Vārda dienu svin: Rodrigo, Rauls
Otrdiena, 2018. gada 25. septembris, 00:36
+9° C, vēja ātrums 7.7 m/s, Z-ZR vēja virziens

Krievija uztur Uzvaras dienas tradīciju

2015. gada 23. aprīlī, 14:42
Raksta autors: Vija Zariņa
Krievija uztur Uzvaras dienas tradīciju
Foto: Aivars Vētrājs
22. aprīlī Kuldīgas Mākslas namā noīrētās telpās Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs Kuldīgas novadā dzīvojošajiem Otrā pasaules kara veterāniem pasniedza piemiņas medaļas Lielā Tēvijas kara 70. gadadienā.

Ar vēstures izklāstu

Bija ieradies arī Krievijas ģenerālkonsuls Liepājā Genādijs Nikolajevs, piedalījās Kuldīgas novada domes priekšsēdes vietnieks Aleksandrs Lange. A.Vešņakovs uzsvēra Krievijas nozīmi nacisma sagrāvē un mūsdienu Eiropas izveidē.

Pērn izdots Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīkojums par kara veterānu atbalstu Baltijas valstīs – par tiem tiek uzskatīti cilvēki, kuri cīnījušies aktīvajā karaspēkā,

bijuši Ļeņingradas (tagad Sanktpēterburgas) aplenkumā vai nacistu nāves nometnēs. Jau pērn šie cilvēki saņēmuši naudas pabalstus, tādus saņems arī turpmāk, viņiem esot iespēja uzlabot veselību sanatorijā. „Latvijā ir ap 5000 veterānu,” teica vēstnieks.

 

Uzjundī skumjas atmiņas

 

Uz pasākumu ieradās septiņi sirmgalvji, daži aprūpētāju vai bērnu pavadībā. Kādas slimas sievietes vietā bija atbraukuši radinieki.

Varbūt agrāk tas būtu svarīgi, bet tagad... jau vecums,” teica kuldīdzniece Klaudija Jeršova,

kura 12 gadu vecumā kopā ar mammu un brāļiem bijusi koncentrācijas nometnē Lietuvā, Alītā. Bet kuldīdznieks Jegors Čerkasins piebilda: „Protams, esmu priecīgs, tomēr medaļas saņemšana uzjundīja visai smagas atmiņas.”
Pie nelielā cienasta galda ar degvīna malku A.Vešņakovs pastāstīja, ka viņš apciemojot faktiski visas pašvaldības un tikai pēc tam zināšot, cik īsti veterānu ir Latvijā. Pagaidām pasniegtas 3500 medaļas.

Vēstnieks laikus sazinājies ar novadu pašvaldībām, tās ideju esot atbalstījušas.

Kuldīgā solīta pat domes priekšsēdes klātbūtne, bet Ingu Bērziņu aizkavējušas darīšanas Rīgā.

 

Ne tikai godināt

Ar pozitīvu atbildi veterānu godināšanas atbalstam nav gan steigusies, piemēram, Ogres pašvaldība, kas vispirms konsultējusies ar Iekšlietu, Ārlietu un Aizsardzības ministriju, kā arī Drošības policiju. Kuldīgas novada domes izpilddirektore Ilze Dambīte-Damberga skaidro, ka Latvija bijusi ierauta kara notikumos, cilvēki cīnījušies abās frontes pusēs:

Tie ir mūsu novada cilvēki cienījamā vecumā, nevarējām to liegt.”

Drošības policijas pārstāvis telefonsarunā Kurzemniekam sacīja, ka lēmumu par pasākumiem savā teritorijā pieņem pašvaldības un atceres sarīkojumi pagaidām nerada valsts drošības apdraudējumu īstermiņā: „Tomēr uzsveram, ka Krievija tos diemžēl izmanto ne tikai tam, lai godinātu Otrā pasaules kara dalībniekus, bet arī tādēļ, lai veicinātu mūsdienu Krievijas politiskās intereses un tās oficiālo vēstures interpretāciju. Tas tiek darīts, lai Latvijas sabiedrībā radītu lielāku pieprasījumu sadarbībai ar Krieviju, nevis ar rietumiem.”

 

 

Attēlā:

„Krievija nekad neaizmirsīs, ko jūs esat darījis mūsu valsts labā,” Lielā Tēvijas kara 70 gadu atceres medaļu Artūram Augustam Višņevskim Kuldīgā pasniedz Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs.

 

Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: