Vārda dienu svin: Verners, Muntis
Trešdiena, 2018. gada 19. septembris, 13:54
+20° C, vēja ātrums 5.1 m/s, D-R vēja virziens

Būs jāmeklē kompromisi, lai sastrādātos

2013. gada 28. maijā, 15:54
Raksta autors: Daiga Bitiniece, Daina Tāfelberga
Būs jāmeklē kompromisi, lai sastrādātos
Foto: Modris Rubenis
"Kurzemnieks" turpina publicēt pašvaldību deputātu kandidātu diskusijas redakcijā. Skrundas novadā sākumā noteiktajā termiņā sarakstu bija iesniegusi tikai "Reģionu alianse". Pēc tam pieteicās arī partija "Vienotība". Abus sarakstus diskusijā pārstāv kandidātes ar pirmo numuru: Nellija Kleinberga un Patrīcija Santa Miķelsone.

Kāpēc kandidējat? Kāds bijis jūsu lielākais iepriekšējais veikums pašvaldībā?

N.Kleinberga: – Pašvaldības vadītāja amatam vajadzīgas profesionālas zināšanas. Man tādas ir, jo esmu beigusi Latvijas Universitātes sabiedrības vadības maģistra studijas. Pavisam pašvaldībā esmu nostrādājusi 12 gadu. Man patīk šis darbs, un esmu gatava to darīt arī turpmāk. Tas varbūt ir arī mans sapņa piepildījums: pašai dzīvot Skrundā un rast iespējas, lai tāds vidēji mazs novads attīstītos un šeit cilvēki gribētu dzīvot. Viena no veiksmēm ir laba komanda – gan deputāti, gan izpildvara, jo strādājam cieši saistīti. Vēl pie veikumiem var pieskaitīt projektus, kas iesākti pirms gadiem trim un jau īstenoti vai arī norit šobrīd, piemēram, ceļa A9 rekonstrukcija. Tāpat ir vēl daudzas citas aktivitātes. Esam izveidojuši stabilu sociālo sistēmu. Varam diskutēt par niansēm, bet esam atsaukušies iedzīvotāju ierosinājumiem. Ir izveidots veicamo darbu saraksts, plānveidīga attīstības programma un tās stratēģiska izpilde.
P.S.Miķelsone: – Startējot vēlēšanās, esmu kopā ar cilvēkiem, kuri ir spēcīgi, saliedēti un draudzīgi visā Latvijā. Tā tas bija iepriekš ar Tautas partiju, bet tagad ar Vienotību. Mans lielākais ieguldījums: es redzu, ka nepietiekami tiek izlietots potenciāls, ko Skrundas novadā varētu izdarīt. Kā deputātei mans veikums ir dalība sēdēs un mehāniska balsošana.

Patrīcija Santa, vērtējot jūsu iepriekšējā saraksta deputātu sēžu apmeklētību, jāatzīst, ka ir ļoti daudz neapmeklētu sēžu. Vai turpmāk spēsiet to nodrošināt, ņemot vērā, ka nedzīvojat šeit?

P.S.M.: – Tas ir sēžu organizēšanas jautājums. Ir jāmeklē kompromiss, lai varētu ierasties visi. Biju spiesta pārcelties uz citu dzīvesvietu, bija vajadzīga ļoti liela piepūle, lai radītu tādus apstākļus, ka varu ierasties sēdē.
N.K.: – Par sēžu laiku deputāti kopīgi vienojas. Tas nav vienpersonisks lēmums.

Vienotības sarakstā tagad kandidē deputāti, kas iepriekš bijuši citās partijās vai vēlēšanu apvienībās. Piemēram, jūsu komandā ir Skrundas vidusskolas direktors un līdzšinējais domes priekšsēdes vietnieks Ainārs Zankovskis, lai gan varēja gaidīt, ka viņš būs kopā ar Reģionu aliansi. Kā skaidrojat pārmaiņas?

N.K.: – Domāju, ka tas ir likumsakarīgi. Savulaik Tautas partija ļoti skaļi kritizēja skolas darbu. Tobrīd mēs to it kā nevēlējāmies dzirdēt. Šajos gados situācija mainījusies – saasinājusies un uzrādījusi vājās vietas skolas sistēmā. Runājot atklātu valodu, tas var nepatikt. Vieglāk ir paiet malā. Tomēr konstruktīva opozīcija kaut vai tikai divu sarakstu apvienojumā var lietas virzīt uz priekšu. Līdz ar to esam ieguvēji, jo cilvēkiem ir iespēja izvēlēties. Visiem pašreizējiem deputātiem piedāvāju startēt šajās vēlēšanās. Katrs pats varēja izvēlēties. Mums būtu deviņi deputāti no šī sasaukuma, bet divām domes darbiniecēm likums tagad neļauj kandidēt, jo tad būtu jāzaudē darbs.
P.S.M.: – Sarakstu veidojām kopā, pirmkārt, tā bija Jura Jaunzema iniciatīva. Mums ir dažādi domājoši atšķirīgu specialitāšu pārstāvji, kurus es uzskatu par augstiem profesionāļiem savā jomā. Tāpēc domāju, ka varēsim pieņemt kvalitatīvus lēmumus. Saraksts bija gatavs termiņā, bet nedaudz aizkavējās pilnvarojums no partijas, jo tās personas, kam tas bija jāparaksta, tobrīd nebija Latvijā.

 

Jautājumi par programmām

Vienotība norādījusi plānotos darbus pat ar konkrētiem datumiem. Tā līdz nākamā gada 1. martam paredzēts izstrādāt pašvaldību investīciju piesaistes un Eiropas struktūrfondu apguves plānu. Nosauciet trīs piemērus, kurās jomās un kādā veidā tie norisināsies!
P.S.M.: – Esam saglabājuši iepriek-šējās prioritātes: uzņēmējdarbību un komunālo saimniecību. No jauna to papildina dzīvokļu siltināšana, māju renovēšana.

Kurā ES fondā saskatāt atbalstu uzņēmējdarbībai?
P.S.M.: – Es nerunāju par fondiem, bet par to, ka veidosim atbalsta un konsultatīvo sistēmu, kas ietver daudz pasākumu, tai skaitā cilvēku resursu nodrošinājumu, infrastruktūras veidošanu investīciju piesaistei u.c. Šobrīd nevaru pateikt, vai tam būs vajadzīgi konkrēti speciālisti.

Vai komunālās saimniecības sakārtošanā ietverta arī pašvaldības kapitālsabiedrības pārveide, lai samazinātu apkures tarifu, kā tas solīts programmā?
P.S.M.: – Nav teikts, vai tā būs kapitālsabiedrības reforma, jaunas apsaimniekošanas formas, līdzdarbošanās normatīvu izstrādē valsts vadības līmenī. To rādīs laiks. Tarifu samazinājums nav leiputrija, tas ir reāli iespējams, siltinot mājas, novēršot siltuma zudumus, ar citiem energoefektivitātes pasākumiem.
Partija Reģionu alianse kā vienu no mērķiem norādījusi finansiāli nodrošinātas, kompetentas un atbildīgas pārvaldes veidošanu. Vai tam būs vajadzīgs lielāks finansējums, vai varbūt tas tiks samazināts?
N.K.: – Pašreiz pārvalde iekļaujas noteiktajās administratīvo izmaksu robežās, tas ir, 12% no budžeta. Svarīgi šo robežu nepārkāpt. Mēs neesam paredzējuši štatu paplašināšanu. Esam domājuši, ka būtu jāveic pilnvērtīgs strukturālais audits. Kopš administratīvās reformas jau esam daudz mainījuši, meklējot labāko veidu. Tagad tas būtu jāpārskata. Katru gadu komanda ir pastiprinājusies ar kādu profesionālu speciālistu. Esam izdarījuši lokālus auditus nodaļās, uzrādītie trūkumi novērsti. Tā turpināsim, bet nepalielinot finanšu resursus, lai gan pašvaldībai rodas arvien jauni pienākumi.

Solāt pārmaiņas sociālajā jomā. Kādas?
N.K.: – Neplānojam lutināt darbspējīgus cilvēkus – tos, kam ir veselība, rokas un kājas, lai strādātu. Darām jau to tagad. Ir darbspējīgie, kas kaut kādu iemeslu dēļ uz brīdi nonākuši līdz pabalstam, bet viņiem vajag līdzdarboties, lai to saņemtu. Ar 1. jūniju būs jāpārtrauc zupas virtuves darbība. Ziemā Skrundā ēdinām 50 – 60 cilvēku bez maksas. Jāmotivē cilvēki, lai vasarā dodas uz laukiem strādāt, jo zemniekiem vajadzīgas darba rokas. Zupas virtuve ir īstermiņa glābšanas riņķis ziemā.

Ar kādiem līdzekļiem iesaistīsiet darbā tā saukto sociāli degradēto sabiedrības daļu, kas nav radusi strādāt.
N.K.: – Tādu, kas patiešām nevar strādāt, novadā ir līdz desmit. Pārējiem ir iespējas iet un strādāt.

Arī Vienotība sola jau līdz 1. oktobrim izveidot sociālā atbalsta sistēmu. Vai līdzšinējā nebija laba? Kāda būs jaunā?
P.S.M.: – Nav teikts, ka līdzšinējā nav laba. Jaunā vairāk būs tendēta uz vienlīdzības principiem, līdzdarbības pasākumiem. Tā, lai atbalsta sistēmā būtu maksimāli iekļauts visu personu loks, kam vajadzība palīdzība.

Ar sociālo sfēru sasaucas solījums izstrādāt un ieviest brīvbiļetes sabiedriskajā transportā senioriem un skolēniem, dodot izvēli to vērtību izlietot pēc saviem ieskatiem – mājoklim, veselībai, kultūrai vai pusdienām. No kādiem līdzekļiem? Vai to vispār atļauj likums?
P.S.M.: – Likums atļauj. Līdz šim tas nebija iestrādāts sociālo pakalpojumu sistēmā. Ne vienmēr sociālais pabalsts cilvēkam vajadzīgs tieši tādiem mērķiem, kādiem piešķirts. Piemēram, ēdināšana. Varbūt cilvēks tā vietā, lai paēstu, vēlas nopirkt kaut ko mācībām noderīgu. Varbūt viņam tajā brīdi vairāk vajadzīgi apavi. Ir jādod izvēles iespējas. Tas ir izplatīts vairākas vietās Latvijā, un to Vienotība iekļāvusi programmā. Rakstot savējo, esam ņēmuši vērā to, kas vajadzīgs Skrundas novada iedzīvotājiem. Paredzam arī finanšu proporciju pārskatīšanu, lai nodrošinātu solīto.
N.K.: – Visus pabalstus nosaka likums. Manuprāt, šis solījums ir leiputrija. Pašvaldībai ir jānodrošina skolēnu pārvadājumi. Diez vai skolēni izvēlēsies iet uz skolu kājām, lai nopirktu kaut ko citu. Arī no ēdināšanas nedrīkst atteikties. Esam jau saņēmuši pārmetumus, ka bērni neēd. Gribu piebilst, ka tieši Vienotība nobalsoja pret budžeta palielināšanu pašvaldībām.
P.S.M.: – Strādājot valsts pārvaldē, redzu, ka pašvaldībām par budžetu nemaz tik ļoti nav jābrēc.
N.K.: – Ja jau viss ir tik labi, kāpēc arī Vienotības saraksta kandidāti tik neapmierināti ar ceļu stāvokli? Skrunda no izlīdzināšanas fonda saņem 2/3, tātad paši nopelnām maz. Ir izstrādāta attīstības programma Skrundai, bet kāda jēga bija to darīt, ja tagad virzīsimies prom no tās. Nedrīkst aizmirst, ka minētie priekšlikumi saistīti ar finansējumu.

Reģionu alianse paredz izmantot valsts un ES programmas investīciju piesaistei uzņēmējdarbības infrastruktūrai. Tas tika solīts arī iepriekš, bet četros gados tikpat kā nekas nav sekmējies. Kādi bija šķēršļi? Kāpēc cerat, ka tagad izdosies?
N.K.: – Ir izveidota mājas lapas sadaļa uzņēmējiem, sava e-pasta adrese informācijas apmaiņai. Diemžēl uzņēmēji to neizmanto. Pašreiz tas ir vienīgais veids, kā viņus atbalstīt. Mājas lapā ir informācija par iespējām iznomāt zemi, telpas. Diemžēl interese maza. Vēl vienīgi varam nepacelt nekustamā īpašuma nodokli, kamēr valsts to ļauj. Cik varam, tik mēģinām sakārtot ceļus, ieguldot arī savu naudu, ne tikai mērķdotācijas. Esam sasaukuši uzņēmējus, lai viņi veido padomi vai cita veida apvienību, bet nav līdera. Uzņēmējus joprojām koordinē domes speciālists.
P.S.M.: – Infrastruktūras sakārtošana ir pirmais nosacījums uzņēmējdarbības attīstībai. Skrunda ir izdevīgā situācijā, lai tas notiktu.

Uzņēmējdarbībā svarīgi ir ceļi. Par tiem teikts abu partiju programmās. Kā radīsiet finanses, lai situāciju uzlabotu?
N.K.: – Galvenais – jāpanāk akcīzes nodokļa pārdale. Ceļu fonds ar katru gadu samazinās, mēs šogad no sava budžeta ielikām 18 tūkstošus latu. Nezin kāpēc neviena valdošā partija šo problēmu negrib saprast. Tikai saka – ceļi ir prioritāte, bet naudas nav.

Par ko balsosiet, ja nonāksim līdz ministra Edmunda Sprūdža ierosinātajai teritoriālajai reformai?
N.K.: – Reģionu alianse atbalsta 119 pašvaldību pastāvēšanu. Četri gadi, kas nodzīvoti jaunajā veidolā, vēl nav izvērtēti. Šobrīd nevaru teikt, ka esam gatavi jaunai reformai.
P.S.M.: – Vienotība balsos pret. Vienīgais, kas mani varētu pārliecināt par reformu, ja tiktu veidota lielāka struktūra. Skrundas novadā neredzu ieguvumu no iepriekšējās.

 

Jautājums konkurentam

S.P.M.: – Bieži tiek jautāts, ko deputāti ir izdarījuši. Bet kas ir darīts, lai deputāti varētu izdarīt to, ko apņēmušies? Šāds jautājums radies, esot opozīcijā, kur ir viens vai divi deputāti.
N.K.: – Vienīgais piedāvājums – pašiem darboties. Nevis kritizēt, bet iet un izdarīt kaut vienu vienīgu darbu. Visus četrus gadus mums smags bija komunālās saimniecības jautājums. Vai kaut viens no vīriešiem, kam ir tehnis-kas zināšanas, piedāvāja palīdzēt? Nevajag revolucionāru situāciju, bet vairāk darboties pašiem. Šajā sasaukumā devām iespēju deputātiem piedalīties Latvijas Pašvaldību savienības sēdēs pamatnostādņu sagatavošanai likumdošanā. Cik to izmantoja? Neviens.
P.S.M.: – Juris Jaunzems (Vienotība) iesniedza savu variantu par komunālo saimniecību un dzīvojamo fondu, bet tālāk nekas nenotika. Mums vispār bija daudz priekšlikumu, bet tie netika turpināti. Tas bija jādara izpildvarai.
N.K.: – Cik svarīgi ir tas, lai startētu deputāts ar labu reputāciju? Vai viņš, pats nebūdams veiksmīgs uzņēmējdarbībā un nemaksājot nodokļus, drīkst aizrādīt otram, nosaukt, piemēram, to par zagli?
P.S.M.: – Reputācija ir svarīga, lai gan tas ir subjektīvs jēdziens. Nepiekrītu, ka kāds drīkst nosaukt otru par zagli. Tomēr vispirms es noskaidrotu neveiksmes iemeslus, kāpēc deputāts nonācis parādos. Un tikai tad vērtētu viņa reputāciju. Viena neveiksme nav nekas. Galvenais ir cilvēka gribasspēks, ticība un paļāvība uz saviem spēkiem.

Cik vietu prognozējat savam sarakstam?
N.K.: – Pieņemu, ka vietu skaits no katra saraksta būs līdzīgs. Bet, tā kā 15 nedalās uz pusēm, tad attiecības varētu būt 51:49%. Varbūt mums būs astoņi mandāti.
P.S.M.: – Mēs arī gribētu prognozēt vairāk par 50% .

Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: