Nometnes Annas draudzē ir sena tradīcija. Kā stāsta viena no pasākuma organizatorēm Aleta Jonele, iesākums bija pirms daudziem gadiem ar svētdienas skolas bērniem pie Užavas ietekas jūrā. Lai iesaistītu visas paaudzes, vēlāk šāds pasākums rīkots pie Usmas. Bet jau trešo gadu mācītāja Mārtiņa Burkes-Burkevica vecāki dēla draudzei atvēlējuši savu īpašumu pie pašas jūras atpūtai, sportiskiem priekiem, kopīgām diskusijām un garīgām pārdomām vienatnē. Tagad nometne apvienoja gan pašu ģimenes ar un bez bērniem, mazbērniem, gan domubiedrus no citām draudzēm, gan ar kristietību nesaistītus cilvēkus. Kā ik gadu pasākumam dots noteikts motīvs. Šoreiz tēma bija Ceļš. „Katrs mēs ar šo vārdu saprotam kaut ko savu. Kādam tas ir vienkārši asfaltbetona klājums, pa kuru pārvietoties, citam ir zvaigžņu vai varbūt jūras ceļš,” atzīst nometnes vadītāja Inese Vitte. „Mēs diskutējām par to, kāds ir ceļš pie Dieva. Arī tas katram ir citādāks. Šādas nometnes ir sava veida evaņģelizācija, vienlaikus cilvēkiem tiek dota iespēja gan garīgi, gan fiziski veselīgi un skaisti atpūsties, baudīt dabu, piepildīt sevi saskaņā ar Dievu, nevis lētām izpriecām.”

Nometnes programmā bija saullēkta sagaidīšana liedagā, individuāla un kopīga Bībeles lasīšana, rīta vingrošana,

ko vadīja Ieva Piģevica. Pieaugušie diskutēja ar mācītāju, kā atrast īsto ceļu, bērni darbojās radošās nodarbībās ar svētdienas skolas vadītāju Aldu Alksni. Protams, neiztika bez lūgšanām un kopīgām maltītēm, ko gatavoja Gunita Freimane ar meitām. Ēdēji nebeidza vien slavēt garšīgo soļanku un putraimu biezputru. „Finansiāli mūs atbalstīja Kuldīgas novada dome, lai šī ģimeņu un draugu kopā būšana izdotos. Īpašs paldies jāsaka mācītāja mammai un tētim, tāpat ļoti daudzi cilvēki devuši savu artavu,” secina I.Vitte. Arī vairāki dalībnieki atzina, ka pēc šī pasākuma tikuši vēl soli tuvāk patiesībai.