Vārda dienu svin: Magda, Magone, Mērija
Pirmdiena, 2018. gada 23. jūlijs, 05:00
+11° C, vēja ātrums 0.5 m/s, Z vēja virziens

Padures muižā „iet dziļumā”

2018. gada 7. jūlijā, 00:00
Raksta autors: Alise Volanska
Padures muižā „iet dziļumā”
Foto: Laila Liepiņa
Daudzas privātpersonas un organizācijas, kuru īpašumā ir muižas, strādā ar misijas apziņu – saglabāt kultūras mantojumu. Baltijas valstu muižu apceļošanas mērķis ir parādīt, kas ir kopīgs un atšķirīgs trīs valstu kultūras mantojumā tagadnē, pagātnē un nākotnē, rosinot apceļot mūsu zemes un iepazīt savus un kaimiņu dārgumus. Par to, kā viesus gaidīs Kurzemē, aprunājāmies ar Padures muižas īpašnieku Jāni Lazdānu.

Lailas Liepiņas foto
Jānis Lazdāns ir gandarīts par to, kas Padures muižā jau paveikts un sola pie paveiktā neapstāties. Restaurācijas darbiem piesaistīti brīvprātīgie, palīgā sauc arī vietējos skolniekus.


Ar ko šī akcija atšķiras no iepriekšējām piļu un muižu apceļošanām?
Pirmais, tajā piedalās visas Baltijas valstis. Otrais, var salīdzināt, kādas izmaiņas notikušas ar ēkām, kādus jaunus pasākumus vai izstādes piedāvā. Trešais, izveidotas trīs ceļojošās atslēgas. Katrai valstij sākumā iedod atslēgu, ko futrālī kopā ar valsts karodziņu un reģistrācijas lapu ceļotājs aizved uz nākamo muižu. Latvijas atslēga ceļojumu sāka no Veselavas (Vidzemē), 1. jūnijā tā atradās Ungurmuižā. Tā ceļos visu pasākuma laiku. Atslēga redzama arī uz muižā saņemamās uzlīmes ceļotāja kartē. Šīs idejas  autore ir Asnate Avotniece no Abgunstes muižas Tērvetē. Mājas atslēga simbolizē drošību, varu, tiesības, arī paļāvību un pārbaudītu uzticību, šķiršanās un vienotības spēku.

Šogad  būtiska atšķirība no iepriekšējām akcijām ir tā, ka ceļotājs karti ar muižu uzlīmītēm varēs paturēt savā īpašumā, asociācijai noslēgumā iesūtot ieskenētu vai nofotografētu ceļotāja karti. Padures muiža šādā akcijā piedalās ne pirmo reizi. Šogad pie mums uzlīmi ar muižas atslēgu ir saņēmuši jau vairāk nekā pussimts ceļotāju.

Ko jaunu šogad ieraudzīs apmeklētājs, kurš jau reiz muižā pabijis?
Ar Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) un Kuldīgas novada pašvaldības palīdzību turpinās interjera restaurācijas darbi. Ziemā tika restaurēts lielās zāles divu logu pilns komplekts – iekšlogi un ārējie logi, slēģi, panelējums. To veica Māris Gulbis no Vārmes.

Pašlaik noris darbs pie zāles abu apaļo keramikas krāšņu restaurācijas. Viena krāsns jau pabeigta, atlikusi tikai krāsošana. Krāšņu restaurāciju veic sertificēts mūrnieks Māris Kupčs, kurš jau restaurējis krāsnis Veselavas  muižā un citur. Krāsas pirkšu no Edgara Raituma, kurš pats izgatavo jebkura toņa vēsturiskās krāsas, un svarīgi, ka tās tiek gatavotas tepat, Kuldīgā. No vecajiem krāsns podiņiem biezais krāsu slānis nodedzināts krāsnī. Izpētīts, ka sākotnējais krāsojums bijis zaļgani pelēcīgs. Diskutabls ir jautājums – līmes krāsa vai eļļas krāsa? It kā jau 19. gs. vidū eļļas krāsas nebija izplatītas – ja nu vienīgi uz linu eļļas bāzes. Celtniecības arheologs Juris Zviedrāns ir pārliecināts, ka izmantota līmes krāsa. Pie šīs versijas arī palikšu.

Lai krāsni varētu krāsot, tā vispirms kārtīgi jāizžāvē, jo mūrēšanas laikā tajā nonācis ap 300 litru ūdens. Tagad katru dienu jāizdedzina piecas pagalītes – ne vairāk. Vilkme ir  lieliska – iekšējās durtiņas, kas pastiprina vilkmi, pat nedrīkst aizvērt.

Tādi darbi prasa arī daudz līdzekļu.
Šīs krāsns restaurācijai no VKKF saņēmu 6000 eiro, bet otrai – 5500 eiro. Tā gan ir tikai daļa no nepieciešamās summas, krietni daudz nākas ieguldīt arī pašam. Patiesībā darbi izmaksā daudz vairāk, jo, tikai krāsni izārdot, atklājas patiesais bojājumu apmērs.

Otras krāsns vietā telpas stūrī šobrīd ir tukša vieta un neliels dēļu paaugstinājums virs grīdas, kas liecina, kā mūrniekmeistars aizpagājušajā  gadsimtā risinājis nevienādā grīdas līmeņa problēmu. Ļoti daudzi podiņi, laika zoba sagrauzti, gandrīz tikai no pieskāriena vien sabirzt kā veci sausiņi. No divām identiskām krāsnīm, restaurējot tos podiņus, ko vēl varēja glābt, izdevās salikt tikai vienu krāsni, otrajai daļa no podiņiem jāgatavo no jauna. Šo pasūtījumu veic Lietuvā, jo Latvijas meistari par tādu pašu darbu prasa daudzreiz vairāk.

Daudz lielākas izmaksas un darbu prasa muižas cokola sakārtošana un virtuves atjaunošana. Pašreizējie aprēķini rāda kopsummā 50 000 eiro, no kuriem 36 000 finansē projekts LEADER, ko administrē Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests. Bet pieredze rāda, ka darbu gaitā  vienmēr atklājas kas tāds, par ko nākas maksāt krietni vairāk, nekā projektā sākotnēji paredzēts.

Kas taps cokola stāvā?
Te atradušies muižas kalpotāju dzīvokļi, pagrabs ar tērauda āķiem medījumu pakarināšanai, vīna pagrabs un virtuve. Lauksaimniecības skolas laikā vienā telpā uzbūvēta maizes cepamā krāsns, kurai vēsturiskās vērtības nav un kura mitrumā pati jau bruka kopā.Varbūt tieši tajā laikā arī iebetonēja grīdu, bet varbūt, ka tas notika jau tad, kad muižu pielāgoja lauksaimniecības skolas vajadzībām un tur atradās ēdamzāle.

Vēlāk, kad muižā bija vairāki stacijas darbinieku dzīvokļi, cokols vienkārši pārvērtās par iemītnieku pagrabiem. Tad arī elegantos arkveida logus un tos ar skaistajiem metālkalumiem aiznagloja ar dēļiem un aizbāza ar lupatām. No 1972. gada pagrabos vairs dienas gaisma neiespīdēja. Loga arku koka detaļas tumsā un mitrumā sagrauza peles un kukaiņi – tās vairs nav atjaunojamas, lai gan vizuāli izskatījās tīri labi.

Daudz esat jau paveikuši.
Vispirms telpas bija jāatbrīvo no gadu desmitiem uzkrātā kultūrslāņa. Nesen tika iztīrīta sausās tualetes bedre ēkas ziemeļrietumu stūrī. Saturs patiešām bija sauss – astoņi kubikmetri tukšu dažādu laiku stikla pudeļu, sasistu dakstiņu, ķieģeļu lausku un citu ar gremošanas traktu nesaistītu labumu. Kaut kas  līdzīgs bija arī te. Darbus saskaņā ar iepirkuma rezultātiem veic SIA Ekomeistars, kura jau ir sevi pierādījusi, veicot citus atjaunošanas darbus muižā. Grīdas betonējumu izlauzām, grunti nolīmeņojām, un tagad virtuvē ieklāsim senās lielās ķieģeļu flīzes no citas telpas. Flīzes ir arī koridorā, tikai zem kultūrslāņa pagaidām grūti pamanāmas. Vietām bijis vienkārši ķieģeļu ieklājums. Domājams, ka gan flīzes, gan ķieģeļus savulaik gatavoja vietējā ķieģeļnīcā, kuru tagad zinām kā Keramiku. Jānotīra rūsa no kalumiem. Izliekumu raksts abiem logiem nedaudz atšķiras. Iespējams, tos gatavojuši divi meistari. Vienam logam kaluma apakšā ir sprauga – varbūt kaķim? Grauzēji muižas pagrabos bija problēma visos laikos. Ziemeļaustrumu stūrī tiks iekārtots sanitārais mezgls ar pieslēgumu pagasta  komunikācijām. Pirmo reizi muižas vēsturē tās iemītniekiem un viesiem būs pieejams ūdens klozets.

Kas pēc remonta notiks virtuvē?
Tur iecerētas pavāru meistarklases – pieredzējis pavārs viesiem rādīs, kā pēc senām pavārgrāmatām pagatavot dažādus vairāk  vai mazāk aizmirstus ēdienus. Tā būs kā ēdienu restaurācija, kurā apmeklētājs iesākumā varēs iejusties muižas pavāra lomā un pēc tam jau muižas saimnieku lomā, baudot interesantus ēdienus, kuri sen ir aizmirsušies. Pēc tam jau ar šīm receptēm varēs pārsteigt savus draugus un ģimenes locekļus. Lai virtuve patiešām izskatītos kā muižas laikos, plānots iegādāties atbilstošus traukus.

Vai jau tagad var pieteikties padzīvot vai padarboties pilī?
Jā, varu piedāvāt naktsmājas maksimāli astoņu cilvēku kompānijai augšstāva istabās ar 19. gadsimta ērtībām. Pagaidām tā ir sausā tualete un improvizēta vannasistaba cokolā. Ja kāds skolēns vēlas nopelnīt kabatas naudu, var pieteikties Kuldīgas pašvaldības  sponsorētajiem skolēnu brīvlaika darbiem, kas ir četras stundas dienā. Paēdināšu arī. Man ir visi vajadzīgie darbarīki. Vēl brīvs ir jūlijs. Kuldīdzniekiem iespēja uzlabot sportisko formu, ierodoties  ar velosipēdu. Darbs katrai gaumei – var strādāt pie celiņu iekārtošanas parkā pēc pieredzējušās parku vēsturiskās ainavas speciālistes Ilzes Māras Janelis 1983. gada projekta. Ja neiet pie dūšas darbs svaigā gaisā, var atbrīvot no daudzajiem krāsas slāņiem koka  detaļas – durvis, logu rāmjus. Meitenēm tas pat padodas labāk nekā zēniem. Galvenie darbi gan būs ekskursiju vadīšana (jāprot angļu valoda) un muižas telpu uzkopšana. Tāpat neatteikšos no citiem brīvprātīgajiem palīgiem. Gan mazi, gan lieli var nākt talkā. Informāciju par brīvprātīgo darba iespējām izvietoju divās starptautiskās tīmekļa lapās helpx.com un workaway.com. Pirmie, kas ieradās, bija divi brīvprātīgie no Baltkrievijas. Igors Kudi ir gleznotājs un arī pieredzējis koka un mēbeļu restaurators, tādēļ palīdzēs pielabot logus. Natālija Dorogaja savukārt izlēmusi krasi mainīt savu dzīvi un meklē piedzīvojumus. Viņi lieliski palīdz muižas un parka sakopšanā. Tā man ir jauka iespēja viņus iepazīstināt ar Latvijas un muižas vēsturi, savukārt viņiem – iepazīt Latvijas dzīvi no sētas puses. Jūlijā ir pieteikušies trīs franču studenti.

Vai pieņemat ziedojumā arī kādas mēbeles?
Jā, labprāt! Pie griestiem vairākās telpās saglabājušies vēl 80. gadu dienasgaismas spuldžu nodzeltējušie plastmasas plafoni, ko labprāt  nomainītu kaut vai ar 50. gadu žuburotajām lustrām. Tāpat noderētu mēbeles vairāk vai mazāk labā stāvoklī, tā, lai restaurācijas izdevumi nepārsniegtu pašas mēbeles vērtību. Izdevīgāk ir mēbeles iepirkt ārzemēs, tur tagad antikvāriem priekšmetiem cenas stipri kritušās. Pašlaik par to runāju ar draugiem Itālijā. Tās, ko var dabūt lietoto mēbeļu veikalos Latvijā, visbiežāk ir bezvērtīgas Vācijā un Skandināvijā 70. gados ražotas senu mēbeļu imitācijas. Kaut gan ik pa laikam gadās arī pa kādai pērlei.

Ko vēl varat piedāvāt apmeklētājiem?
Muižā gandrīz katru nedēļu notiek kādas aktivitātes. Nupat bija kantri grupas Sestā jūdze koncerts, Imanta Dakša akustiskais koncerts, vietējie dīdžeji no radošās apvienības Zero Defect uzstājās ar elektronisko deju mūziku. 30. jūnijā būs grupas Astro'n'out koncerts, bet 21. jūlijā uzstāsies Cecīlijas salons. Rudenī, kad būs Leģendu nakts, rīkosim tematisko pasākumu Kolhoznieku balle. Sekojot mums līdzi feisbukā, varat uzzināt par visu, ko varat baudīt Padures muižā!



UZZIŅAI

  • Eiropas Savienības Padome 2018. gadu pasludināja par Eiropas kultūras mantojuma gadu. Atsaucoties uz šo paziņojumu, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas piļu un muižu asociācijas aicina līdz 16. septembrim apmeklēt un iepazīt 133 arhitektūras pieminekļus visā Baltijā.
  • Akcijas noslēgumā 50 aktīvākie ceļotāji saņems ielūgumu uz noslēguma pasākumu 28. oktobrī Latvijā. Būs arī dāvanas no katras muižas – grozi ar muižas lauku labumiem, albumi par muižu, SPA dāvanu kartes un citas labas lietas.
  • Lai piedalītos, jāsakrāj uzlīmes par vismaz piecu muižu apmeklējumu savā mītnes zemē un vēl par 10 pārējās Baltijas valstīs. Informāciju var atrast vietnē www.pilis.lv, kā arī Latvijas Piļu un muižu asociācijas profilā feisbukā. Sīkāk par akcijas noteikumiem var uzzināt www.visitbalticmanors.com.



No reģionālo laikrakstu Kurzemnieks, Kurzemes Vārds, Saldus Zeme un Talsu Vēstis projekta 3K – kas kultūrā Kurzemē, ko atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Kurzemes plānošanas reģions.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: