Vārda dienu svin: Jānis
Svētdiena, 2018. gada 24. jūnijs, 08:40
+13° C, vēja ātrums 3.6 m/s, Z-ZA vēja virziens

Karš turpinās, bet arī dzīve neapstājas

2016. gada 23. martā, 13:03
Raksta autors: Juris Lipsnis
Karš turpinās, bet arī dzīve neapstājas
Foto: Getty Images
„Sprādziens Briseles metro notika burtiski man aiz sienas – tobrīd biju sanāksmē Eiropas Komisijā (EK), un Molbēkas stacija ir tepat blakus,” saka kuldīdznieks Edmunds Āķītis, šobrīd – Eiropas Komisijas Humanitārās palīdzības un Civilās aizsardzības ģenerāldirektorāta Katastrofu pārvaldīšanas nodaļas eksperts. Viņu "Kurzemnieks" sazvanīja trešdienas rītā.

Kurzemnieks sazinājās ar mūsu novadnieku, kurš arī šobrīd ir Briselē.

„Briselē šobrīd ir paaugstināts vispārējais drošības līmenis, izsludinātas trīs dienu sēras," stāsta E.Āķītis. "Lidosta ir slēgta, sabiedriskā transporta kustība – ierobežota. Notiek dažādi atbalsta pasākumi, bet sajūtas ir diezgan nomācošas, jo teroraktus jau nevar paredzēt, cilvēki bažījas par to, kad būs nākamais. Valsts institūcijas strādā, bet sabiedrība tām uzdod daudz jautājumu. Beļģijā, bet jo īpaši Briselē, sabiedrība jau tā ir pamatīgi sašķelta, un otrdienas notikumi situāciju nepavisam neuzlabo – uz citas ādas krāsas cilvēkiem skatās ar vēl lielāku neuzticību. Ikviens šādā situācijā domā par saviem tuvākajiem, viņu drošību. Skolas slēgtas, bērni paliek mājās, tāpēc cilvēk, ja vien iespējams, labprātāk paliek ar viņiem. EK palīdz saviem darbiniekiem –

iestādes gan strādā, bet, ja vien iespējams, darbs notiek attālināti – no mājām.

Vai gaidāma situācijas uzlabošanās tuvākajās dienās? To pagaidām nav iespējams pateikt, bet ir skaidrs, ka paaugstināto drošības līmeni būs grūti noturēt ilgstoši. Sabiedrībai būtu jāatgriežas ierastajā ritmā, jāparāda, ka tā ir saliedēta, ka šie traģiskie gadījumi to nav iebiedējuši.

 

Karš gan turpināsies, bet turpināsies arī dzīve. Lēnām notiek mācību process – secināts, ka informācijas apmaiņa starp drošības iestādēm pēdējos 20 gados ir bijusi nepietiekama,

gandrīz nekas nav darīts, lai kontrolētu situāciju Molenbekā, kur dzīvo pārsvarā imigranti.

 

Jau pēc novembra notikumiem Parīzē palielinājās militārā klātbūtne Briselē – gluži vai pie katra veikala, baznīcām, ielās bija redzamas patruļas, bet acīmredzami ar to bijis par maz. Es regulāri braucu uz Ukrainu ar humānās palīdzības kravām, organizēju tur civilās aizsardzības misijas, un varu apgalvot, ka Kijevā esmu juties drošāk nekā Briselē!

Piemēram, lai ieietu Kijevas lidostā, jāiziet cauri metāla detektoram, bet Briselē nekā tāda nebija!

Runa ne vienmēr ir par cilvēku resursiem – Ukrainas piemērs rāda, ka daudz ko var paveikt ar tehnoloģijām."

 

 

Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: