Vārda dienu svin: Modris, Matīss, Mariss
Piektdiena, 2018. gada 21. septembris, 09:13
+15° C, vēja ātrums 2.6 m/s, D-DA vēja virziens

Prezidenta vēlēšanas. Trīs viedokļi

2015. gada 14. februārī, 22:05
Raksta autors: Juris Lipsnis
Prezidenta vēlēšanas. Trīs viedokļi
Foto: Juris Lipsnis
Kā vērtējat šā brīža procesus, kas saistīti ar jūlijā gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām?

„Ar sirdsapziņu gadās visādi”

Klāvs Sedlenieks, sociālantropologs:
– Saeimas balsojums par to, vai prezidents būtu jāievēl atklāti vai aizklāti, parādīja partiju nostāju – zaļie zemnieki un No sirds Latvijai acīmredzot nevēlas atklātu prezidenta ievēlēšanas procedūru. Bet uz vēlmi panākt atklātu balsojumu var palūkoties dažādi. Līdz šim mums prezidenta ievēlēšana bijusi miglā tīta, un tad ir intriga, kurš par ko ir balsojis. Satversmē noteikts, ka prezidents nenes politisku atbildību, tas nozīmē, ka viņam būtu jāpārstāv visas politiskās partijas, nevis jābīda savas partijas intereses. Slēgtais balsojums teorētiski nodrošina iespēju deputātiem nobalsot tā, kā to liek sirdsapziņa. Diemžēl mums ar to sirdsapziņu reizēm ir problemātiski, tāpēc rodas aizdomas, ka deputāti nebalso par labāko kandidātu, bet ir uzpirkti.

Diemžēl arī atklātā procedūra nenodrošina balsojumu saskaņā ar sirdsapziņu – deputātam būs jāievēro partijas disciplīna.

Atklātais balsojums īsti nenodrošina arī prezidenta neatkarību, jo viņam nāksies būt pateicīgam tiem, kuri balsoja par, turklāt būs arī redzams, kuri balsoja pret...

Šobrīd nosaukti vairāki kandidāti, tas gan vēl neko nenozīmē – tādi ir bijuši arī iepriekš, bet tad pēkšņi nez no kurienes izvilkti pavisam citi. Tomēr tas, ka ir sākusies kandidātu apspriešana, ir pozitīvi, sevišķi tādēļ, ka pašreizējais prezidents, kura reputācija pēdējā laikā ir visai apšaubāma, savu lēmumu par atkārtotu kandidēšanu neatklāj. Tas ļauj partijām pelnīt politisko kapitālu Bērziņa priekšā, sak’, mēs vēl pagaidīsim, ko viņš pats teiks. Tā ir gļēva nostāja, – varētu nodomāt, ka partijas pašas nespēj nosaukt kandidātus!
Kandidātam jābūt pazīstamam cilvēkam, kurš vietējā politikā ieguvis pozitīvu kapitālu. No pašreizējiem labs izskatās Bondars, bet varētu būt arī kāds cits, piemēram, Baiba Rubesa, kurai ir liela pieredze dažādos procesos.

 

„Bez ietekmēšanas iespējām”
Valts Kalniņš, „Providus” pētnieks:
– Deputātiem būtu jābalso pēc labākās sirdsapziņas un pārliecības par to, kas mūsu tautai un valstij ir vislabākais. Izvēle starp aizklāto un atklāto balsojumu nav vienkārša. Abi veidi dod iespēju uz deputātiem spiest tā, ka viņi vairs nevar nobalsot pēc sirdsapziņas, tikai tas notiek atšķirīgos veidos. Arī slēgtā balsojumā partijas vadībai saglabājas iespējas pārbaudīt, kā tad deputāts ir nobalsojis, un sanāk, ka balsojums tik un tā nav bijis brīvs. Spiediens no ārpuses var būt arī atklātā balsojumā, bet, ja izvēle bijusi redzama, deputātam vismaz var lūgt to pamatot.

Manuprāt, visneviltotākā Saeimas gribas izpausme būtu tad, ja varētu nodrošināt patiešām aizklātu balsošanu, kurā neviens neko nevar kontrolēt vai ietekmēt.
Tas, ka jau parādījušies vairāki kandidāti, ir ļoti labi. Gribas cerēt, ka

sabiedrībā ir pietiekami liels pieprasījums pēc prezidenta, kurš spēj ļoti efektīvi aizstāvēt Latvijas intereses,

un tas iespējams tikai tad, ja kandidātus var apspriest savlaicīgi. To, kurš no jau nosauktajiem ir labākais, pagaidām neņemos spriest – ļausim viņiem izteikties. Bet, ja pat apspriešanas process nenovedīs pie efektīvākā, spējīgākā kandidāta ievēlēšanas, tā būs skumja diagnoze Latvijas sabiedrībai.

 

„Domāju, centrālā figūra jau ir izvēlēta”
Ilze Ostrovska, politoloģe:
– Diskusija par atklātu vai aizklātu balsošanu radās tādēļ, ka neesam droši par galarezultātu. Tas, kāda izrādījās izvēle, kas veikta pirms četriem gadiem, lika meklēt risinājumus, kas garantētu kvalitāti. Deputātu vidū notiek meklējumi, kā varētu ietekmēt izvēles procesu, piemēram, kā redzējām ceturtdienas balsojumā, kāds neatzīmējas, lai nebūtu kvoruma. Gan atklātu, gan aizklātu balsošanu var ietekmēt, bet abi varianti patiesībā ir cīņa par partijas centralizēto varu – cik kura partija var kontrolēt situāciju.

 

Prezidentam psiholoģiski ir labāk, ja bijis aizklāts balsojums,

viņš nezina, kurš par viņu balsojis, līdz ar to nav nevienam parādā.

No vēlētāju viedokļa atklātais balsojums ir labāks, jo ļauj redzēt, par ko kura partija nobalsojusi, jo sabiedrībai ir tiesības zināt, ko dara viņu pārstāvji. Sabiedrībai tie būtu jākontrolē un ar savu spiedienu jāpielabo visu laiku, diemžēl esam pieraduši, ka reizi četros gados mēs kaut ko varam ietekmēt, bet pārējā laikā partijas dara to, kas ienāk prātā. Ja viss notiek aizklāti jeb slepeni, neko ietekmēt nav iespējams, varam tikai noskatīties, kas sanācis, vienalga, bērnudārzā vai arī suņubūdā...

Tas, ka jau tiek nosaukti kandidāti, nenozīmē neko – tā vienkārši ir spēlīte. Manuprāt, centrālā figūra jau ir izvēlēta. Jūs jau redzat,

ko atklāti raksta sociālajos tīklos – ievēlēs to, kuru izvēlēsies ventspilnieks...

Sajukums, kas valda pēdējās dienās, iespējams, liecina par to, ka viņš šobrīd ir apjucis un īsti nezina, ko darīt.
 

Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: