Vārda dienu svin: Māris, Mārica, Maigurs
Sestdiena, 2018. gada 22. septembris, 01:02
+19° C, vēja ātrums 6.2 m/s, R-DR vēja virziens

Valsts prezidents novērtē zivsaimniecību

2018. gada 11. maijā, 00:00
Raksta autors: Daina Tāfelberga
Valsts prezidents novērtē zivsaimniecību
Pie viena no dīķiem Valsts prezidents Raimonds Vējonis kopā ar zivsaimniecības "Skrunda" vadītāju Arni Zalcmani vēroja zivju piebarošanu.
Foto: Valsts prezidenta kanceleja
Viesojoties zivsaimniecībā "Skrunda", Valsts prezidents Raimonds Vējonis varējis pārliecināties, ka uzņēmējdarbībai laukos neklājas viegli, taču tā ir iespējama, ja darbs tiek plānots ilgākam laikam.

Valsts prezidenta kancelejas foto

Lai gan prezidenta vizītei bijis dots īss brīdis, viesi paspējuši apskatīt zivju māju, pavērot inkubācijas ceļu un aiziet līdz vienam atklātajam dīķim, kurā saimniecības vīri no laivām ēdinājuši zivis.


VISĀDAS MAIŅAS

Skrunda ir uzņēmums ar stāžu, kas pārdzīvojis gan valsts iekārtas, gan nosaukuma, gan uzņēmējdarbības formas maiņas. Kā pastāstīja valdes priekšsēdis Arnis Zalcmanis, saimniecība dibināta jau pagājušā gadsimta vidū, padomju gados tā bija paju sabiedrība ar vairākām nozarēm, tostarp putnkopību un graudkopību. Likvidējoties kolektīvajai saimniekošanai, Skrunda pārtapa par sabiedrību ar ierobežotu atbildību un saglabāja vienīgi zivkopību. Tagad tur ir gandrīz 20 darba vietu. „Citās jomās vairs nespējām konkurēt,” atzina A.Zalcmanis. „Specializācijai ir savi plusi un savi mīnusi. Graudus piebarošanai vairs neaudzējam – pērkam no vietējiem zemniekiem. No vienas puses, tā veidojas kooperācija, no otras – cenas tirgū ir tik mainīgas.”


PILNS KARPU CIKLS

Pašlaik Skrunda apsaimnieko 70 zivju dīķus – kopā ap 500 ha. Pirms vairākiem gadiem ar Eiropas atbalstu uzcelta zivju māja un inkubators, tādējādi atvieglojot rūpes par mazuļiem, kā arī pieaugušajām zivīm ziemošanas laikā. Uzņēmums specializējies pilnā karpu audzēšanas ciklā – no mazuļiem līdz tirgus zivīm. Uzkrāta laba pieredze, jo šī suga te audzēta jau kopš dīķsaimniecības pirmsākumiem. Rūpnieciskajai nozvejai un pārdošanai karpas esot vispiemērotākās – tās ir izturīgākas, plastiskākas, mazāk prasīgas, salīdzinot ar lašveidīgajām zivīm, tāpēc ar citu sugu zivīm te dīķus nepapildina.

Aizvadītā ziema zivkopjiem bijusi laba. Tiesa, uznācis liels sals, bet tirgum paredzētās karpas jau laikus pārvestas uz slēgtajiem baseiniem, tādēļ zvejas laikā strādniekiem nevajadzēja cīnīties ar biezo ledu. Zivju māja pasargājusi arī mazuļus no ārējiem faktoriem. Tagad tie jau salaisti vasaras dīķos. Ja būs silts laiks, var cerēt uz labu audzēšanas rezultātu.

Jārēķinās ar putnu nodarīto postu, bet skrundenieki pie gājputnu uzbrukuma jau pieraduši, jo dīķi atrodas migrācijas ceļā. Īpašu skādi nodara kormorāni – tie ir ne tikai negausīgi, bet arī viltīgi, turklāt laupītāju skaits ik gadu aug. Šobrīd gan vēl ir miers – putni perē olas, bet drīz sarosīsies. Ik gadu kormorāni un citu sugu pārstāvji saimniecībā noēd daudz zivju. Aizsardzībai tiek izmantoti trokšņa lielgabali un citi biedēkļi, kas nav tik efektīvi kā tīkli, bet lielajiem dīķiem tos pārvilkt nevar.


Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: