Vārda dienu svin: Rasma, Rasa, Maira
Trešdiena, 2018. gada 20. jūnijs, 14:28
+17° C, vēja ātrums 7.7 m/s, D-R vēja virziens

Visi grib, lai cilvēkiem ir labāk

2013. gada 24. maijā, 17:26
Raksta autors: Daiga Bitiniece, Dina Poriņa
Visi grib, lai cilvēkiem ir labāk
Foto: Aivars Vētrājs
"Kurzemnieks" turpina publicēt pašvaldību deputātu kandidātu diskusijas redakcijā. No pieciem Kuldīgas novada vēlēšanu sarakstiem sarunā piedalījās četru partiju vietējie līderi: Kristīna Rūtenberga (Visu Latvijai/TB/LNNK), Inga Bērziņa (Kuldīgas novadam), Uģis Lagzdiņš (Vienotība) un Aivars Rudzroga (Zaļo un Zemnieku savienība – ZZS). No Reformu partijas neviens pārstāvis neieradās.

Kāpēc kandidējat uz deputāta amatu?

U.L.: – Viens iemesls: latvieši daudz gaužas, ka tas un tas nav labi, bet, kad aicina pašus ko mainīt, startēt vēlēšanās, tad ir – „ko nu mēs, atbalstīsim tā – no malas,” diskusijās, komentāros… Bet tas ir vieglākais. Ja gribas ko mainīt, jāpiedalās pašam. Kas tad vēl, ja ne mēs? Un nekad nav tik labi, lai nebūtu vēl labāk.
I.B.: – Pagājušogad izveidojām partiju Kuldīgas novadam. Līdz šim mēs kopā un es personīgi esam strādājuši godīgi, pēc labākās sirdsapziņas un ar mīlestību pret šo vietu. Vēl ir daudz darāmā un arī jaunas ieceres. Mana iesaistīšanās politikā nav bijusi apzināta, ar mērķi kļūt par domes priekšsēdētāju. Drīzāk ir tā: upe satek no strautiņiem, un, kad iekļūsti strautiņā, tas aiznes uz upi, kas tālāk parāda ceļu un aizved vietā, kur tev jābūt. Tur esmu nonākusi dažādu procesu iespaidā, un tie vienmēr nav no manis atkarīgi. Kuldīdznieki pirmoreiz izveidojuši savu politisko spēku, un man ir pleca sajūta no tiem, kas apkārt. Tā man ir liela motivācija, ka jūtu atbalstu.
A.R.: – ZZS Kuldīgas nodaļa izveidojās pirms iepriekšējām vēlēšanām. Mūsu sarakstā ir arī jauni cilvēki, vairākiem pieredzējušiem, kā Tālvaldim Bergmanim, Mārcim Brantevicam, likums neļauj startēt. Es pašvaldībās strādāju ilgi, tāpēc startēju. Pagājušoreiz mani tieši neievēlēja – par deputātu kļuvu, kad citi nolika mandātu. Liekas, ka četros gados kaut kas padarīts. Ikdienā strādāju Skrundas pašvaldībā kā (komunālā) uzņēmuma vadītājs, tas dod zināšanas, kas var noderēt Kuldīgā.

No iedzīvotājiem dzirdēts jautājums: „Varbūt jums lietderīgāk koncentrēties uz darbu vienā pašvaldībā?”

A.R.: – Daļēji taisnība, jo abās sevi pilnībā atdot grūti. Tomēr pašvaldības ir blakus, procesi līdzīgi. Ja kā uzņēmuma vadītājs Skrundā nevaru būt deputāts, tad zināt situāciju no otras puses un būt klāt deputātu debatēs Kuldīgā – tas noder un kompensē laiku, ko nevaru ieguldīt vienā darbā.
K.R.: – Esam vēl viens jauns spēks. Pazinu partijas Visu Latvijai veidotājus Rīgā, ir kontakts ar Liepāju, Saldu un Talsiem. Viņi teica – kāpēc Kuldīgā nevarētu būt. Domāju – kāpēc ne. Lielākā problēma bija cilvēki: ja reiz veidojām sarakstu, gribējām, lai katrs nāk ar savu devumu. Tāpēc mums ir uzņēmīgi cilvēki, kas pārstāv katrs savu sfēru, lai varam viens otru papildināt. Biju patīkami pārsteigta, ka uzrunātie labprāt piekrita. Ja cilvēki mums uzticēsies un nobalsos, būsim gatavi strādāt kopā ar citiem, dot reālu pienesumu.

________________________

Kas teikts partiju programmās

Vienotība

Gribat veidot uzņēmēju padomi. Ar ko tā atšķirsies no uzņēmējdarbības komisijas, kas pie domes jau darbojas?

U.L.: – Lai uzņēmējus vairāk informētu, jāsauc kopā savā sfērā aktīvie, taču tādi, kas jāpierunā uz sadarbību ar pašvaldību. No viņiem dzirdētas labas idejas, kas nav aizgājušas līdz dzirdīgām ausīm vai nav saklausītas. Tā būtu spēcīga padome no visu jomu un līmeņu pārstāvjiem: ražotājiem, pakalpojumu sniedzējiem, zemniekiem, un tās lēmumus pašvaldībai nāktos respektēt. Labāk, ka tā būtu atsevišķi no domes.

Kuldīgā bijuši vairāki uzņēmēju mēģinājumi apvienoties. Kāpēc ticat, ka šoreiz izdosies?

U.L.: – Latviešu mentalitāte tiešām traucē, bet kādam jāmēģina atrast vidusceļu. Arī pretinieki reizēm var vienoties par kopīgu ideju.

Ko domājat ar publisko partnerību starp domi un uzņēmējiem: ideju līmenī vai kā kopīgu uzņēmumu?

U.L.: – Iespējami arī kopuzņēmumi. Taču pašvaldība vairāk funkciju varētu atdot uzņēmējiem, piemēram, malkas iepirkumu Basu skolai izsludināt nevis lielajiem kokrūpniekiem, bet vietējiem zemniekiem.

Jūs rakstāt: kontrolēt siltuma tarifu Kuldīgā. Vai ir bažas par nepamatotību? Kā pašvaldība finansiāli atbalstīs mājokļu siltināšanu?

U.L.: – Kontrolēt tarifu nenozīmē, ka tas ir nepamatots. Bet domāju, ka nākotnē tas augs. Resursi kļūst dārgāki, kokam cena aug, ar šķeldu kurinām arvien vairāk, bet tā daudz tiek izvesta uz Lietuvu. Mājas, mūsuprāt, nav jāņem apsaimniekošanā, to lai dara iedzīvotāji. Taču pašvaldība var ņemt kredītu, ko iedzīvotāji pēc tam apmaksā.
I.B. (KN): – Es neesmu tik pārliecināta, ka tarifs augs. Gadu veiksmīgi strādā koģenerācijas stacija, kas par vairākiem simtiem tūkstošu ir notirgojusi saražoto elektrību. Tas ļauj atslogot Kuldīgas siltumtīklu izmaksas par apkuri.

Ko domājat ar apņemšanos „nodrošināt patstāvīgi lemtspējīgu valdi Kuldīgas slimnīcā”?

U.L.: – Tam ir tikai viens iemesls. Vairākus gadus slimnīcas līgumu ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) vispirms apstiprina dome, kaut gan tas nav obligāti. Iepriekš bija draudi par finansiālajiem mīnusiem, bet pērn slimnīca gadu beidza ar plusiem – tāpēc acīmredzot bija vajadzīgs domes lēmums. Mūsuprāt, uzņēmumam vadītājam pašam jāuzņemas atbildība par saviem lēmumiem.
I.B. (KN): – Ja saka A, jāpasaka arī B un jāpaskaidro, kāpēc valdes priekšsēdētājs Ivars Eglītis gribēja, lai līgumu apstiprina dome. Slimnīca gadā apkalpo ap 5000 ātrās palīdzības pacientu, bet NVD pilnu summu par pakalpojumu nesamaksā – tikai par 3500 cilvēkiem. Dome uzņemas līdzatbildību, ja slimnīca nevar savilkt galus.

________________________

Kuldīgas novadam

Solāt „dot darbu mūsu iedzīvotājiem, būvējot pilsētā un pagastos”. Kā to garantēsiet? Vai tas nav pretrunā ar iepirkumu likumu?

I.B.: – To jau dzīve parāda, ka, apgūstot Eiropas finansējumu, būvdarbos pārsvarā strādā vietējie iedzīvotāji. Arī tad, ja iepirkumos uzvar kompānijas, kas nav no mūsu novada, apakšuzņēmēji vai strādnieki ir mūsu pašu cilvēki. Četros gados pašvaldība un tās uzņēmumi novadā investējuši 35 miljonus latu. Tas ir tikpat, cik pašvaldības nodokļu ieņēmumi četros gados. Grūti prognozēt, vai nākamajā periodā no 2014. līdz 2020. gadam Eiropas finansējums būs tāds pats. Domāju, tuvu tam. Investīcijas arī turpmāk būs lielas.

Solāt rūpēties, lai daudzdzīvokļu mājām būtu labi apsaimniekotāji. Kā to panāksiet, sevišķi laukos, kur šajā sfērā daudz problēmu?

I.B.: – Pagastos šīs mājas apsaimnieko pagastu pārvaldes. Darbs ir iesākts – pašvaldības uzņēmums Kuldīgas komunālie pakalpojumi (KKP) sācis mājas pārņemt un to darīs arī turpmāk aizvien vairāk pagastos. Bet iedzīvotājiem jāsaprot, ka apsaimniekošanas maksa pārsvarā ir ļoti maza. Cilvēkiem grūti pieņemt, ka nav vairs kā padomju laikā – tagad daudzi dzīvokļus privatizējuši, bet pašvaldība nevar ieguldīt privātīpašumā. Iedzīvotāji bieži nesaprot, ka māja, kurā viņi dzīvo, ir nevis pašvaldības, bet iemītnieku kopīpašums. Apsaimniekošanas maksa ir nauda, ko viņi samaksā kopīpašuma uzturēšanai. Ja no desmit dzīvokļiem viens pieder pašvaldībai, tā ir tikai desmitā daļa no kopīpašuma. Tur, kur ēkas pārņem KKP, informēšana un skaidrošana pamazām notiek, bet lēnām. Pilsētā domāšanas maiņa attiecībā uz dažādiem pakalpojumiem notiek 20 neatkarības gadus, pamazām tas aizies arī līdz pagastiem. Taču iedzīvotājiem ir iespēja mājas apsaimniekot pašiem.
Bet, ja daudzstāvu mājas par apsaimniekošanas naudu var siltināt, var salabot jumtu, tad daudz smagāk ir kopīpašumos Kuldīgas vecpilsētā. Mājas ir vecas, bet dzīvokļu īpašnieki tikai daži. Tad jārod finansējums tām palīdzēt.

Vecās Kuldīgas slimnīcas liktenis ir bēdu ieleja. Programmā solāt teritoriju sakārtot. Līdz šim nav izdevies piespiest uzņēmēju Uģi Taboru to izdarīt. Kā domājat to ietekmēt radikālāk?

I.B.: – 2002. gadā uzņēmējs iegādājās ēkas un zemi par 200 000 latu. Viņa tālejošie plāni nerealizējās. Ugunsgrēkā cietušais terapijas korpuss ieķīlāts Parex bankā, mazākā un labākā ēka jeb ķirurģijas korpuss – SEB bankā. Tā kā uzņēmējs nepilda saistības, bankas grib īpašumus pārdot. Tāpēc tikai tagad pašvaldībai ir iespēja ēkas atgūt. SEB banka savējo jūnijā piedāvās izsolē par 27 000 latu. Jaunā dome varēs lemt, vai to iegādāties, jo vieta pilsētas centrā jāsakārto un ēku var izmantot pašvaldības funkcijām. Visreālākā iecere ir pārcelt mūzikas skolu no bijušās Swedbankas. Otra – senioru rezidence, jo pansionātā Venta trūkst vietu un te cilvēkiem būtu pieejama ierastā vide: veikali, kafejnīcas, svētki utt. Trešā ideja – dienesta viesnīca sportistiem. Bet pirkt nav domes pašmērķis, izsolē ēku var iegādāties arī uzņēmējs, kuram būtu interese.
Ugunsgrēkā cietušo ēku vienkāršāk būtu nojaukt, bet mēs pasūtīsim eksperta atzinumu, kuras konstrukcijas jāsaglabā. Tad zināsim konservācijas izmaksas. Darbu prasīsim no Uģa Tabora. Ja viņš nedarīs, to paveiks pašvaldība, bet naudu, kas var būt kādi 30 – 40 tūkstoši latu, tiesā piedzīsim no īpašnieka. Pirkt ēku neplānojam.

________________________

 

Zaļo un Zemnieku savienība

Jūs rakstāt: pašvaldība neļaus zemei un mežiem nonākt ārzemnieku rokās. Kā to panāksiet?

A.R.: – Nezinu, vai to panāksim, bet centīsimies darīt visu, lai tas nenotiek. Viens veids – kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību karot, lai valdība pieņem attiecīgus lēmumus. Bet tikpat svarīgi, kas notiek tepat. Piemēram, Laidos vācieši gatavojās pirkt zemi, bet sabiedrības protests radīja situāciju, lai tas nenotiek tik izteikti, lai pircējs pārdomā. Pašvaldība var izvirzīt stingrākas prasības, lai to bremzētu.

Gribat veidot zemnieku kooperatīvus. Kā to var ietekmēt pašvaldība?

A.R.: – Kooperatīvus veidos zemnieki, bet pašvaldība var veicināt, iekustināt. Laukos kooperēšanās vajadzīga, neoficiāli tā jau notiek. Mēs varētu ar informāciju, padomu un pieredzes apmaiņas ekskursijām pabikstīt, lai tas notiek arī juridiski. Jā, tā var būt arī pārnovadu sadarbība.

Programmā solīts: attīstīsiet ceļus, telekomunikācijas un citu infrastruktūru novadā, internets būs katrā sētā. Kā to izdarīs pašvaldība?

A.R.: – Internets jau tagad ir katra sētā.
I.B. (KN): – Nē, visās vēl nav! Varu pateikt vietas, kur cilvēki man sacījuši, ka tas arī tehniski nav iespējams, mobilā interneta pārklājums nav pieejams.
A.R.: – Nu, visur vēl nav, bet nevar teikt, ka nav iespēju. Nogādāt to var jebkurā sētā, tikai tas ir naudas jautājums. Sadarbosimies ar deputātiem, ar valdību, skaidrosim, cik būtiski tas ir laukiem – tāpat kā ceļš, ūdens, veikali utt. Pašvaldība tieši jau to nenodrošinās.

________________________

 

Visu Latvijai-TB/LNNK

Kā izstrādāsiet skolās mācību programmas, kas gatavos novada uzņēmējiem vajadzīgos speciālistus?

K.R.: – Te domātas arodskolas un privātās augstskolas. Kuldīgas arodskola un mācību centrs BUTS dažreiz zvana uzņēmējiem, kādas programmas vajag apgūt, lai tas būtu produktīvi. Mūsu novadā attīstīta kokrūpniecība, lauksaimniecība – tām speciālistus gatavo Jelgavā. Bet galdnieku vai mehāniķu apmācību var uzlabot, jo skolās saka – gadiem neesot nekādu jauninājumu. Tad uzņēmējiem jāmeklē speciālisti no citurienes, tiem vajadzīga dzīvojamā platība. Pie mums gatavo viesnīcu speciālistus, bet pilsētā ir tikai dažas viesnīcas. Jārīko aptaujas un pētījumi, lai uzzinātu, kas novadam vajadzīgs. Tas vismaz jāaizsāk.

Gribat dibināt krājaizdevu sabiedrību uzņēmumu atbalstam. Partijas biedri liepājnieki ar lielāku pieredzi teica – tas būs sarežģīti.

K.R.: – Tas būs liels darbs. Ideāli, ja izdotos izveidot uzņēmēju padomi – tas sasaucas ar Vienotības ieteikumu. Krājaizdevu sabiedrības princips ir piesaistīt vietējo uzņēmēju naudu, kurai arī jāpaliek novadā. Citās pilsētās, kur sabiedrības izveidotas, uzņēmēji sadarbojas ar pašvaldībām. Veiksmīgs piemērs ir Pūrē, tur gan ir arī ārvalstu investīcijas, vēl ir Ādažos, Mārupe tādu veido.

Jūs uzskatāt, ka pašvaldības informatīvajā izdevumā uzņēmējiem jādod bezmaksas iespēja izsludināt konkursus, vakances, iepirkumus. Vai tādējādi ar administratīviem resursiem netiks kropļota uzņēmējdarbība tiem medijiem, kuriem reklāma ir ienākumu avots? Vai domes izdevumā vai portālā ir vieta komercinformācijai?

K.R.: – Tas domāts tā, ka domes izdevumā būtu izziņoti pašvaldības iepirkumi, bet uzņēmēji varētu izsludināt vakances. Varētu popularizēt zaļos tirdziņus, piemēram, ka Alsungā var nopirkt ābolus, truša gaļu utt. Bet tas nebūtu ar nolūku ņemt nost darbu, piemēram, Kurzemniekam. Medijiem varbūt jāsarosās un jāpasargā sevi, jo tad ir caurums kādā likumā.

________________________

Jautājums konkurentam

K.Rūtenberga – I.Bērziņai

Kalna ielā 21 iedzīvotāji satraukušies, ka, nekonsultējoties ar viņiem, apsaimniekotājs izremontējis koridoru, viņiem par to jāmaksā. Bet ēka brūkot, un pēc gada no remonta nekas prātīgs neesot palicis. Kas izlemj, ko remontēt? Un vai vecpilsētā nav aizmirsts par cilvēkiem?

I.B.: – Kopīpašumus apsaimnieko KKP, un visi remonti tiek izlemti iedzīvotāju kopsapulcēs. Tad KKP to dara par apsaimniekošanas naudu. Ir dažas kāpņu telpas, kas izremontētas konkursā Darīsim paši, to dara iedzīvotāji, kas par 400 latu pašvaldības naudu pērk materiālus. Nezinu, vai tas ir šis gadījums.
Par cilvēkiem aizmirsts nav – viss, kas darīts novadā, ir vienīgi viņu dēļ. Bet piekrītu, ka vecpilsētā mājas ir bēdīgā stāvoklī. Es jau teicu, ka pašvaldībai jāsaprot, kā piedalīties privātīpašuma vai kopīpašuma sakārtošanā. Ir divas lietas. Viena – esam atraduši juridiskus risinājumus, kā palīdzēt. Daudz izdarījis restaurācijas centrs: atjaunotas vairāk nekā 20 durvis, logu akcijās divus gadus esam devuši krāsas, iedzīvotāji ir atjaunojuši logus. Tie ir pirmie soļi, bet kādreiz nebija nekā. Nākamais solis – pagalmu konkurss, kurā ar saistošajiem noteikumiem līdzfinansējam 50% labiekārtojumu, ja otru pusi maksā iedzīvotāji. Vēl nākamais – ja iedzīvotāji nolemj vecpilsētā atjaunot nama fasādi vai brūkošas konstrukcijas, mēs piedalāmies ar līdzfinansējumu. Bet visam vajadzīgs iemītnieku kopsapulces lēmums. Otra lieta ir finansiālā. Pēc krīzes katru gadu arvien vairāk varam atvēlēt naudu šīm vajadzībām.
Bet esmu runājusi ar valdības ministriem, ka Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas programma pašvaldībai vien nav paceļama, jāiesaistās arī valstij.
 

Kurzemnieks: – Vai uz atbalstu var cerēt arī tās mājas, kuru stāvoklis pasliktinājies pēc ielu rekonstrukcijas – pagrabā krājas ūdens, sienas mitras, jo nav pazemināta brauktuve vai ir citi iemesli?

I.B.: – Jāpārbauda, vai tiešām tas ir cēlonis. Jārunā par konkrētām vietām, un par to var domāt.

 

A.Rudzroga – K.Rūtenbergai

Krājaizdevu sabiedrības ideju mēs varētu atbalstīt. Bet gribētu, lai tā būtu palīdzība iedzīvotājiem vai pavisam maziem uzņēmējiem, kas iegādātos, piemēram, zāģi un nekristu ātro kredītu slazdā. Lielākiem uzņēmumiem kredīti pieejami bankās. Vai mūsu domas sakristu?

K.Rūtenberga: – Jā, uzņēmēji nāktu ar savu naudas ieguldījumu, ar laiku viņi arī pelnītu, jo bez maksas jau neaizdos. Man šī ideja patīk tāpēc, ka tā būs produktīva, jo uzņēmēji jau vērtēs, kuru ir vērts atbalstīt. Varbūt pēc laika kāds izaug tik spēcīgs, ka runa var būt nevis par simtiem, bet tūkstošiem. No pašiem atkarīgs, kā to virzīsim.

 

I.Bērziņa – U.Lagzdiņam

Kādi trīs darbi nākamajos četros gados Vienotībai un tev pašam nestu gandarījumu?

U.L.: – Pirmais – uzņēmēju padome un informētība. Uzņēmējdarbība man ir liela sāpe. Vienmēr nav jāvaino pašvaldība, bet daudziem nolaižas rokas un zūd iniciatīva. Būtu ļoti lietderīgi, lai dome izmantotu savus resursus un iedrošinātu. Kuldīgas attīstības aģentūrā vismaz vienai štata vietai jābūt tādai, kas uzņēmējiem uzmācas ar informāciju, kur var dabūt Eiropas vai citas investīcijas projektiem. Jo grūtāk klājas, jo vieglāk sadarboties.
Otra lieta: tūrisms mums ir prioritāte, tomēr īsti neesmu redzējis, kāds ir tā ekonomiskais pienesums. Uz divām trim dienām neviens nebrauks skatīties vecās ēkas. Jāpanāk, lai tūristi te vairāk kaut ko atstāj. Lai pāris patukšās viesnīcas redz jēgu darboties vairāk nekā pāris mēnešus. Ko konkrēti vajag? Uzreiz nevaru pateikt. Varbūt dabas taku ģimenei ar velosipēdiem vai ko citu, kas neizmaksātu daudz.
Trešā ideja: plašāk informēt gan deputātus, gan sabiedrību par objektiem, kas tiks izvēlēti Eiropas vai citiem projektiem, un jau sākumā iesaistīt izlemšanā. Bieži par miljonu projektiem deputāti uzzina dažas dienas pirms tam, kad jau jāņem kredīts. Tāpēc dažreiz atturos vai esmu pret, bet tikai tāpēc, ka nezinu, par ko balsoju. Esmu lasījis attīstības programmu – sarežģīts papīrs, teikšu godīgi.
 

Kurzemnieks: – Bet cik cilvēku atnāk uz sabiedriskajām apspriešanām? Un pašvaldībai varbūt jāmeklē atraktīvākas, vienkāršākas metodes, kā viņus iesaistīt sarežģītajā plānošanas darbā?

K.R. (VL-T/LNNK): – Cilvēkiem jau liekas, ka viņi neko nevar ietekmēt. Var tikai aiziet uzzināt, kā būs.
I.B. (KN): – Bet jūs, Kristīn, neesat bijusi ne uz vienu apspriešanu!
K.R.: – Neeju tāpēc, ka viena neko nevaru ietekmēt. Ja būtu kādas biedrības... Vai tad apspriešanās kāds projekts ir mainīts?
I.B. – Protams! Attīstības programmas apspriešanā nāca uzņēmēji, iestāžu vadītāji, nevalstisko organizāciju pārstāvji. Labi, viņu varēja būt vairāk, bet tika pārrunāts, ko vajag, ko nevajag, kāpēc. Ir ieceres, kas nav notikušas tieši apspriešanas dēļ, piemēram, kempings Pārventā. Pašiem jau jāiesaistās!

 

U.Lagzdiņš – I.Bērziņai

Vai arī turpmāk dome pieņems lēmumus, kurus valsts iestādes pēc tam atzīst par sistemātiskiem iepirkumu pārkāpumiem un nosaka sankcijas?

I.B.: – Nevaru piekrist, ka mums ir sistemātiski pārkāpumi. Mūsu nostāju izskaidrojām informatīvajā ziņojumā, kas pievienots decembra domes sēdei. Lielākās problēmas un domstarpības bija par iepirkumiem kopš 2009. gada, kas attiecās uz iepriekšējo sasaukumu. Bet kļūdas un visas darbības esam izanalizējuši. Novada domē izveidojām jaunu iepirkumu komisiju, esam tās locekļus, projektu vadītājus un juristus sūtījuši uz dažādiem semināriem, lai pēc iespējas izslēgtu problēmas ar neatbilstībām nākamajos Eiropas projektos. Darīsim visu, lai tādu nebūtu, bet pateikt, ka vairs nekad nebūs, es neuzņemtos. Birokrātiskās prasības kļūst arvien sarežģītākas, likumi mainās. Finanšu ministrijā sacīja, ka Lielbritānija atsakās no Eiropas fondiem, jo administratīvās izmaksas un kontroles ir tik dārgas, ka vairs nav izdevīgi šo naudu ņemt. Mēs no fondu naudas neatteiksimies, bet speciālisti strādā pēc labākās sirdsapziņas, un visu, kas mums tiks paprasīts, nevar paredzēt.

________________________

Lasītāju jautājumi

Kuldīgas novadam: kāpēc netika pabeigta betona ķieģeļu rūpnīca pie apvedceļa?
I.B: – Tā ir neveiksmīga privāta uzņēmējdarbība. Pašvaldība tur neko nevar ietekmēt.

ZZS: kas rakstījis jūsu vēlēšanu programmu; vai arī jūsu darbs domē būs ar tādu dzejisku tendenci?
A.R.: – Tas ir kopdarbs. Gribējām būt mazliet citādi nekā pārējie: neminēt konkrētus punktus, bet norādīt virzienus, kuros strādāsim. Darbs domē būs konstruktīvāks nekā programma.

Vienotībai: programmā daudz standarta frāžu, piemēram, darbavietu radīšana; kā to panāksiet, ja līdz šim tas nav izdevies?
U.L.: – Iepriekš par uzņēmējdarbību jau teicu: padome, informēšana, iedrošināšana.

Visu Latvijai: solāt ārzemju investorus, lai radītu ražošanas uzņēmumus; kas būs pirmais investors un kad?
K.R.: – Ir kompānijas, kas prasa naudu par to, lai pateiktu, kurš tas būs. Es ar investīcijām strādāju uzņēmumā, šo lietu labi pārzinu. Ja man ļaus strādāt komandā, tas var būt mans pienesums. Nesaku, ka atbalstīšu tikai konkrētas nozares. Radīšu iespēju, lai katram tas ir pieejams. Man ir sakari ar ārvalstu investoriem, bijušas pārrunas par SPA, viesnīcas izveidi. Viņi saka: te ir foršas ielas, forši cilvēki, esat izdarījuši visu, lai te kāds nāku strādāt, tikai drīz te nebūs cilvēku.
I.B. (KN): – Klausoties citos, rodas jautājums: „Vai tiešām neesat pamanījuši, ka darbojas uzņēmējdarbības attīstības komisija?” Tajā ir uz-ņē-mē-ji! Viņi jau šobrīd ir aktīvā dialogā ar domi, sniedz priekšlikumus un padomus jautājumos, ko pēc tam izskata deputāti. Bet jauno uzņēmumu izveidē atbalstām Kurzemes biznesa inkubatoru, esam līdzfinansējuši viņu projektus. Tikko atbalstījām vienu no pieciem projektiem, kas bija iesniegti konkursā Brigāde. Atbalstīti tiks četri, tāpēc vēl ir brīva niša.

________________________

Cik vietu prognozējat savam sarakstam Kuldīgas novada domē?

Aivars Rudzroga (ZZS): – Visas, kas būs iegūtas, būs mūsu… Varbūt no četrām līdz septiņām.
Inga Bērziņa (KN): – Ceram, ka iedzīvotāji novērtēs mūsu izdarīto, tāpēc ceram uz vairāk nekā pusi: deviņām vai desmit.
Uģis Lagzdiņš (Vienotība): – Nezīlēšu, būšu pateicīgs, ja cilvēki pateiks, ko un kā viņi grib, aizejot un nobalsojot. Lai kāds arī būtu viedoklis, galvenais, lai to pasaka!
Kristīna Rūtenberga (Visu Latvijai-TB/LNNK): – Mēs tā pieticīgi – priecāsimies, ja būs vismaz divas. Ja iebalsos, iesim un darīsim.

Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: