Vārda dienu svin: Austris
Pirmdiena, 2018. gada 22. janvāris, 04:46
-5° C, vēja ātrums 2.1 m/s, D vēja virziens

Iestājas par izglītību

2015. gada 10. martā, 15:06
Raksta autors: Inguna Spuleniece
Iestājas par izglītību
Foto: Antra Grīnberga
Partijas Kuldīgas novadam (KN) ikgadējā sapulcē galvenā tēma bija izglītība. Tā ir ne tikai viena no priekšvēlēšanu programmas prioritātēm, bet arī būtiska pašvaldības budžeta daļa.

Kas padarīts

 

Sapulcē 6. martā piedalījās 102 biedri, ar pilnvarām tika balsots vēl par 30. Lai sapulce notiktu, jāpiedalās 110 biedriem. Revīzijas komisijas vadītāja Lija Šēle informēja, ka no 221 cilvēka kā biedra nauda iekasēti 844 eiro, bet 126 to nav samaksājuši.
Partijas valdes un Kuldīgas novada domes priekšsēde Inga Bērziņa atskaitījās, ko valde darījusi, atgādinot, ka paplašinātās sēdes notiek mēneša pēdējā pirmdienā un tās ir atklātas. Valdē pārrunāti aktuālākie jautājumi, kas tiek virzīti uz domi. I.Bērziņa pastāstīja, ka

Kuldīgas slimnīcai daļēji dzēsts valsts galvotais parāds, bet Solvita Āboltiņa savu Saeimas deputātes kvotu (20 000 eiro) veltījusi Kuldīgas novadam.

Par to tiks veidots piemineklis aktierim Ēvaldam Valteram. Priecējot, ka slimnīcā atjaunota radioloģijas nodaļa – par pašvaldības naudu tas nebūtu iespējams. I.Bērziņa uzsvēra, ka sadarbība ar Vienotību esot veiksmīga. To apstiprināja arī Eiroparlamenta deputāts, Vienotības biedrs Artis Pabriks, kurš sapulcē uzsvēra, ka arī KN uzskatot par savu partiju.

 

Kā saglabāt skolas

Bērnu skaits izglītības iestādēs samazinās, atzina I.Bērziņa. 2009. gadā novadā skolas vecumā bijis 3281, bet tagad – 2607. No lauku skolām vienīgi Vārmē skaits ir stabils. Diskusijas notiek par filiāļu izdzīvošanu Basos un Rendā. Tomēr pašvaldība uzskata, ka jāsaglabā visas. Cik ilgi tas būs iespējams, nav zināms.
Kuldīgas attīstības aģentūras direktors Kaspars Rasa, kurš pētījis izglītības tīklu novadā, debatēs uzsvēra, ka optimismam nav liela pamata.

14 gados Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājies par 16%, Kuldīgas novadā – vēl vairāk.

Izbraucēji par divām trešdaļām pārsniedzot iebraucējus. Ja migrācija netiks apturēta, ar dzimstību vien nav cerību situāciju uzlabot: „Iedzīvotāji jānotur, bet tas nav pašmērķis. Būtiskākā ir dzīves kvalitāte, attīstībai jābūt gudrai. Skolām nākotnē jāspēj apkalpot lielāku teritoriju nekā novads, jābūt konkurētspējīgām.”

 

Grib skaidri zināt

Trīs bērnu māte Lāsma Veigelte uzsvēra, ka skolām jātiek līdzi tehnoloģiju attīstībai, vairāk jāatrodas sociālajos tīklos, lai par iespējām informētu vecākus: „Viņi par skolu balso, laižot tajā bērnus. Es savējiem gribu skolu no 1. līdz 12. klasei, lai veidojas attieksme: šī ir mūsu ģimenes skola, kurā mācos es, brāļi un māsas, mācījās arī vecāki.” Viņasprāt, novadā laba nav tendence, ka viens cilvēks vada vairākas izglītības iestādes, jo radošu pedagogu netrūkst.
Skolotājs Andris Lagzdiņš debašu minūtēs centās pierādīt, ka Basu skola, kas zem āmura esot jau kopš 1976. gada, ir unikāla un saglabājama. Pozitīvi, ka Basos vēl ir pilna pamatskola, stabils vietējo pedagogu kolektīvs, ka atbalsta vecāki.

Jā, esam dārgi, bet, ja skolas nebūs, kas notiks ar lauku vidi? Gribam skaidrību! Lai pasaka, cik ilgi vēl varam dzīvot.

Ja novada budžetam izmaksājam pārāk daudz, deputātiem jāuzņemas politiskā atbildība un jāspēj to skaidri pateikt.”
Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolas direktore Valda Gaure aicināja cīnīties, cik spēka, lai beigtu izglītību reformēt arī valstiskā līmenī. Ja tiks ieviesta jaunā algu sistēma, ko paredz Izglītības un zinātnes ministrija, lauku skolas izzudīšot.
Bet režisore un rakstniece Dace Priede rezumēja, ka jābeidz Kuldīgu uzskatīt par mazu pilsētiņu: „Kad šurp atnācu pirms 28 gadiem, te nebija maza pilsētiņa, te bija ražošana. Tas pats attiecas uz laukiem: ja būs ražošana, būs bērni un skolas.”

Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: