Vārda dienu svin: Māris, Mārica, Maigurs
Sestdiena, 2018. gada 22. septembris, 00:29
+22° C, vēja ātrums 7.2 m/s, D vēja virziens

Aizmirstā profesija

2018. gada 18. augustā, 00:00
Raksta autors: Anna Bivbāne
Aizmirstā profesija
Zivkopis Aivars Smirnovs: „Tagad zivju noiets ir pietiekams, un tas ar katru gadu kļūst arvien labāks. Bija brīdis, kad cilvēkiem bija zema pirktspēja, bet nu tas ir garām.”
Foto: Anna Bivbāne
„Visu mūžu esmu ar zivīm "krāmējies", tāpēc man šī nodarbe ir profesijas un vaļasprieka apvienojums,” saka zivsaimniecības "Skrunda" zivkopis Aivars Smirnovs.
Skrundas novada teritorijā atrodas zivsaimniecība Skrunda, kas apsaimnieko zivju dīķus un nodarbojas ar karpu audzēšanu, sākot no mazuļiem līdz pieaugušām zivīm. Ūdens un vides apstākļi ir piemēroti karpu audzēšanai, bet tiek audzētas arī līdakas un līņi. Zivis domātas pārdošanai – šobrīd tiek audzētas 100–120 tonnas tirgus zivju, neskaitot mazuļus.


PĀRPRATUMA DĒĻ KĻŪST PAR ZIVKOPI

„Esmu dzimis Vārmē, tur arī pabeidzu pirmās astoņas klases. Gribēju iet jūrā, bet mani neviens tādu neņēma, tāpēc aizgāju mācīties uz Kazdangu par zivkopi. Skolu pabeidzu ar izcilību. Skrundā strādāju divpadsmit gadus, bet kopumā par zivkopi jau divdesmit.” A.Smirnova pienākumos ietilpst rūpēšanās par zivīm, ūdens temperatūras regulēšana. Zivīm norit pilns attīstības cikls no nārsta līdz mazuļu dzimšanai un attīstībai.


NEPĀRTRAUKTA UZMANĪBA

Zivs ir aukstasiņu dzīvnieks un barojas tikai pie noteiktiem apstākļiem. „Zivtiņa ūdenī nespēj regulēt procesus, tāpēc tas ir jādara man. Barojam ar kviešu, rudzu un miežu graudiem, lielajām dodam veselus, bet mazajām samaļam. Piemēram, ja iedos barību un viņa neapēdīs, tad barība aizies postā. Karpveidīgās zivis barojas pie 18 grādiem, savukārt līdakām ir atšķirīgas temperatūras.” Ziemas laikā zivis netiek barotas, jo tas skaitās mazkustīgais periods. Tās tiek ielaistas zivju mājā, kur baseinā ar tekošu ūdeni ietilpst līdz pat četrām tonnām zivju.


GRŪTĪBAS, KAS JĀPIEDZĪVO

„Esam atkarīgi no laika apstākļiem. Ja ūdens ir maz, kā tas ir šogad, tad zivīm ir problēmas ar elpošanu, jo trūkst ūdenī izšķīdušā skābekļa, ir zems ūdens līmenis un tās nebarojas. Tomēr bioloģiskais piesārņojums ir lielākais apdraudējums, jo zivis ir ļoti uzņēmīgas. Lauksaimnieki laukus nomiglo un ūdens ar lietiem nonāk pie mums, tad zivtiņām dzīves apstākļi kļūst neciešami. Ir bijuši gadījumi, kad pilnīgi viss dīķis aizgājis postā.” Vienīgais veids, lai cīnītos ar šādu piesārņojumu, ir vienoties ar lauksaimniekiem, lai lauki netiktu migloti.

Otra problēma ir zivju slimības. „Padomju laikos bija spēcīgas karantīnas un bija grūti kaut ko ievest. Tagad no Ķīnas ieved koju karpas un nav nekādas kontroles. Mums nav iespējas cīnīties, un tas ir sāpīgs jautājums, jo zāles, kas tiek atļautas citur, Latvijā ir aizliegtas.” Raizes sagādā arī bebru dambji, ko čaklie celtnieki vienas nakts laikā var uzbūvēt no jauna.


SALIEDĒTS KOLEKTĪVS

„Esmu strādājis dažādos kolektīvos, bet šis ir labākais, jo esam saliedēti. Ir vajadzīga komanda, jo viens nav karotājs. Kopā esam 19 strādnieki. Viena kļūda ir zaudējums, tāpēc svarīgi, lai katrs savu darbu izpilda pēc labākās sirdsapziņas, jo tas mūsu nozarē ir vajadzīgs.” Mūsdienās zivkopja profesija vairs nav aktuāla, jo neviens negrib rudens un pavasara mēnešos doties uz dīķiem vai mīcīties pa dubļiem. A.Smirnovs stāsta, ka cilvēkam ir jābūt fanātiķim, lai kaut ko tādu darītu, jo ir saspringti mēneši, kad zivis rudeņos tiek pārvestas uz ziemas dīķiem un pavasarī tiek laistas uz ganību dīķiem. Iztrūkums profesijā saistāms ar to, ka liela daļa cilvēku negrib darboties. „Nekas cits neatliks, kā profesiju pārstāvjus ievest no citām valstīm.”



Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: