Vārda dienu svin: Vanda, Veneranda, Venija
Svētdiena, 2018. gada 23. septembris, 05:57
+12° C, vēja ātrums 7.7 m/s, R-DR vēja virziens

Galvenais būt atbildīgiem

2018. gada 10. augustā, 00:00
Raksta autors: Inguna Spuleniece, Daina Tāfelberga, Daiga Bitinie
Galvenais būt atbildīgiem
Līdz 27. augustam visās pašvaldībās jāizveido vēlēšanu komisijas.
Kuldīgas novadā komisijas locekļu kandidātu pieteikšanās beidzas šodien, Skrundas novadā – 17. augustā, bet Alsungas novadā jau beidzās 8. augustā. Maksimāli katrā iecirknī drīkst strādāt septiņi cilvēki.

Alsungas novada vēlēšanu komisiju vada Laila Jankovska. Viņai šī būs pirmā pieredze: „Domāju, ka darbs vēlēšanu iecirkņos nav viegls. Par visu runāt nedrīkst un arī visur runāt, jābūt iecietīgiem. Alsungā ir viens iecirknis, tam esam atraduši visus septiņus cilvēkus.”

Māris Benefelds, Skrundas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdis, atzina, ka pagaidām vēl nezina, kas un cik piesakās, bet domā, ka komisijas locekļu būs pietiekami. Vēl nav izlemts, bet esot doma, ka Raņķu iecirknī strādās mazāk par septiņiem cilvēkiem.

Kuldīgas novada vēlēšanu iecirkņa priekšsēde Inese Ozola teic, ka uzrunāti cilvēki, kuri jau iepriekšējos gados bijuši vēlēšanu komisijās, bet klāt nākot arī jauni: „Tehniski tā lieta kļūst aizvien sarežģītāka, tādēļ talkā nāk jauni cilvēki, lai palīdzētu tiem, kuriem tehnika nav gluži stiprā puse. Bet kopumā viss ir kārtībā.”


13. Saeimas vēlēšanās
  • Kuldīgas novadā darbosies 20 iecirkņi, četri no tiem – pilsētā. Gandrīz visi pieejami cilvēkiem ar kustību traucējumiem, izņemot iecirkņus Kuldīgā, Kalna ielā 19, Kurmāles pagasta Priedainē, Bangās – 2, Laidu pagasta Sermītes interešu centrā, Pelču un Rumbas pagasta pārvaldē.
  • Skrundas novadā būs atvērti četri iecirkņi. Cilvēkiem ar kustību traucējumiem nav pieejami iecirkņi Rudbāržu tautas namā un atpūtas centrā Nīkrāces pagasta Dzeldā.
  • Alsungas novada iecirknis atrodas kultūras namā, tas ir pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Iecirkņi darbu sāks 1. oktobrī.



KANDIDĒ 19 NO ALSUNGAS, SKRUNDAS UN KULDĪGAS NOVADA

13. Saeimas vēlēšanām iesniegti 16 partiju vai to apvienību saraksti. Šodien notiek sarakstu kārtas numuru izloze.


Kurzemes vēlēšanu apgabalā septiņos sarakstos ir 19 Kuldīgas, Skrundas un Alsungas novadā dzīvojoši deputāta kandidāti, to var secināt Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā www.cvk.lv.

Kādu informāciju par sevi viņi snieguši?

Jaunās konservatīvās partijas sarakstā ar 12. numuru ir Evita Pētersone (dz. 1973. g.), valdes locekle SIA Darba iespēju aģentūra un valdes locekle vairākās biedrībās. Ir augstākā izglītība. Ģirts Strazdiņš (1988) no Skrundas novada, valdes loceklis SIA Strazdins.Legal un Banku klientu asociācijā, startē ar 15. numuru. Ir augstākā izglītība.

No Latvijas Reģionu apvienības ar 1. numuru startē LRA priekšsēde Nellija Kleinberga (1964), pašreizējā Saeimas deputāte, ar 4. numuru – Baiba Lange (1986), SIA Rota IG viesu uzņemšanas organizatore, bet 14. vietā sarakstā ir Ramona Irbe (1959), neonatoloģe, bērnu nodaļas vadītāja Kuldīgas slimnīcā. Visām trim ir augstākā izglītība.

Ar 2. kārtas skaitli Jaunās Vienotības sarakstā ir pašreizējais Saeimas deputāts Artis Gustovskis (1967), ir augstākā izglītība. Nr. 7 ir Gatis Zonenbergs (1975), zemnieku saimniecības Jaunkalni īpašnieks, ir vidējā izglītība.

Zaļo un Zemnieku savienības Kurzemes saraksta 12. numurs ir Rutai Karlovičai (1960), Latvijas Universitātes Kuldīgas un Ventspils filiāles direktorei, Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektorei.

Visvairāk kandidātu no mūsu novadiem ir partijas No sirds Latvijai Kurzemes sarakstā. Nr. 1 ir Juris Jaunzems (1963), partijas valdes loceklis, Skrundas novada domes deputāts, SIA Dzeldas HES, SIA Dzelda 125, SIA Rietenis, SIA Lankalnu alus valdes priekšsēdis. SIA A M Una valdes loceklis Mareks Mežiņš (1971) startē ar 9. numuru, Andrejs Salmins (1976), zemnieku saimniecības Lapiņas īpašnieks, Skrundas novada domes deputāts – ar 10., Elvijs Treifelds (1994), SIA Tfelds Consulting valdes priekšsēdis – ar 11., Uldis Zariņš (1975), Skrundas komunālās saimniecības nekustamo īpašumu pārvaldnieks – ar 13. Visiem kandidātiem ir vidējā izglītība. Vienīgi ar nr. 3 startējušajam Edgaram Baumanim (1963), SIA Agrotehnika veikala vadītājam, ir augstākā izglītība.

Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un brīvībai/LNNK sarakstā 9. numurs ir Uģis Lagzdiņš (1965), SIA LG Motors jurists konsultants. Augstākā izglītība.

No politiskās partijas KPV LV ar 3. numuru startē Ēriks Pucens (1986), Kuldīgas novada domes deputāts, SIA Kalna Rinkas valdes priekšsēdis, IK ĒPP Komersants īpašnieks, ir vidējā izglītība. Ar 4. kārtas skaitli startē Ilga Pranča-Hartingera (1966), SIA Maras Manor valdes locekle un biedrības Dižavots locekle; desmitais ir Gints Zvirbulis (1983), SIA Abavas brīvdienas valdes priekšsēdis, bet ar 14. numuru – Jānis Brūklis (1981) no Alsungas novada, SIA Pro CAD būvuzraugs, SIA Bruģāti īpašnieks. Visiem trim augstākā izglītība.



VIEDOKĻI

Kā vērtējat pašreizējās Saeimas deputātu darba stilu un uzvedības kultūru?


„ŠIE CILVĒKI NAV MĀCĪTI BŪT PAR POLITIĶIEM”

GUNTIS ZEMĪTIS, vēstures zinātņu doktors:
– Saeimas deputāti ir dažādi cilvēki gan pēc rakstura, gan izglītības, gan komunikācijas prasmēm – tāpat kā visa Latvijas sabiedrība. Reizēm pārsteidz, cik ievēlētie deputāti ir nezinoši. Bieži vien viņus ievēl pēc ārējā veidola – labs dziedātājs, aktieris, sportists. Skaidrs, ka šie cilvēki nav mācīti būt par politiķiem. Bet politiķis arī ir profesija. Manuprāt, visas partijas grēko ar tā sauktajām lokomotīvēm – pazīstamām personībām, kas patiesībā izpilda citu komandas. Piemēram, ko gan var sagaidīt no deputāta, kurš latviešu valodu nepārvalda? Esmu redzējis populāro bildi, kurā deputāti guļ, bet tas laikam tiešām bija tajā saspringtajā budžeta pieņemšanas laikā. Ir dedzīgie, kas skaļi aizstāv nacionālās intereses, bet tajā pašā laikā neatnāk uz pasākumu, kur tās tiek realizētas. Pārsteidz, ka deputāti jauc terminus. Nedomāju, ka tā ir tikai pārteikšanās. Ja mēs gribam profesionālus politiķus, jārēķinās, ka viņi tur ies jau jaunībā un tajā vidē dzīvos ilgi. Šobrīd mēs neievēlam profesionāļus, bet tos, kurus pazīstam, un mums viņi liekas labi. Mums nevajadzētu politiķus lamāt, ir pieņemts – tiklīdz kļuvis par deputātu, sabiedrības acīs esi kļuvis par apsmiekla objektu.


„IR ELEMENTĀRAS LIETAS KAS JĀZINA UN JĀIEVĒRO”

KLĀVS SEDLENIEKS, sociālantropologs:
– Nezinu, kāpēc Saeimas sēdēs atļauts uzvesties tā, kā nevienā citā sanāksmē cilvēki neuzvestos. Nezinu, vai Latvijā ir kāda vieta, kur gudri cilvēki tā dara. Parasti, ja kāds runā, citi ļauj izteikties, pateikt līdz galam domu pat tad, ja tai nepiekrīt. Novērots, ka Saeimā ir diezgan liela tolerance pret paņēmieniem, kas neatbilst racionālas retorikas principiem. Spēka izrādīšana ar citu pārkliegšanu, smiešanās nevietā, pat rupji izsaucieni – tie tiek izmantoti kā argumenti racionāliem paņēmieniem. Cik zinu, Saeimas kārtības rullī norādīts, ko drīkst un nedrīkst. It kā atļauti iebildumi no zāles, bet nez kāpēc tas pārvērties par nenormālu klaigāšanu. Pat harizmātiski runātāji nonāk nelabvēlīgā situācijā. Varbūt to var mainīt ar stingrākiem reglamentiem. Taču vispirms pašiem deputātiem vajadzētu saprast, ka tā nevajag uzvesties. Visu kārtības rullī nevar ierakstīt. Ir elementāras lietas, kas jāzina un jāievēro. Laikam grūti izrauties no tādiem pārmantotiem paņēmieniem.


„ĀRPUS LATVIJAS APVAINOŠANA IR DAUDZ ASĀKA”

VILIS VĪTOLS, latviešu mecenāts, viens no Vītola un Kokneses fonda dibinātājiem:
– Tā kā pats savulaik biju politikā, nevēlos neko sliktu par Saeimu teikt. Ir jau arī labas lietas izdarītas. Ilgus gadus esmu nodzīvojis ārvalstīs, tostarp Amerikā, un pieredzējis dažādas valdības. Politiķiem, kad tuvojas vēlēšanas, gribot negribot jāizturas slikti pret konkurentiem. Citādi laikam nav iespējams. Ārpus Latvijas esmu redzējis, ka savstarpēja apvainošana, necieņas izrādīšana ir daudz asāka nekā pie mums. Turklāt jāņem vērā, ka mūsu demokrātija ir jauna, nav mums senu paražu. Simts gadi kopš Latvija dibināta, taču pa vidu bija 50 padomju gadi, arī no tā laika vēl kas saglabājies. Lai gan – nedomāju, ka jauno politisko paaudzi tas būtu īpaši ietekmējis. Ja nu vienīgi partiju Saskaņa, kuras deputāti nezina latviešu valodu un kurai tāpēc vien Saeimā nevajadzētu atrasties. Vecajās demokrātijas valstīs, piemēram, Anglijā, apvainojumi bez ierobežojuma tiek mētāti pa labi un kreisi. Ir valstis, kur deputāti pat sakaujas. Tāpēc nedomāju, ka mēs uzvedības ziņā būtu īpašāki. Labā ziņa, ka par spīti problēmām valsts attīstās. Pašiem nevajadzētu būt pesimistiem. Kad dzirdu kādu sūdzamies, atgādinu, ka dzīvojam salīdzinoši labi – mierīgā valstī, kur nekaro, nav zemestrīču un cunami.



Kādas nejēdzības pēc vēlēšanām jaunajai Saeimai būtu jānovērš vispirms, lai dzīve Latvijā kļūtu labāka?


Ieva Fabriciusa, skolotāja:
– Pirmkārt, jāpanāk, lai Latvijā strādājošie cilvēki tiktu novērtēti. Tad valstī kaut kas sāks mainīties uz labu. Pēc reklāmām sociālajos tīklos var pamanīt, ka vēlēšanas tuvojas, izskan dažādi solījumi, kuriem nezinu gan, vai var ticēt. Es neklausos tajā, kas tiek solīts, kamēr nav redzami rezultāti.



Oskars Bērziņš, pašnodarbinātais:
– Valdībai jācenšas izprast cilvēkus un patieso situāciju valstī. Problēma ir tā, ka pie mums valsts struktūras dzīvo savu dzīvi un pārējie iedzīvotāji – savu. Tas ietekmē naudas plānošanu un ierēdņu darbu. Mēs varam klauvēt, cik gribam, mūsu problēmas ir mūsu, un valstij ir savas. Cilvēki ir sadalījušies divās frontēs, viens otru nesadzird un nesaprot. Tādēļ man šķiet, ka Saeimā jānonāk vienalga kādiem, bet pilnīgi citiem cilvēkiem, nevis tiem, kuri jau ir tajā sistēmā iestrādājušies šādā divu ierakumu režīmā.



Ilona Ziemele, strādā sabiedriskajā ēdināšanā:
– Svarīgi, lai jaunievēlētā valdība nolaižas tuvāk zemei, tuvāk parastajiem cilvēkiem. Lai padomā, kādu naudu saņem Saeimā strādājošie un kādu tie, kuri maksā nodokļus. Mana lielākā vēlme ir, lai visi šajā valstī var dzīvot cilvēcīgi un nejusties kā nabagi, lai parastajiem mirstīgajiem celtos dzīves līmenis, lai algas būtu atbilstošas preču un pakalpojumu cenām. Arī tiem, kuri saņem minimālo algu.



Inese Reingolde, strādā uzkopšanas servisā:
– Mums valstī vajadzētu spēcīgu pārvaldnieku. Tas būtu Valsts prezidents vai Ministru prezidents, bet ļoti spēcīga personība, kas var ieviest kārtību par visiem sasāpējušiem jautājumiem. Tagad deputāti vairāk ņemas savā starpā un valstij svarīgus jautājumus nerisina. Visvairāk man nepatīk, ka Latvijā cilvēki ir pieradināti pie pabalstiem. Daļa labāk izvēlas tos saņemt, nevis strādāt. Ir gadījumi, kad ģimenei tiešām kādu brīdi vajag pabalstu, bet ne jau tādā veidā, kā tas tiek maksāts pie mums.


Tematiskais atvērums sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Komentāri
Zigis
2018. gada 13. augustā, 20:30
Lai kaut kas mainītos , vispirms vēlētājiem aiz 5% borta jāatstāj savi pastāvīgie apzadzēji - ZZS un V partijas , arī SC. Tās nekad vairs nemainīsies . Sevi tās ir parādījušas un pierādījušas no vissliktākās puses.
Balsosim par jaunajām partijām - KP LV , JKP . LRA ...
Pievieno jaunu komentāru: