Pētījums notika sabiedriskā kampaņā Mana jūra. Tās dalībnieki kājām apstaigāja vairāk nekā 500 km gar jūru un veica 35 piekrastes piesārņojošo atkritumu monitoringus. Kā stāsta VIF pārstāve Ilze Grunska, atkritumu daudzums tika uzskaitīts 100 metru garā pludmales posmā pēc ANO Vides programmas monitoringa metodoloģijas. Starptautiskā projektā Marlin tā izstrādāta speciāli Baltijas jūras reģionam. Rezultāti parāda, ka vidējais atkritumu skaits Latvijas pludmalēs ir 180 atkritumu vienības katros 100 metriem, savukārt piesārņotākajā pludmalē – Engurē – tās ir 570 atkritumu vienības, bet tīrākajā – Irbes ietekā, tikai 39 vienības 100 metru posmā. Atkritumu vienība, tas ir katrs neorganisks priekšmets atsevišķi, piemēram, korķis, izsmēķis, plēves gabals u.c.

Līdz ar to desmit netīrākās vietas Latvijas peldvietas Baltijas jūras piekrastē ir: Engure (570), Pāvilosta (547), Kuiviži (541), Tūja (290), Liepājas Karosta (284), Vecāķi (274), Roja (264), Lapmežciems (230), Liepene (224) un Saulkrasti (224). Datu salīdzināšanai izveidots desmit sakoptāko peldvietu saraksts un atrasto atkritumu vienību skaits tajās: Irbes ieteka (39), Mazirbe (50), Pūrciems (54), Abragciems (61), Kaltene (65), Lilaste (69), Oviši (76), Apšuciems (87), Salacgrīva (100), Jūrkalne (109).
Kā piebilst I.Grunska VIF pārstāvjus ļoti satrauc tas, ka visvairāk atrasti plastmasas atkritumi, bet tas ir viens no videi nelabvēlīgākajiem izstrādājumiem, salīdzinot ar papīru, kartonu, stiklu, keramiku un metālu. Pēc pētījuma var izvērtēt potenciālo piesārņojuma daudzumu jūrā, kā arī analizēt datus par to, no kā rodas piesārņojums un salīdzināt pašvaldību veikumu piekrastes apsaimniekošanā.

Mērlente, ar kuras palīdzību tika mērīts piesārņojums 100 metru posmā pludmalē, uzskaitot atkritumus.