Vārda dienu svin: Vanda, Veneranda, Venija
Svētdiena, 2018. gada 23. septembris, 05:31
+12° C, vēja ātrums 8.2 m/s, D-R vēja virziens

„Starp politiku un biznesu nav vienlīdzības zīmes”

2018. gada 7. septembrī, 00:00
Raksta autors: Inguna Spuleniece, Daiga Bitiniece
„Starp politiku un biznesu nav vienlīdzības zīmes”
„Modernas Latvijas ekonomika ir zaļa un digitāla. Augstskolas atvērtas pasaules pieredzei. Modernā Latvijā lauki zeļ, vidi un ainavas cilvēki saudzē un kopj, nevis noplicina ar pesticīdiem. Visi bērni skolā saņem ekoloģisku pārtiku,” par to programmiski iestājas Indra Ūdra.
Foto: Viļņa Bulava karikatūra
Šāda pārliecība ir jaunā politiskā spēka – apvienības "Attīstībai/Par!" – kandidātei Indrai Ūdrai, kura tā norāda uz Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) metodēm, pēc vēlēšanām nokļūstot vairāku pašvaldību vadībā, izmantojot dažādus līdzekļus.
Arī Saldus novadā no dažādām partijām ievēlētie deputāti pierunāti un pirkti, līdz sasniegts ZZS vēlamais rezultāts – domi vada Māris Zusts no Latvijas Zaļās partijas, bet pārējiem neesot nekādas teikšanas. Bijušajai Saldus novada domes vadītājai, tagad deputātei I.Ūdrai Saeimas vēlēšanās Kurzemē ir trešais numurs.


SARUNAS TELTĪS UN PIRMS KONCERTIEM

Partiju Attīstībai, Par! un Izaugsme apvienības kandidāti vēlētājus īsi uzrunājot, pirms pašu rīkotiem koncertiem pilsētās uzslienot informatīvās teltis. „Ventspilī mums to neļāva – tur ir tik labi saistošie noteikumi, ka bez karošanas saskaņojumu ar pašvaldību nesaņēmām. Staigājām ar saviem materiāliem pa pilsētu,” stāsta I.Ūdra. Līdz vēlēšanām būšot arī diskusijas ar dažādu auditoriju, pašu izdevumi pastkastītēs, reklāma reģionālajā presē, kuru lasot apzinīgākie vēlētāji. Tiek izmantoti arī sociālie tīkli. Par citu partiju reklamēšanos tajos I.Ūdra atbild: „Tik agresīvu un apmelojošu kampaņu, kāda ir partijai KPV LV, es nespēju pieņemt.”


GRIB JAUNUS CILVĒKUS

Kandidāte agrāk bijusi Tautas partijā un Latvijas Reģionu apvienībā (LRA). Uz Saeimu kandidē pirmo reizi. „Reģionu apvienība arī startē, tomēr gribu redzēt jaunus cilvēkus, spēcīgus līderus. Mūsu veidojumā no 116 kandidātiem 100 ir jauni cilvēki ar labu izglītību un redzējumu par Latvijas nākotni, ar aizrautību. Neesmu naiva, tomēr uzskatu, ka šis spēks varbūt varēs ko mainīt.” I.Ūdra neesot biedre nevienā apvienības partijā, bet viņu uzrunājis Mārtiņš Bondars, bijušais LRA biedrs. „Sākotnēji šaubījos, bet tagad mani pienākumi ir tikai būt Saldus novada domes deputātei, turklāt opozīcijā. Tas, ka pašvaldības vēlēšanās saņēmām visvairāk balsu, bet attapāmies opozīcijā, nebija patīkami, kaut jau zināju: konkurentiem vienalga, par kādu naudu, ka tik pie varas. Arī tas pamudināja kandidēt Saeimā.” Bet par ZZS darbošanos valdībā I.Ūdra saka: „Bez komentāriem.”


AR SASKAŅU NESADARBOSIES

I.Ūdra domā, ka LRA palikšot zem svītras, jo tai neesot vilcēja: „Kaimiņš var patikt, var nepatikt, bet viņš LRA ievilka Saeimā. Par Bondaru var spriest dažādi, bet viņš noteikti ir līderis. Kaimiņš būs mūsu valsts Tramps.”

Kandidātes pārstāvētajai partiju apvienībai sarkanā līnija esot tikai Saskaņa. Koalīciju varētu veidot ar Jauno Vienotību, Jauno konservatīvo partiju. „Pieņemu: ja valdību veidos ZZS, mūsu tur nebūs. To, ka Kaimiņam būs daudz balsu, es pieļauju, tikai nesaprotu, kādēļ cilvēki nevēlas padomāt. Sagraut var ātri, bet ko tālāk?”


LIELĀKUS NOVADUS

Jautāta, kā raugās, piemēram, uz M.Bondara solījumu cītīgi strādāt Rīgas domē, bet pēc gada balotēties uz Saeimu, I.Ūdra atbild: „Domāju: kamēr civillieta nebeigsies, viņš nebūs nekur. Partija sūta – viņš godīgi iet. Viņš ir koša persona, bet, redzot, kas Rīgas domē notiek, viņam tur būtu jābūt.”

I.Ūdra uzsver, ka partija iestājas par lielākiem novadiem, veidojot 30 attīstības centrus. „Visu cieņu mazajiem novadiem, bet, lai ievērotu visus likumus un to, ko prasa Eiropas regulas, mazajām pašvaldībām nav potenciāla kaut vai nodrošināt speciālistus. Kopš novadu reformas samazinājies iedzīvotāju skaits. Labāk veidot lielākas administratīvās teritorijas ar labiem speciālistiem, raugoties, lai attīstība pilsētā un pagastos ir līdzsvarota. Pārsvarā pašvaldības neviens nevar ietekmēt – tās savā teritorijā ir kungi.”


JĀATCEĻ NODOKĻU IZŅĒMUMI

Programmā solīta alga, kas cilvēkiem neliks emigrēt, divkāršota vidējā pensija, laba izglītība un zinātnes attīstība. Kā tam iegūt naudu? Pirmkārt, esot jāizskauž PVN krāpnieciskās shēmas. „Mūsējiem tam ir plāns! Tiek pārmaksāts dažādos skaistos iepirkumos. Nodokļu bāzi var paplašināt, atceļot izņēmumus, piemēram, ar nekustamā īpašuma nodokli aplikt tos īpašumus, kas līdz šim bijuši atbrīvoti. Ir valsts un pašvaldību īpašumi, kas netiek izmantoti to funkcijām un nav arī nodoti saimnieciskajai darbībai. Vēl ne vienmēr pamatoti izņēmumi ir ienākumiem no kapitāla. Būtu jāpārskata dažādie atbrīvojumi un atvieglojumi dabas resursu un transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklim, arī izņēmumi akcīzes preču apritē.”

Viens programmas punkts vēsta, ka par veselības aprūpi ikvienam gādās valsts. „Klausījos, ko veselības ministre runā par valsts veselības apdrošināšanu. Beidziet! Šķiet, ka cilvēks neko nezina, kas viņas ministrijā notiek.”


PIRMAIS – SKOLAS

I.Ūdras pirmā izglītība ir latviešu valodas un literatūras skolotāja. Jaunajai Saeimai būtu jāsakārto skolu tīkls: „Tas ir smags un nepatīkams jautājums, bet jādara. Jābūt spēcīgai vidusskolai – vidusskolēniem uz to ir jābrauc, nevis jāgrib, lai piecu soļu attālumā ir vāja skola. Mazajām skoliņām jābūt no 1. līdz 6. klasei.” I.Ūdra uzskata, ka vēl vairāk jāmāca veselīgs dzīvesveids, jāatjauno veselības mācība, lai nebūtu tik daudz nepilngadīgu grūtnieču, sabiedrība jāizglīto, lai bērni nenonāktu bērnunamos, – jāveido spēcīgs atbalsta ģimeņu tīkls, jāiekļauj sabiedrībā bērni invalīdi.


JĀPIEAUG ATALGOJUMAM

„No ārzemēm vajadzīgi tikai tie speciālisti, kādu trūkst, bet tam, ko var izdarīt mūsu cilvēki, ārzemniekus nevajag. Jāaicina atpakaļ aizbraukušie, nodrošinot darbu un dzīvesvietu. Pašvaldībām jārūpējas par īres dzīvokļiem, jāiesaista uzņēmēji. Domāju, ka darba devēji būs spiesti maksāt vairāk, minimālā alga celsies. Protams, nevienu brīdi negribētu būt uzņēmēja, kurai vienu dienu nav, ko strādniekiem samaksāt. Jāsakārto nodokļi, jāmazina birokrātija, lai cilvēki ir ieinteresēti nodokļus godīgi maksāt. Ja Saeimā tiksim, tad mūsu jaunie solīto patiesi panāks: viņi ir pret birokrātiju un Saeimā neiet biznesa dēļ, bet tāpēc, ka deg par savu lietu.”



Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: