Vārda dienu svin: Modris, Matīss, Mariss
Piektdiena, 2018. gada 21. septembris, 11:53
+22° C, vēja ātrums 4.1 m/s, D-DA vēja virziens

Zivīm laba vasara

2018. gada 1. jūlijā, 00:00
Raksta autors: Iveta Grīniņa
Zivīm laba vasara
Zivju mājā ziemā tiek turēta tirgus prece. Deviņos baseinos var uzglabāt pat četras piecas tonnas, bet parasti ir ap trim.
Foto: Lāsma Reimane
Ko pašlaik dara zivsaimnieki? To apskatīti braucām uz SIA "Skrunda". Pirms trim gadiem saimniecība papildināta ar zivju māju, kas uzcelta par Zivju fonda naudu, pirms gada uzbūvēts inkubators, iegādāts pļāvējs un ekskavators.
VAIRĀK NEKĀ 500 HA

Uzņēmuma valdes priekšsēdis Arnis Zalcmanis uzskaita, kas vasarā darāms: ap dīķiem un uz dambjiem jāpļauj zāle, jāizcērt krūmi, jāremontē meniķi, jāpadziļina grāvji utt. „Zemnieki, kuriem vajag sienu, tagad varētu nākt un ap dīķiem pļaut. Bet neviens negrib to darīt ar rokām.”

Dīķsaimniekiem visu gadu ir rosīgs laiks. Skrundā tiek nodarbināti 19 cilvēki. Te ir vairāk nekā 500 hektāru dīķu. Lielais kā ezers – 120 hektāru. Lielākoties tiek audzētas karpas, nedaudz līdaku un līņu.


TAGAD ATVESEĻO

Vasarošanai atstāts ap 60 ha. Vairs nav pieejami nedzēstie kaļķi, ar kuriem dīķi kādreiz dezinficēti, tāpēc tos vairs tik plaši neizmanto. Lai iznīcinātu parazītus un slimību ierosinātājus, ik pēc laika dīķi vasarā tiek nolaisti, turēti sausi un diskoti. Arī 17 ha ziemas dīķu vasarā ir sausi un tiek diskoti.

Uzņēmumā nodrošināts viss ražošanas process – no nārstošanas un mazuļu audzēšanas līdz tirgus zivīm, kas tiek pārdotas ceturtajā gadā. Tāda iespēja ir, pateicoties tam, ka privatizācijā izdevās saimniecību nesadalīt un saglabāt kā kopumu. „Nu, nevar to sadalīt: vienam mazuļu dīķi, citiem garāžas… Visam jābūt vienā sistēmā. Par Eiropas naudu nopirkām traktorus, mašīnas, ar ko zivis vadāt.”


VAIRĀKI NELABVĒLĪGI GADI

A.Zalcmanis atzīst: pēdējos gados pieprasījums aug. „Tāpat kā graudkopjiem – ražu ietekmē laika apstākļi. Pagājušajā gadā zivis aukstumā negribēja baroties. Bija grūti, bet izdevās visas nozvejot un pārdot. Mazuļi arī bija mazāki. Lai zivs labi augtu, jābūt siltai vasarai kā šī, bet nu jau karsuma un sausuma dēļ ūdens krītas. Šī vasara ir laba – zivis ēd dūšīgi un aug. Gadā pārdodam vidēji 100 tonnu.”

Dīķi un zivju māja ūdeni ņem no nelielās upītes Garūdenes, kas tek pāri pļavām. Sistēma izbūvēta padomju laikā, un viss notiek ar pašteci – elektrība nav jātērē. Tehnikas parks pamazām tiek atjaunots. Nopirktas mašīnas, ar ko zivis transportē, un jauni traktori.

Dīķu platība ir liela, bet zivju blīvums arī, tāpēc tās jāpiebaro. No apkārtējiem zemniekiem uzņēmums pērk graudus. Lielās karpas baro ar graudiem, mazuļiem tos maļ miltos. Sezonā tiek apēsts ap 300 tonnu.

Katru gadu resursus posta kormorāni. Šogad tie vēl neesot atlidojuši: „Tie ir ļoti gudri putni – darbojas komandā: sadzen mazuļus stūrī un metas virsū.” Bet arī vietējie iedzīvotāji nekautrējoties te pamakšķerēt.


DEVIŅI BASEINI

Nesen uzceltajā zivju mājā ieguldīti 400 000 eiro no Zivju fonda, par to uzbūvēts arī inkubators, bet iekārtas pirktas par cita projekta naudu. Pirmās zivis tiek ievestas jau septembrī. Deviņos baseinos katrā ir ap trim tonnām zivju. No šejienes tās tiek vestas pircējiem. Viss notiek automātiski: zivis pieved ar traktoru, pa lielu cauruli tās nonāk tvertnēs. Kad vajag, noteikts daudzums tiek pasmelts ar lielu kausu. Baseinos var papildus ievadīt skābekli.

„Zivis tiek pārdotas 2–3 kg smagas. Vedam pa jūrmalu –kūpinātājiem uz Apšuciemu, uz diviem veikaliem Rimi Rīgā, vēl zivis ņem uzņēmums Cēsu arka, kas tās liek uz ledus. Tirgošana ievelkas vēl ilgi pēc Jaungada.”


Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: