Vārda dienu svin: Modris, Matīss, Mariss
Piektdiena, 2018. gada 21. septembris, 03:57
+17° C, vēja ātrums 3.1 m/s, D-R vēja virziens

Lai pārstāvētu reģionu intereses

2014. gada 9. septembrī, 16:06
Raksta autors: Daina Tāfelberga
Lai pārstāvētu reģionu intereses
Foto: Daina Tāfelberga
Skrundas novada domes priekšsēde Nellija Kleinberga no Latvijas Reģionu apvienības (LRA) ir līdere Kurzemes vēlēšanu apgabalā.

Darbojusies pašvaldībā, kandidējusi Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet uz Saeimu startē pirmoreiz, vienlaikus laužot personisko pretestību partiju sistēmai, lai gan joprojām uzskata, ka šāda vēlēšanu sistēma kardināli jāmaina.

 

Ar savu galvu un rokām

Tiesa gan, bezpartijisko nostāju N.Kleinberga mainīja jau pirms gada, kad iestājās Reģionu aliansē, lai varētu kandidēt pašvaldību vēlēšanās. „Diemžēl partiju princips nenāk par labu kopīgajai attīstībai,” uzskata kandidāte.

Tik mazā valstī kā Latvija visu nosaka partiju intereses, nav iespējas izvēlēties cilvēkus, kuri kaut ko izdarījuši, bet tikai vēlēšanu programmas.

Jāatrod kompromiss: tā varētu būt, piemēram, divu palātu Saeima. Galvenais, lai būtu pārstāvētas reģionu intereses.
Arī gaidāmajās vēlēšanās lielie līderi izgājuši novados.

Kāpēc viņi necīnās Rīgā? Tāpēc, ka šeit vieglāk balsis sazvejot. Rīgā cīņa daudz asāka.

Bet pēc vēlēšanām reģioni tiek aizmirsti. Neatceros, ka iepriekšējos četros gados kāds Saeimas deputāts būtu Skrundā ticies ar vēlētājiem, ja nu vienīgi personiskās darīšanās. Mums nav lobija Saeimā, visu esam izdarījuši ar savu galvu un rokām.”
LRA uzaicinājumu Skrundas galva pieņēma, kad partija jau bija izveidota un darbojusies Pierīgā. „Iestājos par pašvaldību interešu aizstāvību,” turpina N.Kleinberga.

Mums vajadzīgs savs spēks. No 100 deputātiem 66 pārstāv Rīgu un Pierīgu,

arī par pārējiem 34 var teikt, ka ar reģioniem tie saistīti visai nosacīti.”

 

Smalki, bet bez žēlastības

N.Kleinberga centusies būt pirmā plāna lomas spēlētāja jau kopš laikiem, kad strādāja kultūras jomā. Beigusi Latvijas Valsts konservatoriju kā masu svētku režisore un Latvijas Universitāti kā vadības zinību maģistre. Vadījusi Skrundas kultūras namu, kādu laiku strādājusi Kuldīgas domē par sociālo lietu departamenta direktori, bija Liepājas teātra valdē, rakstījusi scenārijus un organizējusi pasākumus.
2005. gadā ievēlēta Skrundas domē par priekšsēdi. Tas noticis diezgan mērķtiecīgi tāpat kā tālākā darbība. Neba velti N.Kleinberga bija viena no pirmajām mūspusē, kas Rīgā pabeidza Līderisma akadēmiju (personības attīstības kursus).

Kļūstot par pilsētas galvu, cītīgi ķērusies pie pārvaldības uzlabošanas, turklāt ar nodomu, ka pēc pašvaldību apvienošanas pilnvaras būs daudz plašākas.

Līdzīgu atdevi viņa prasa no padotajiem. Ja neizdodas, var nonākt konfliktā. Tos N.Kleinberga risina smalki, tomēr pretinieku nežēlojot. Interesanti, ka dažkārt cietušie vēlāk samierinās un paši šādu risinājumu atzīst par labu, dažs no opozicionāra kļūst par sabiedroto (vai otrādi).

 

Veselība, izglītība un drošība

 

Pārvaldībā N.Kleinberga parādījusi enerģiju ne tikai novadā, bet arī Latvijas Pašvaldību savienības valdē un Latvijas Pilsētu savienības vadībā, kā aizvietotāja pārstāvējusi Latviju Eiropas Reģionu komitejā. Ko Skrundas domes vadītāja darīs Saeimā?

Man svarīgas trīs lietas: cilvēku veselība, izglītība un drošība.

Lai nav jāiet ielās, draudot ar streikiem nepietiekama finansējuma dēļ. Lai nav jābrauc prom no laukiem, no Latvijas. Kā pašvaldības vadītāja esmu pret administratīvo slogu, ko mums uzliek valdība. Mēs jau vairs nespējam uzņemties savu iniciatīvu un rīkoties. Tiklīdz kāds izrāda aktivitāti, tā dabū pa nagiem birokrātijas dēļ.”
N.Kleinbergas laikā Skrundā un novadā īstenotas jūtamas reformas. Vai pašvaldības vadītājai nav bail atstāt vietu, kurā var redzēt darba augļus?

Jā, esmu redzējusi, kā Saeimā pazūd labi cilvēki,”

atzīst kandidāte. „Šo jautājumu man uzdevuši arī kolēģi. Laikam jādara eksperiments ar sevi, lai pārbaudītu, vai vara un nauda var pazudināt cilvēcīgumu. Vai tiešām tie 34 cilvēki, kuri nāk no laukiem, lielajā partiju mašinērijā pazūd kā akā? Es tam neticu. Domāju, ka to var mainīt. Tāpēc paldies oponentiem domē, jo viņi mani mācījuši cīnīties. Nu viņiem ir iespēja tikt no manis vaļā.”

 

Kompromisu cilvēks

N.Kleinbergas izredzes nokļūt uz viena no 100 krēsliem Saeimā atkarīgas no LRA reitinga Kurzemē, šobrīd tas nav augsts. „Gribas, lai cilvēki vairāk uzticētos. 5 – 8 vietas jau būtu izcils sasniegums,” vērtē skrundeniece.

Tomēr izskatās, ka cilvēki baidās no jauniem spēkiem. Partijā vēl neesam diskutējuši par sadarbību ar citiem.

Esmu kompromisa cilvēks, kam svarīgi redzēt mērķi. Galvenais, lai tas nebūtu pret Latvijas interesēm. Piemēram, jautājums par valsts valodu nav diskutējams, tā ir pašsaprotama lieta, kas jau ierakstīta likumā. Tāpēc ir lieki to rakstīt vēlēšanu programmā. Šis jautājums gan ierobežo sadarbību ar krieviski noskaņotajām partijām. Tomēr arī tur saredzu gudrus cilvēkus, piemēram, uzņēmējdarbībā. Izolējot kādas partijas pārstāvjus, mēs tikai radīsim sabiedrībā lielāku plaisu.”

Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: