Vārda dienu svin: Rasma, Rasa, Maira
Trešdiena, 2018. gada 20. jūnijs, 21:49
+16° C, vēja ātrums 5.7 m/s, D-DR vēja virziens

Kā vērtējat valdības veidošanas procesu?

2013. gada 27. decembrī, 19:59
Raksta autors: Juris Lipsnis
Kā vērtējat valdības veidošanas procesu?
Foto: Juris Lipsnis
Trīs ekspertu vērtējums par to, kā notiek valdības veidošana.

„Valdība mums ir, valsts funkcionē...”

Maija Kūle, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta direktore:

– Man šķiet, ka prezidents izmanto savas pilnvaras, un nedomāju, ka viņam būtu jāsteidzas. Vienīgi varētu gribēt, lai viņš sabiedrībai vairāk izklāstītu savus argumentus, piemēram, kad tika noraidīta Arta Pabrika kandidatūra, radās izjūta, ka prezidentam ir kāda informācija, kas nav pieejama visai tautai. Bet viņš meklē iespējami labākos variantus. Man gan brīžos, kad prezidents piemin labus saimnieciskos vadītājus, prātā nāk Andris Šķēle, kurš vadīja vairākas valdības – viņa pārvaldības stils bija tāds, ka valsts intereses diemžēl sajaucās ar komerciālajām. Bet var jau būt, ka labs kandidāts atrodams Latvijas Valsts mežos vai Latvijas gāzē – šajās aprindās noteikti ir cilvēki, kuri labi zina makroekonomiku un finanses.

Protams, var būt visādi pārsteigumi. Bet laiks, kas būs jāstrādā topošajai valdībai, ir visai mazs – tuvojas nākamās Saeimas vēlēšanas, un ko nu tik īsā laikā var pagūt? Diemžēl netiek runāts par vienu svarīgu uzdevumu, kas tuvākajā laikā būs jāveic – Eiropas struktūrfondu naudas dalīšana 2014. – 2020. gadam. Tas nav uz vienu gadu! Lielākās kaislības, par ko maz dzird un par ko arī prezidents īpaši nestāsta, saistās ar to, ka tas būs jādara topošajai valdībai. Rīga, Brisele, vietējie reģioni, zinātne utt. – tas viss būs jāsaskaņo. Tā ir liela atbildība: ja naudas sadalījums būs saskaņots ar Briseli, to mainīt varētu būt ļoti sarežģīti, vajadzēs ļoti stipru argumentāciju. Pieņemu, ka tagadējais premjera izvēles process kaut kādā ziņā ir saistīts ar to, kā sadalīs Eiropas miljardus. Bet to, ko citi pārmet prezidentam – ka viņš velk garumā, es uztveru ļoti mierīgi. Nekas slikts nenotiks – valdība mums ir, valsts funkcionē, drīz svinēsim Ziemassvētkus...

 

„Vajadzētu vairāk skaidrības”
Andris Gobiņš, „Eiropas kustības Latvijā” prezidents:

– Nupat Briselē runāju ar lietuviešu un igauņu kolēģiem, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, viņi brīnījās – kā tas ar būt, ka parlamentārā republikā nevis parlamentam ir teikšana, bet gan prezidentam. Viņi nevar īsti to saprast, un es tam pievienojos – man ir ļoti neskaidrs tas, kas šobrīd tiek vai netiek darīts. Lietuvieši ļoti lepojas ar savu prezidenti, kura ļoti aktīvi iesaistījusies Lietuvas prezidentūras procesā un rāda pozitīvu caurspīdīguma piemēru politikā, igauņi priecājās par savu Ilvesu, un man tur pa vidu bija grūti kaut ko labu pateikt. Šobrīd, klausoties dažādus atreferējumus, t.sk. paša prezidenta runāto, iznāk, ka partijām būs vien jānosauc savs kandidāts. Tomēr, tiklīdz kāds kandidāts ir parādījies, tas ticis noraidīts – ar argumentāciju, ka tas nav derējis finanšu un ekonomikas zināšanu trūkuma dēļ. Šis arguments neiztur kritiku, jo prezidents pats piedāvāja premjera posteni Solvitai Āboltiņai, kura nav īpaši vairāk vai mazāk kompetenta par Pabriku.

Procesā trūkst skaidrības, nav kritēriju vai arī tie mainās atkarībā no kandidāta, un tas ļoti kaitē demokrātijai un politikai – ne tikai vietējā mērogā, bet arī starptautiski. Tuvojas taču Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā! Izskatāmies gandrīz kā Rumānija, kur prezidents kasās ar premjeru, nevis rūpējas par valsti. Varbūt varētu vilkt paralēles ar Vāciju, kur sociāldemokrātu partija lemj, ko darīt ar koalīcijas līgumu – ja to nenoslēgs, valstī var nākties veidot mazākuma valdību. Tomēr Vācijā, kuras konstitūcija līdzīga mūsējai, tādā gadījumā prezidents tikai publiski nosauks iespējamā valdības vadītāja vārdu, nevis to izvēlēsies. Lai gan partiju sistēmai ir savi trūkumi, kā pilsonis es tomēr gribu dzīvot parlamentārā valstī, kā tas ierakstīts mūsu Satversmē.

 

„Jādomā par kvalitāti”
Māris Kučinskis, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors:

– Tas būs ļoti ilgs process. Ja nu prezidents ir uzņēmies iniciatīvu kopš brīža, kad premjers iznāca no viņa kabineta un paziņoja par demisiju, viņš grib, lai topošā valdība tai atvēlētajā laikā kaut ko arī izdarītu. Tāpēc arī ir šī pauze – acīmredzot pašreizējā valdība nav īsti nopietni tam piegājusi. Tomēr nedomāju, ka būtu labi, ja vecā valdība strādātu līdz Saeimas vēlēšanām. Protams, premjers Dombrovskis ir pelnījis, ka Latvija ieiet eirozonā viņa vadībā, bet mēs kā valdības partneri jūtam, ka šobrīd procesi ir palēninājušies. Ir jomas, kur darbi turpinās vai pat ir paātrinājušies, bet citur, kur gaida jaunā priekšnieka atnākšanu, jūtama zināma ķeršanās. Tas gan nenozīmē, ka būtu par katru cenu jācenšas līdz Jaungadam tikt pie jaunas valdības, ir jādomā arī par tās kvalitāti. Jācer, ka arī partijas pēc pirmajām pozēšanām un izvingrošanās ieņems lietišķu pozīciju un sāks runāt par darbiem, nevis amatiem.
 

Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: