Vārda dienu svin: Elīna, Drosma, Drosmis
Piektdiena, 2018. gada 19. oktobris, 04:13
+10° C, vēja ātrums 2.6 m/s, Z-ZR vēja virziens

Ko uzņēmēji var sagaidīt no politiķiem?

2018. gada 14. septembrī, 00:00
Raksta autors: Daina Tāfelberga
Ko uzņēmēji var sagaidīt no politiķiem?
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdis Jānis Endziņš politiskajās debatēs Liepājā aicināja partiju pārstāvjus īsi pamatot viedokli par uzņēmējiem svarīgām tēmām.
Foto: Daina Tāfelberga
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) visos reģionos rīko politiskās debates, lai noskaidrotu, ko partijas domā par to, kas satrauc uzņēmējus.
Pirmās notika Liepājā, vadīja LTRK valdes priekšsēdis Jānis Endziņš, tās ilga trīs stundas. Uz iepriekš izsūtītajiem jautājumiem partijām bija jāatbild jā, nē vai nezinu. Debatēs dota minūte viedokli pamatot. Šeit atspoguļojam pretrunīgākās tēmas. Viena no kopīgajām atziņām: nākamā Saeima lielās sadrumstalotības dēļ var būt nestabila.

Bija aicināti līderi no tiem Kurzemes vēlēšanu apgabala sarakstiem, kuru reitings prognozē iekļūšanu Saeimā (pēc SKDS un Latvijas faktu mērījumiem pārvarēta 2,5% barjera): Didzis Šmits no KPV LV, Ģirts Kronbergs no Latvijas Reģionu apvienības (LRA), Indra Ūdra no apvienības Attīstībai/Par! (AP), Jānis Vucāns no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), lze Indriksone no Nacionālās apvienības (NA), Gatis Eglītis no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) un Arvils Ašeradens no Jaunās Vienotības (JV). Anrijs Matīss (Saskaņa) neieradās un par iemesliem neziņoja.


PAR TO NESTRĪDAS

Visas partijas piekritušas: vajadzīga mazāka, efektīvāka valsts pārvalde, kas mazinātu birokrātiskos šķēršļus; plašāk jādeleģē valsts un pašvaldību funkcijas, jāizmanto publiskā un privātā partnerība; komercstrīdiem vajadzīgs atsevišķs, ātrs tiesas process; jāsamazina elektrības izmaksas, pakāpeniski atsakoties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK) un neieviešot citu; jāizveido inovāciju sistēma, zinātnei jādod vairāk naudas komerciāliem nolūkiem; vajadzīga skolu satura reforma; jāveicina augstākās izglītības eksports utt.


BŪVNIECĪBAS KAVĒKĻI

Diskutabls bija jautājums, vai mums vajag Baltijā īsāko būvniecības termiņu, mazinot birokrātiju, kas kavē procesu no pasūtījuma līdz izpildei. KPV LV iepriekš teikusi nē, bet D.Šmits skaidroja, ka atbilde nav kategoriska – veikala Maxima traģēdija liek domāt, ka būvniecību tomēr nedrīkst sasteigt. I.Indriksone piebilda, ka nevis uzraudzības iestādes, bet projektētāji un būvnieki strādā lēni, tiek pārkāpta darba drošība utt. Turpretī Ģ.Kronbergs uzskata, ka viena negadījuma dēļ nedrīkst sodīt visus celtniekus, citādi uzņēmējam nelabvēlīgu likumu dēļ kļūstam neproduktīvi, nespējam konkurēt. Tam piekrita AP, JKP un ZZS pārstāvji, bet ekonomikas ministrs A.Ašeradens minūtē paspēja vien pastāstīt, kas šajā jomā darīts.


NEBAROTIES NO PATĒRĒTĀJIEM

A.Ašeradens atzina, ka elektrības rēķinā sadales un pārvades izmaksas ir dārgākas nekā citās valstīs un, lai tās mazinātu, Latvenergo uzdots izstrādāt izmaksu izzināšanas programmu. G.Eglītis elektropiegādes uzņēmumus nosauca par behemotiem, kuri barojas no patērētāju naudas. J.Vucāns un I.Ūdra bija vienisprātis, ka izmaksas ir lielas, taču piegādātājam jānodrošina labi pakalpojumi, pārvades sistēma jāpilnveido.


RĪCĪBAS BRĪVĪBA: IR VAI NAV?

Vairums politiķu uzskata, ka pašvaldībām vajadzīga lielāka brīvība, lai atbalstītu un ieinteresētu uzņēmējus. I.Indriksone iebilda, ka rīcības brīvība tām jau ir liela, taču tā netiek izmantota. Lielākais panākums bijis uzņēmējdarbībai nekaitēt, taču vajadzīgs arī atbalsts. Runātāji norādīja, ka svarīgs ir mērogs: pašreizējai valdībai (ZZS virzienā) tika pārmests, ka izpalikusi solītā efektīvā reģionālā reforma. Uzaicinātais eksperts, LTRK Kurzemes reģiona padomes priekšsēdis Andis Araks aicināja nosaukt pašvaldības, kurās rīcības brīvība izmantota visvājāk. Politiķi jautājumu atzina par nekorektu, jo, piemēram, Alsunga nevarot konkurēt ar Ventspili, kaut atrodas blakus. Mazās dažkārt cīnoties pat vairāk nekā lielās, citādi nevar pastāvēt. Vienīgi G.Eglītis atļāvās norādīt, ka nesen braucis cauri Sabilei un redzējis, ka tur daudz darāmā. A.Ašeradens piebilda, ka svarīga ir politiskā kursa stabilitāte: ja ik pa četriem gadiem pēc vēlēšanām tas mainās līdz ar deputātu uzskatiem, attīstību nevar gaidīt.


KĀ PAŠVALDĪBAS MOTIVĒT

LTRK bija jautājusi, vai ir lietderīgi daļu uzņēmumu ienākuma nodokļa atvēlēt tām pašvaldībām, kurās attīstīts bizness un ir šis ienākumu avots. Ar atbildējusi ZZS un NA. Kā teica I.Indriksone, būšot sarežģīti nodokļa sadali administrēt – jāmeklē citas sviras, kā pašvaldības ieinteresēt uzņēmējdarbības attīstībā. J.Vucāns piebilda, ka ZZS par to runājusi jau pirms nodokļu izmaiņām, rosinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali pēc uzņēmuma atrašanās, nevis maksātāja dzīvesvietas. Tas ieviestu kārtību, ka nauda tiek tām pašvaldībām, kurās uzņēmējdarbība attīstās.


NOVECOJUSI IZLĪDZINĀŠANA

Politiķi piekrita, ka pašvaldību izlīdzināšanas fonds novecojis. „Abos galos – gan tajā, kas maksā, gan tajā, kas saņem, – stimuli ir nepareizi,” tā G.Eglītis. „Maksātāji necenšas darīt vairāk, jo naudu tik un tā ieskaitīs kopīgajā katlā. Bet saņēmēji ir slinki – neko nedara, lai savu vidi sakārtotu.” 2014. gadā bijusi reforma, taču mērķis nav sasniegts, norādīja I.Indriksone. J.Vucāns domā, ka likvidēt nevajadzētu, taču jāmaina tā darbība. Pārējie uzskatīja, ka fonds tomēr jālikvidē. „Tas jādara pakāpeniski, vienlaikus nodrošinot līdzsvarotu attīstību arī attālākajās vietās,” teica I.Ūdra. „Negribu piekrist par slinkajām pašvaldībām – ir tādi novadi, kuros apvienoti daudzi mazi pagasti pierobežā. Saldus ir attīstīts, bet nomales nebūt tādas nav. Tas jāizlīdzina, bet fonds savu laiku nokalpojis.”


TŪLĪT JĀSĀK AR REFORMU

J.Endziņš aicināja norādīt konkrētāk, kas un kad pašvaldību līmeņa izlīdzināšanā tiks darīts, ja partijas iekļūs Saeimā. „Vispirms jāizveido deviņi apriņķi – tāda karte sen gatava, valdība to apstiprinājusi,” teica D.Šmits. „Pirmā līmeņa pašvaldību dalījums nav jāizjauc. Valdība ieceļ deviņus prefektus, kuri koordinē darbību apriņķa robežās. Viņi nāk uz valdību ar priekšlikumiem par pirmā līmeņa pašvaldību iespējamo optimizāciju. Reformas minimālais termiņš – gads.” Ģ.Kronbergs iebilda, ka, vienu pozīciju izraujot no konteksta, problēmas netiks atrisinātas. I.Ūdrai par reformu bija cits viedoklis, tomēr viņa piekrita, ka pašvaldību skaits jāsamazina par trešdaļu. J.Vucāns taisnojās, ka ZZS par neizdevušos reformu nav vainojama. Arī viņš neatbalstīja divu līmeņu pašvaldības: labāk esot atjaunot vēsturisko situāciju, skaitu samazinot, bet ne pārāk krasi – aptuveni līdz 40. Tā kā ZZS solījusi trīs gadus nodokļus neaiztikt, bet reforma ar tiem būs saistīta, tā varētu notikt ne agrāk kā 2020. gadā. I.Indriksone norādīja, ka vispirms jāvienojas, no kura punkta sākt mainīt, pārskatot pašvaldību funkcijas.


ALGA UN MINIMUMS

Vairums atzina, ka minimālā alga jāsaista ar neapliekamo minimumu. A.Ašeradens atgādināja, ka nesamērība ir iemesls, kāpēc tik daudzi strādā Centrāleiropas valstīs. Budžeta lāpīšanai nauda jāmeklē citur. G.Eglītis sacīja: JKP plāns esot 500 eiro minimālajā algā, tādam jābūt arī neapliekamajam minimumam. Arī pēc I.Indriksones teiktā, abām summām jāsakrīt, taču minimālā alga jāceļ atbilstoši ekonomikas attīstībai un dzīves dārdzībai, lai nodrošinātu pienācīgu iztiku iedzīvotājiem ar zemu atalgojumu. Līdzīgs viedoklis bija AP, LRA un KPV LV. D.Šmits vēl piebilda, ka pie 500 eiro nevajadzētu apstāties, jo jau tā nespējam konkurēt ar citām valstīm, pat ne ar Igauniju. Tiesa, nebija skaidras atbildes, kur tos miljonus eiro ņemt, ja tā tiek izlemts. Iebilda ZZS pārstāvis J.Vucāns: „Minimālā alga un neapliekamais minimums ir līdzekļi sociālās nevienlīdzības mazināšanai. Efektīvāk būs celt neapliekamo minimumu. Uzņēmēji atzīst, ka augstu minimālo algu nespēj maksāt, tāpēc neiebilst pret lielāku neapliekamo minimumu.”


GRĀMATVEŽI JŪK PRĀTĀ

Par nodokļiem vairums bija vienisprātis: nevajadzētu mainīt sistēmu, ka, mazāk saņemot, mazāk arī jāatdod, un otrādi. Cits viedoklis bija JKP un LRA. „Lai ieinteresētu labi maksājošus uzņēmumus, mēģinām tos noslaukt vēl pirms tam, kad tie sākuši investēt,” tā Ģ.Kronbergs. G.Eglītis nodokļu reformu nosauca par vienu no valdības brāķiem: „Gadu, divus bija liela ņemšanās, bet ekonomika labāka nav kļuvusi. Vai nevarēja vienkārši neapliekamo minimumu pacelt līdz 500–600 eiro? Tad ietekme īpaši uz mazajām un lielajām algām būtu lielāka.” A.Ašeradens piebilda: „Ir vēl otra lieta. Finanšu ministrija ar nodokļiem strādā kā ar salāpītu deķīti – tā vietā, lai ieviestu jaunu, lāpa un lāpa, bet grāmatveži jūk prātā.”


KULTŪRAS NAMS VAI RAŽOTNE?

Pēc LTRK novērojumiem, par Eiropas naudu sabūvēti infrastruktūras objekti, kultūras nami, gājēju celiņi. Vai turpmāk priekšroka jādod tādai būvniecībai, kas ir ieguldījums ar eksporta potenciālu? Lielākā daļa atbildējusi jā. NA nepiekrīt, savukārt AP un LRA skaidru atbildi nav devusi. A.Ašeradens norādīja, ka šis jautājums ir plašs. Viņam kā ekonomikas ministram jāatbalsta tāda būvniecība, kas nes naudu atpakaļ. Vienlaikus Latvijā sāk atgriezties emigrējušie, un viņiem nav, kur dzīvot, bet privātie daudzdzīvokļu namus nebūvē – par to jādomā valdībai.

Arī kultūras celtne Lielais dzintars ienes naudu no ārvalstīm. „Dot prioritāti tikai eksportam nozīmē atteikties no cita, kas akūti nepieciešams pašiem. Valsts nauda jāiegulda valsts un pašvaldību prioritātēs,” tā NA pārstāve I.Indriksone. I.Ūdra teica, ka jāvērtē individuāli, vai eksportspējīgajam objektam būs ātra atdeve. LRA uzskata, ka eksportam ir priekšroka, bet tā jādod saprātīgi. KPV LV ir pārliecināta, ka ekonomikā pienesumu var dot tikai eksports, tostarp ne tikai ražojošie uzņēmumi, bet arī intelektuālais potenciāls. „Vispirms jāattīsta ražošana,” tā D.Šmits. „Ar kultūras namiem utt. viss ir kārtībā. Tagad klāt jāpievelk ražošana.”


KAS ĪSTI ESAM?

Taujāti par Latvijas zīmolu, politiķi atzina, ka tāds ir vajadzīgs. A.Ašeradens stāstīja, ka Latvijas Investīciju attīstības aģentūra (LIAA) ar to mokās, jo latvieši kā kopiena nav vienojusies, kas tā ir: zemnieki, mežā dzīvojošie, rūpnieki vai kas cits. Ekonomikas ministrs labprāt redzētu attīstību digitālajā jomā. Citas partijas piebilda: līdz šim nav veicies, jāuzmundrina LIAA, vajadzīgas jaunas idejas, jārada tāds zīmols, kas uzreiz atpazīstams. Turpretī D.Šmits norādīja, ka stipri zīmoli mums jau ir: Lauma, Laima, Porziņģis, savulaik arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga u.c.



Ko jums deva debates ar partiju pārstāvjiem?

JĀBŪT AKTĪVĀKIEM

Kaspars Bergmanis, SIA Linde Invest īpašnieks:
– Pirms katrām vēlēšanām politiķi sola uzņēmējiem labas lietas ar dažiem maziem izņēmumiem. Šo debašu formāts bija tāds, ka jautājumi partijām uzdoti jau iepriekš, tāpēc tās varēja sagatavot atbildes un sanāksmē savu viedokli papildināt. Līdz ar to pārsteigumu nebija. Varu tikai novēlēt: lai kādas koalīcijas tiks veidotas, nevajadzētu solīto aizmirst. Kā uzņēmējs esmu ar politiķiem ticies arī citos pasākumos, zinu, ko viņi teikuši, un šīs debates manu politisko pārliecību nemainīja. Cienu arī tos, kuriem ir vairākumam pretējs viedoklis, kuri labām lietām spēj pateikt nē un to pamatot. Žēl, ka bija ieradušies tik maz uzņēmēju. Nedomāju, ka iemesls ir aizņemtība, drīzāk piekusums no bezgalīgajiem solījumiem. No aptaujām var secināt, ka vēlētājos radusies neticība. Cik zinu, par jaunajiem populistiem vairāk iestājas jaunieši. Uzņēmēji, kuri briedumu sasnieguši gan gados, gan biznesā, savus secinājumus izdara no viņiem pieejamās informācijas. Tomēr nevajadzētu būt tik savrupiem – uz sanāksmēm, diskusijām jāiet, jautājumi jāuzdod. Jābūt aktīvākiem, tad nebūs dalījuma – mēs un viņi. Galu galā politiķus ievēlam paši.


PAR REĀLĀM LIETĀM

Baiba Mikāla, SIA Amazone valdes pārstāve:
– Kā jebkurā jomā, arī politikā ar laiku vajadzīga paaudžu maiņa – jauni cilvēki ar svaigu skatījumu, jaunības enerģiju. Šajās debatēs tādus varēja redzēt. Vienlaikus man kā pieredzējušai uzņēmējai ir svarīgi, lai politiķi, tostarp topošie ministri, saprot, ko saka: lai nelidinās pa mākoņiem un nesola to, kas nevar notikt. Par profesionāli uzskatu gan Arvilu Ašeradenu, gan Jāni Vucānu, tāpat jaunie (Didzis Šmits un Gatis Eglītis), kā saka, jau iepazinuši drēbi – runāja pārliecinoši un ar solījumiem bija piesardzīgi. Jaunajiem jādod vieta, bet arī viņiem blakus vajadzīgi pieredzējuši konsultanti. Šoreiz īsti nesapratu Nacionālo apvienību – attieksme likās tāda attīstību bremzējoša. Manuprāt, nevajag neko sarežģīt – tas mani biedē. Jābalstās loģikā. Valsts un pašvaldību līmenī kā uzņēmēja bieži saskaros ar samežģītām lietām. Jaunajiem, liekas, ir veselīgāks skats. Pasākumā piedalījos kopā ar dēlu. Viņš domā Latvijā atgriezties, turpināt uzņēmējdarbību. Tāpēc viņam bija svarīgi saprast, kā šeit veidojas biznesa vide. Ja esam politiski neaktīvi, tad arī nevaram citiem pārmest, ka vide tiek veidota ne pēc mūsu ieskatiem. Jā, cilvēki ir vīlušies – netic, ka varētu ko mainīt. Es tomēr esmu optimiste. Nav svarīgi, par kuru partiju balsošu. Svarīgi, par ko balsošu: par ziepju burbuļiem vai reālām lietām.



Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: