Aizvērt

Kāda ugunsgrēka anatomija

2019. gada 10. jūlijā, 00:00
Raksta autors: Jolanta Hercenberga
Kāda ugunsgrēka anatomija
Foto: Zonenbergu arhīvs
Šoreiz projekta "Cik droša dzīve novados – tiesiski, ekonomiski, sociāli un informatīvi" atvērumā – par ļaunprātīgu dedzināšanu.
Pirms nepilniem diviem gadiem paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks zemnieku saimniecībai Jaunkalni Aizputes novada Kazdangas pagastā izpostīja klēti un graudu kalti (1500 m2) teju pusotra miljona vērtībā. Valsts policijas (VP) izmeklēšanā iespējamie iemesli nav atklāti. Nodegušā kompleksa īpašnieki Viktorija un Gatis Zonenbergi, kuri dzīvo Laidu pagasta Vecmeždreijās, bija to apdrošinājuši, un apdrošināšanas firmas eksperti kā iespējamo versiju minējuši ļaunprātīgu dedzināšanu. Kompensācija, kas ir krietni mazāka par patiesajiem zaudējumiem, esot saņemta pēc garām pārrunām.


GAN GRIBĒTU ZINĀT, GAN NEGRIBĒTU

Zonenbergiem pašiem visticamākā šķiet versija par ļaunprātību. Tas, ka dedzinātājs joprojām nav uzzināts, tiek vērtēts divējādi. No vienas puses, viņi gribētu zināt, lai saprastu, vai tā bijusi nejaušība vai arī tīša, pret viņiem vērsta ļaunprātība. No otras puses, uzzināt vainīgā vārdu negribot. Ko ar to darīšot? Laiku pagriezt atpakaļ tāpat nevarot un nāktos vēlreiz izdzīvot negatīvas emocijas, kuru jau tā bijis gana.


VAIRĀK NEKĀ MILJONU VĒRTS

Ēku Zonenbergi 2002. gadā iegādājušies no paju sabiedrības. „Viens gals bija saglabājies vēl kā 1910. gadā barona laikā celts, daļa piebūvēta Ulmaņlaikos,” stāsta Viktorija. „Kad Kazdangā atklāja tehnikumu, te ierīkoja pirmo kalti, lai audzēkņi var apgūt iemaņas. Padomijas laikā piebūvēts vēl viens posms, savukārt mēs 2004. gadā mainījām iekārtas un ierīkojām kalti. Ieguldījām ap 700 tūkstošiem eiro. Tur bija arī 700 tonnu graudu – sēkla rudenim un pavasarim.”


TRŪKA ŪDENS, DZĒŠANA KAVĒJĀS

2017. gada 24. septembrī pirms diviem naktī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) saņemts izsaukums uz Kazdangas pagasta centru, kur dega klēts un graudu kalte. Kad par to paziņots Zonenbergiem, viņi, vēl Laidos esot, pa lielu gabalu redzējuši liesmas un dūmus.

Piebraucot redzējuši, ka ugunsdzēsēji jau strādā. Lielākā problēma – nav bijis pietiekama garuma šļūteņu, lai no ēkas aizvilktu līdz hidrantam, un sākotnēji nav bijis arī vajadzīgais ūdens spiediens. Ar pilnu jaudu varējuši dzēst tikai ap četriem vai pieciem rītā.

„No hidranta līdz klētij ir ap 300 metru, bet šļūteņu garums – 190 metru,” stāsta Gatis. „Dzēšanā piedalījās astoņas mašīnas, bet vairākas stāvēja dīkā, jo no tām vajadzēja tikai šļūtenes. Problēma arī tā, ka Kazdangā ūdensvadā bija zems spiediens. Sazvanīja pārvaldnieku, viņš sūkņu stacijā palaida lielāku. Citas mašīnas slēdzās pie dīķa, bet jaunās šādai ūdens uzņemšanai nav paredzētas.”

„Zaudējumi būtu bijuši mazāki, ja sākumā būtu sargāts nevis ēkas vecākais gals, bet otrs,” uzskata Viktorija. „Bet, tā kā pārdesmit metru no vecākā gala ir vēl viena ēka, ugunsdzēsēji teica, ka pēc noteikumiem primāri jāsargā tas. Kad uguns jau pārņēma otru galu un dega graudi, bija tāds karstums, ka dzēsēju mašīnai 30 metru attālumā kusa sāni.”

Cilvēki sanākuši skatīties, daudzi filmējuši un fotografējuši. Zonenbergi jutušies tik satraukti, ka nav iedomājušies jau sākumā ugunsnelaimi fiksēt fotogrāfijās. Vēlāk tas būtu ļoti noderējis, lai saņemtu apdrošināšanas kompensāciju. Izņemot graudus, īpašums bija apdrošināts, bet par to apdrošinātājam bijis daudz jautājumu, uz kuriem varētu atbildēt, ja būtu fotogrāfijas. Kad sociālajos tīklos lūguši kādu bildi, viena meitene atsūtījusi pāris sekunžu video.




Jolantas Hercenbergas foto
Laidenieki Viktorija un Gatis Zonenbergi rāda 2017. gadā fiksētos mirkļus pēc milzīgā ugunsgrēka saimniecības Jaunkalni klētī un kaltē Kazdangā.



AR IZMEKLĒŠANU NAV APMIERINĀTI

Viss beidzis degt tikai nākamās dienas vakarā, bet jau naktī un agri no rīta ieradušies policisti, ugunsgrēku eksperti, apdrošinātāji un žurnālisti. „No rīta, kad atbrauca policisti, likās, ka viss risināsies ātri. Bija pieci vai seši izmeklētāji,” stāsta Gatis. „Nožogoja teritoriju, vāca pierādījumus. Teica, ka vēl brauks eksperti no Rīgas. Neatbrauca. Tad uzzinājām, ka mūsu lieta palikusi vietējai izmeklētājai Aizputē, kaut gan ugunsgrēks bija apjomīgs. Ugunsdzēsēji teica – lielākais desmitgadē.”

„Uz nopratināšanu bijām izsaukti tikai mēs ar Gati,” stāsta Viktorija. „Izmeklētājai Maijai Bartaševicai izstāstījām, kas ir mūsu darbinieki, kuri naktī bija klāt. Citi netika aicināti. Tie, kuri pirmie ieraudzīja, ka deg, pat netika nopratināti.”

G.Zonenbergs uzskata, ka izmeklēšana bijusi neprofesionāla: „Mēs izteicām savas aizdomas un versijas, bet tās nav pārbaudītas. Manā nopratināšanā izmeklētājai zvanīja telefons, un viņa risināja kāda mobilā telefona zādzību. Es teicu, lai pievēršas man un atrisina manu lietu, tad es tantei vietā nopirkšu piecus mobilos telefonus. Pēc tam izmeklētāja teica, ka pratināšanu vajadzēs pārtraukt, jo jābrauc savākt bērnu. Ja tāda ir attieksme pret lietu, ko tad var gribēt?” Pēc laika Gatis zvanījis, kas noskaidrots, bet izmeklētāja atbildējusi, ka ilgi slimojusi un lieta vēl nav aizsūtīta uz ekspertīzi.

Tieši gadu pēc ugunsgrēka tur zvanījusi Viktorija. „Jautāju, cik tālu lieta ir, vai ir ekspertīzes rezultāti. Saņēmu pretī interesantu teikumu: „Kāpēc jūs domājat, ka visas lietas jāatrisina?” Man vairs jautājumu nebija. Tā arī nezinām: ir kādi rezultāti vai nav. Ļaunprātīga dedzināšana vai nē?”

VP Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Signe Šteinberga pēc sarunas ar izmeklētāju skaidro, ka esot nopratināts arī tas cilvēks, kurš notikuma vietā ieradies vēl pirms VUGD. Ekspertīze bijusi, un atzinums saņemts, taču iemesls pēc tā nav nosakāms. Par G.Zonenberga sacīto, ka viņa pratināšanas laikā kārtotas arī citas lietas, izmeklētāja pieļauj, ka īsi atbildējusi uz telefona zvanu. Taču noliedz, ka pratināšana bijusi pavirša: pēc divas stundu sarunas visi jautājumi jau noskaidroti. Pratināšana pārsniegusi izmeklētājas darba laiku.


ATZĪST, KA ĻAUNPRĀTĪBA

Arī no apdrošināšanas firmas Seesam Insurance bijuši vairāki eksperti. „Atzinumu neesam redzējuši, bet mums pateica, ka tā ir ļaunprātība,” stāsta Gatis. „Viena versija bija tāda, ka sācis degt no vadiem, bet eksperts konstatējis, ka sācis no tās sienas, kurā vadu nebija. Arī pirmie ugunsdzēsēji teica, ka sienā deguši tādi kā trīs uguns stabi – izskatījies, ka trīs vietās aizdedzināts. Vadi bieži ir aizdegšanās iemesls, un pāris dienu pirms nelaimes Latvenergo vīri kabeli uz kalti mainīja. Tas zemē bija sakusis.”

Pēc ugunsgrēka Viktorija braukusi uz VUGD saņemt aktu par notikušo. „Lietvede-sekretāre to iedod, un tajā teikts, ka degusi nojume ar torņiem. Nevis ēka, bet nojume! Ir taču atšķirība! Īpaši, ja akts jāiesniedz apdrošinātājiem. Ierakstu VUGD nemainīja. Es raudādama iznācu ārā, jo, manuprāt, nomainīt nebija pārāk sarežģīti. Sevišķi, ja paši kļūdījušies un es izskaidroju, ko tas var mainīt apdrošināšanā. Jau tā sarežģītā laikā, kad nervi uzvilkti uz pēdējo, cilvēku attieksme spēj pārsteigt.”


PANĀK MIERIZLĪGUMU

Viktorija stāsta, ka par iekārtu apdrošināšanas prēmiju domstarpību neesot bijis, bet par ēkas gan. „Par iekārtām pēc grāmatvedības bilances samaksāja mēneša laikā, bet par ēku atteicās maksāt. Ražošanas ēkas, kas vecākas par 30 gadiem, skaitoties 100% nolietojušās.” Gatis ir sašutis: „Tā kā mums celšanas gads ir 1910., tad pēc viņu sacītā tā nolietojusies jau trīs reizes. Noalgojām advokātu, lūdzām arī būvuzrauga palīdzību. Gājām uz biedrību Zemnieku saeima, arī tur palīdzēja. Arī pats firmas Seesam Insurance vadītājs iesaistījās sarunās.”

Viktorija: „Beigās runājām tikai ar augstākā līmeņa vadītājiem. Process ilga astoņus mēnešus. Tajā nemitīgi bija jāpierāda, ka neesam vainīgi. No apdrošinātājiem pie mums brauca septiņi eksperti. Bijām gatavi iet uz tiesu, bet skaidrs, ka tas ilgtu gadiem. Pagājušogad 30. maijā vienojāmies, ka mums izmaksā pusi no apdrošināšanas polises summas.”


VAI MANTEIFELIS SAVĀC SAVU?

Gatis un Viktorija pārcilājuši vairākas versijas. „Varbūt kādam konkurentam, paši to nezinot, esam izjaukuši plānus,” spriež Gatis. „Varbūt kāds tā gribējis panākt, lai tik vērienīga saimniekošana vairs neizdodas, un cerējis, ka kādu īpašumu atpārdošu. Izpirkām zemes arī no tiesu izpildītājiem – par to kādam varēja uznākt dusmas, ka nopērkam viņam atņemto. Tāpat trīs dienas pirms ugunsgrēka man bija strīds par līguma parakstīšanu. Lai arī tāda versija šķiet neticama, aculiecinieku klātbūtnē man piedraudēja, ka palikšu bez nekā. Vietējie domā arī tā, ka paši esam nodedzinājuši, lai saņemtu apdrošināšanu.

Vēl tajā vasarā pie kaltes izraka 14. gadsimta apbedījumus. Veci cilvēki stāstījuši, ka barons Manteifelis savas ēkas lēnām savākšot. Zirgu stallis nodega pirms pāris gadiem.”


BALLES VIETĀ – TALKA


Zonenbergu arhīva foto
Z/s Jaunkalni 25. jubilejas balles vietā vairāk nekā 100 viesu piedalījās ugunsgrēka skartās ēkas sakopšanā.


2017. gada 14. oktobrī bija iecerēta saimniecības 25 gadu jubileja, viesi jau saaicināti. Bet divas nedēļas iepriekš notika ugunsgrēks. Viktorija atceras: „Visiem izsūtījām atteikumu, ka balles nebūs. Bet foršākie draugi tai dienā sarīkoja talku. Atbrauca vairāk nekā 100 cilvēku. Vācām nost gruvešus, vedām prom metālu. To, ko paši būtu darījuši vairākus mēnešus, izdarījām vienā dienā. Saimnieces izvārīja sēņu zupu, izcepa kūkas, uzklāja galdu.” Gatis: „Talkā vienojāmies, ka labi būtu te ierīkot parku, ja pašvaldība piekristu. Tā būtu vieta, kur talcinieki vēlreiz varētu satikties un atpūsties jautrāk nekā toreiz.”




IZMEKLĒŠANĀ – VAIRĀKAS KRIMINĀLLIETAS

Valsts policijas pārstāve Madara Šeršņova skaidro, ka Kuldīgas iecirknī izmeklēšanā ir vairākas lietas par dedzināšanu. Noziegumi, kas saistīti ar svešas mantas bojāšanu dedzinot, Kuldīgā notiekot līdzīgā skaitā kā citviet Latvijā.


„Pēdējie kriminālprocesi, kas nodoti kriminālvajāšanai, ir par neapdzīvotas mājas dedzināšanu Kuldīgā, par dedzināšanu daudzdzīvokļu nama kāpņutelpā, par tiesneša būdiņas nodedzināšanu sporta laukumā Skrundas pagastā pagājušā gada jūnijā,” stāsta M.Šeršņova. „Tāpat prokuratūrai nodots kriminālprocess par Ziemassvētku egles aizdedzināšanu Pilsētas laukumā, kā arī par nodedzinātu automašīnu – kāds vīrietis, nespēdams pārdzīvot, ka meitene no viņa aizgājusi, tā atriebās.”



GRŪTI ATKLĀJAMI NOZIEGUMI

Valsts policijas (VP) skaidrojums par Jaunkalnu ugunsgrēka izmeklēšanu ir lakonisks – nekādu rezultātu nav. Arī par pēdējo skaļāko gadījumu, kad uzņēmēja Roalda Ciņa ģimenei vienlaikus nodedzinātas četras mašīnas (divas Kuldīgā, divas Sabilē), izmeklēšanas interesēs plašāku informāciju sniegt nevarot.


VP pārstāve Signe Šteinberga skaidro, ka izmeklēšana par Kazdangā nodegušo ēku turpinās. Cilvēki esot nopratināti, bijusi ekspertīze, tomēr tās atzinums neesot vērtējams viennozīmīgi. Arī savāktais pierādījumu kopums neesot pietiekamas, lai kādas personas vainu pierādītu.

Atbildot, kā saprast izmeklētājas sacīto, ka visas lietas nav jāatklāj, viņa skaidro: „Iespējams, ir radies pārpratums, un izmeklētāja vēlējās paskaidrot, ka ļaunprātīga dedzināšana ir grūti atklājams noziedzīgs nodarījums, jo lielākoties pierādījumi mēdz būt sadeguši.”



SODS

Par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu dedzinot vai citādā vispārbīstamā veidā vai tad, ja tā izdarīta lielā apmērā, vai ja vainīgā neuzmanības dēļ iestājusies cilvēka nāve vai izraisītas citas smagas sekas, sods ir brīvības atņemšana līdz desmit gadiem ar probācijas uzraudzību līdz trim gadiem vai bez tās. /Krimināllikuma 185. panta 2. daļa/




VIEDOKĻI

Vai jums bijusi pieredze ar ļaunprātīgu dedzināšanu? Kādēļ tā notiek?



Ilze Sedliņa, Kristus mācekle:
– Nē, nav bijusi. Esmu tikai dzirdējusi runas par Kuldīgu, bet pati neesmu kuldīdzniece. Tā notiek tāpēc, ka cilvēka sirds ir ļauna. Vairāk tas ir vieglprātības vai materiālās ieinteresētības dēļ, vai arī kāds grib citiem radīt zaudējumus.



Mārīte Reiha, pensionāre:
– Paldies Dievam, manā mūžā tā nav noticis, neesmu arī to redzējusi, tikai dzirdējusi, ka Kuldīgā tā bijis – šķūnīši dedzināti. Tas vismaz liekas ticami, ka bija ļaunprātīgi. Arī tad, kad vesela svītra ar ēkām dega, likās neloģiski. Bet tās tikai baumas. Atsevišķos gadījumos nolūki ir savtīgi. Tad, kad dedzināja mašīnas, tā bija atriebība – es saprotu, ka cilvēkiem nebija labu attiecību. Grūti teikt, kādu gadījumu ir vairāk – statistikas nav, bet, manuprāt, vairāk ir nelaimes un negadījumi. Negribētos domāt, ka tas viss aiz ļauna prāta.



Zigfrīds Dravnieks, pensionēts pedagogs:
– Kādreiz nodega slimnīca. Cik tad tie gadi pagājuši? Es domāju, ka tā bija ļaunprātīga dedzināšana tāpēc, ka nodega slimnīca, tad pārmetās pāri uz pretējo māju, bet kāpēc neaizdegās tā koka ēka, kura bija pa vidu? Par pēdējā laika dedzināšanas gadījumiem neesmu interesējies. Tā notiek droši vien tādēļ, ka nevar kaut ko sadalīt. Tāpat kā Vulkāna gadījumā – tas dega vairākas reizes. Cilvēki gribēja, lai uzņēmumam nosit cenu, lai var lētāk nopirkt. Domāju, ka vairāk ir netīši gadījumi, bet visādi gadās – ar to smēķēšanu un gulēšanu dīvānā cilvēki ir neuzmanīgi.



Vladimirs Simanovičs, strādā apkalpošanas sfērā:
– Kad biju maziņš, tad netīšām aizdedzināju. Tagad neko daudz neesmu dzirdējis, tikai lasīju par tām mašīnām, kas dedzinātas. Nav ne jausmas, kāpēc tā notiek. Cilvēkiem ar prātu kaut kas nav kārtībā. Vairāk droši vien aizdegas netīši, kāds nomet izsmēķi, piemēram.



Juta Guļaško, Liepājas tehnikuma absolvente:
– Visādi gadījumi ir dzirdēti, avīzēs lasīti, bet konkrēti neatceros. Vairāk dzirdu par kūlas dedzināšanu – pavasaros tas ir ļoti aktuāli. Pārsvarā tā notiek tāpēc, ka cilvēkiem nav, ko darīt, vai arī pusaudži cenšas saprast, kas dzīvē labs, kas slikts, – viņiem viss jāizmēģina. Un ir arī cilvēki ar psihiskiem traucējumiem. Es domāju, ka vairāk ir netīša aizdedzināšana.



Dzintra Fiļippova, vecvecmāmiņa:
– Pirms daudziem gadiem man tepat, Baznīcas ielā, dega šķūnīši ar malku. Es domāju, ka tas bija ļaunprātīgi. Parasti kāds ir ieinteresēts – grib nolikvidēt to, kas tajās vietās atrodas. Zāli gan dedzina tīšuprāt – slinkuma dēļ. Citos gadījumos dedzina tad, ja iekārota kāda vieta un nav iespēju to dabūt. Tad uguntiņa paņem savu, un vieta atbrīvojas. Tādi gadījumi varētu būt pusi uz pusi. Vai tad mums tik daudz ļaunu cilvēku? Smēķētāji bieži nenodzēš savu papirosu galiņu un nomet. Tagad viss ļoti ātri nodeg. Daudz neuzmanības ir no jauniešu puses, bet veči arī nav īpaši apdomīgi.



Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Tas, ka bankas pārtrauc ierasto kodu karšu izmantošanu, man
liekas normāli
sagādā problēmas
patīk, jo jau sen lietoju Smart-ID
patīk, jo lietoju kodu kalkulatoru
vienalga, jo banku pakalpojumus internetā neizmantoju
Kurzemnieks Horoskopi