmu svētkos 1998. gadā tērps, kas bija tapis L.Ģibietes vadībā, skatē ieguva augsto sesto vietu. Bet šogad tapušais Pērkones līgavas tērps, ar ko skatē piedalīsies Liepājas Tautas mākslas un kultūras centrs, tapis šogad no janvāra līdz aprīlim, lai papildinātu tautas deju ansambļa Rucavietis tērpu komplektus. Tas ne tikai piedalīsies skatē, bet ar šo tērpu dejotāju solo pāris uzstāsies deju svētku lieluzvedumā Māras zeme.

Tērpa darināšanā savas amatprasmes, lielu darbu un atbildību ieguldījuši vairāki meistari. Līgavas vizuļu vainaga autori ir Astra Dzērve un Andris Garokalns. Ņieburu darinājusi meistare Silvija Ķirse, savukārt krekls, villaine un brunči tapuši Liepājas Tautas lietišķās mākslas studijā Liepava, piedaloties meistariem Dacei Prokofjevai, Gaidai Gertnerei, Andai Šmiukšei un Liai Monai Ģibietei. "Ir vērts slavināt un uzsvērt Liepājas meistaru darbu," teic L.Ģibiete, norādot, ka no viņu atbildības atkarīgs, cik precīzi darbs būs paveikts. "Man ir prieks, ka es veicinu šo meistaru atbildību, iesaistoties tautastērpu darināšanā."

Tērpa grezno villaini ar seno ornamentu audusi un ar rakstiem un bārkstīm izšuvusi studijas Liepava meistare G.Gertnere. Ar Pērkones tērpu viņa strādājusi pirmoreiz. Darbs bijis sarežģīts, taču par rezultātu viņa ir gandarīta. Ornaments ar putniem šķitis interesants un ne tik raksturīgs. "Paraugs ņemts no Liepājas muzeja fondiem," viņa paskaidro.

Kreklu izšuvusi D.Prokofjeva. Tas izšūts ar auseklīšiem, kas arī bijusi darba grūtākā daļa – lai tie būtu simetriski. "Kādas trīs reizes pāršuvu," viņa atklāj. Auseklīši šķituši par lielu, tad izvēlējusies citu materiālu, kas ir vieglāk skaitāms, un izšuvusi no jauna. Viņa smaidot piebilst – ja ir darināts Sakas krekls, kas ir ļoti bagāts ar izšuvumiem, tad šis jau bijis tāds neliels darbiņš.


KRĀSO MELNAJĀ TĒJĀ

Tērpā vislielāko uzmanību piesaista tieši greznais vizuļu vainags ar bagātīgo metāla stieplīšu, spirālīšu un uztinumu krūma daļu, ko papildina krāsainas stikla pērlītes, un pamatnes daļa ar spožo un fliteriem papildināto brokāta lenti. Vainagu A.Dzērve un A.Garokalns veidojuši, idejas smeļoties Liepājas muzejā atrodamajos paraugos. Abiem autoriem šī bijusi pirmā praktiskā saskare ar līgavas vainagu. A.Dzērvei ir liela pieredze dažādu tautastērpu vainagu izšūšanā. Salīdzinot ar citām galvas rotām, vizuļu vainaga darināšanā viņai darba bijis mazāk, taču vajadzējis cieši sadarboties ar otru autoru.

A.Garokalnam ir pieredze ar etnogrāfiskām rotām, taču jau ilgāku laiku viņš bijis prom no šīs jomas. Un arī šī vainaga darināšanu sākotnēji vēlējies uzticēt kādam kolēģim vai bijušajam audzēknim. Taču apstākļi sakrita tā, ka viņš to paveica pats. Vispirms bija jāizdomā, kā vainagam pievienot metāla rotājumu daļu, proti, bija jāveido vainaga karkass. Kad tas no divām stīpām un vairākiem perpendikulāriem stiprinājumiem bija gatavs, A.Dzērve šuva klāt auduma daļu – oderi un redzamo pusi, kas jāizrotā ar brokāta lenti pēc senajiem paraugiem. Lai brokāta lente nebūtu tik spoža, meistare to nokrāsojusi melnajā tējā. "Tā noņem ļoti spožo toni, un lente kļūst tāda kā nedaudz apsūbējusi," viņa atklāj savu knifu. Savukārt, lai vainags būtu greznāks, viņa brokāta lentes augšmalu un apakšmalu papildinājusi ar apsūbējušas krāsas sudraba fliterīšiem. "Ja ir grezns, tad lai ir," A.Dzērve uzsver.

Bez karkasa A.Garokalns veidoja arī metāla stieplīšu un spirālīšu vijumu, ko papildināja zaļas un sarkanas stikla pērlītes no A.Dzērves krājumiem. Stieplītes vijis un locījis pats, skatoties televīziju. Veidojot metāla krūmu, bijis svarīgi, lai, nēsātājai kustoties, tas šūpotos. Vizuļu vainaga krūma daļa izdevusies augsta un kupla. "Tāpat kā Jāņu pušķis – divu vienādu nekad nav," atsaka mākslinieks. "Katrs vainags ir mazliet citādāks – tikko ir dažādi autori, rokraksts ir citādāks."



2018. gada tautastērpu skatē startēs šādi tautastērpi no Kurzemes:

Tautastērpu komplekts(-i) Dalībnieks(-i)
Bārtas pagasts, 19. gs. Diāna Stamberga
Austrumkurzeme–Rietumzemgale, Biksti VPDK Bikstenieki, Andris Limanāns un Iveta Janševska
Alsunga, 20. gs. pirmā puse Alise Bēra
Ziemeļkurzeme, 19. gs. otrā puse; Kuldīga, 19. gs. vidus VPDK Vērgalīte
Alsungas vīra tērps, 19. gs. Māris Lejnieks
Rucava, 19. gs. Iveta Tamane
Alsungas tērpu komplekti Daces Martinovas ģimene un EKC Suiti
Alsunga (daļa tērpa mantota) Anna Ūdre
Saka, 19. gs. pirmā puse Evita Raita
Bārtas pagasts, 19. gs. Dana Zuļģe
Alsungas tērpi, Alsungas kāzu tērps, Lejaskurzemes ZA tērpi, Ziemeļkurzemes lībiešu tērpi TDA Līgo
Bārtas tērpi TDK Varavīksne
Nīgrande, 19. gs. otrā puse Sieviešu koris Nīgrande
Bārtas meitas tērps, 19. gs. Liene Poriete
Alsungas tērpi Briseles latviešu dejotāji
Ventspils novads, Piltenes pagasts, 19. gs. Lienīte Bite
Priekules sievas tērps, Virgas sievas tērps, Krotes meitas tērps, Kalētu meitas tērps Priekules novada pašvaldība
Pērkones līgavas tērps Liepājas Tautas mākslas un kultūras centrs
Snēpeles pagasts, tērps līdz 1870. gadam un tērps pēc 1880. gada VPDK Snēpele
Bārtas sievas tērps Inta Priede
Ziemeļkurzemes novads, Talsu apvidus, 19. gs. vidus TTC Senā klēts
Sestdienas tērps, Kuldīgas pilsēta, 19. gs. otrā puse TDA Venta
Nīcas vīru un bērnu tērpi, 19. gs. sākums – vidus Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis
Kuldīgas novada tautastērps, 19. gs. pirmā puse VPDK Bandava
19. gs vidus Augškurzemes (Lutriņi, Skrunda, Jaunpils) tērpi Deju kopa Marmale
Talsu novads, Lībagu pagasts, Sarāji, 12.–13. gs. tērps Mārcis Sīlis

Avots: Latvijas Nacionālais kultūras centrs


No reģionālo laikrakstu Kurzemnieks, Kurzemes Vārds, Saldus Zeme un Talsu Vēstis projekta 3K – kas kultūrā Kurzemē, ko atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Kurzemes plānošanas reģions.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: