Vārda dienu svin: Lelde, Sarmis
Otrdiena, 2017. gada 19. decembris, 00:23
+4° C, vēja ātrums 5.7 m/s, R-DR vēja virziens

Baltijas sudrabs Kasparam Sileniekam

2017. gada 2. oktobrī, 02:00
Raksta autors: Inta Jansone
Baltijas sudrabs Kasparam Sileniekam
Pēc autokrosa sacensībām Lietuvā: Baiba Sileniece, Ilze Vīgante (Kaspara dzīvesbiedre un Baibas mamma), mehāniķis Madars Matevičs, autobraucējs Kaspars Silenieks, mehāniķis Artūrs Dupats.
Foto: Ilzes Vīgantes arhīvs
Lietuvā, Marijampolē, Baltijas kausa izcīņā autokrosā kuldīdznieks Kaspars Silenieks 1600 kubikcentimetru klasē ieguvis 2. vietu, bet viņa meita Baiba minibagijos bija piektā un sestā.
BRAUC LABI

Minibagiju klasē pirmajā dienā aizvadīts Lietuvas čempionāts, pēc tam vēl viens posms nākamajā dienā, kas jau vērtēts arī kā Baltijas kausa izcīņa. Baiba abas dienas brauca stabili: pirmajā finišēja piektā, bet otrajā dienā kuldīdzniece pat pretendēja uz pjedestāla trešo pakāpienu, taču, pieļaujot kļūdas, beigās finišēja sestajā pozīcijā. Baibai priekšā vēl divas sacensības Lietuvā.


LĪDERIS UN KŪLENIS

Jau pirms sacensībām 1600 kubikcentimetru klasē par līderi tika uzskatīts K.Silenieks. Pats braucējs gan par to ir izbrīnīts. „Kā var kādu uzskatīt par līderi, ja viņš vēl nav braucis?” retoriski jautā Kaspars. Taču to, ka tomēr ir vadībā, kuldīdznieks apliecināja jau laika kontrolē, pretiniekus apsteidzot un izcīnot pirmā brauciena pirmo starta vietu. Taču nākamās dienas vakars nesa pārsteigumu: cīņā par līderpozīciju K.Silenieks pēdējā līkumā pirms finiša, meklējot ceļu, lai tiktu garām konkurentam, trāpīja iekšmalā un apmeta kūleni. Mašīna cieta smagi. Kuldīdznieks stāsta: „Centos būt pirmais, vairākas reizes uzbruku, pēdējoreiz tieši pirms finiša, diemžēl neveiksmīgi – apmetu kūleni. Pirmais, kas iešāvās galvā: viss, mašīna iznīcināta, varu braukt mājās. Miroņgalva bija salauzta, priekša sasista. Kamēr locījām mašīnu, tika atvests siets, kas jāieliek stikla vietā. Pirmo reizi pielaižot, nāca dūmi. Meklējām vainu, strādājām līdz trijiem naktī, dažas stundas pagulējām un septiņos rītā ķērāmies pie darba. Lietuvieši bija pārsteigti, nākamajā dienā mani ieraugot startā.

Bet biju palicis bez tahometra un starta kontroles – vien motors rūca. Tā nekad vēl nebiju startējis. Otrajā iebraucienā finišēju ceturtais, trešajā jau biju nedaudz piešāvies, vairāk braucu pēc izjūtām, un biju pirmais. Finālā stājos kā  trešais, un iznāca, ka tā ir ārmala – pati sliktākā starta vieta, jo nav pirmajā rindā. Braucot mēģināju pirmajam uzbrukt, bet viņš mani
spieda apmalē, tāpēc nolēmu, lai skrien: ja viņš kļūdīsies, apdzīšu.”
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: