Aizvērt

Pagaidām strīds pieklusis

2019. gada 31. jūlijā, 11:28
Raksta autors: Iveta Grīniņa
Pagaidām strīds pieklusis
„Kad viņi man izdomāja pieteikt karu, es te dzīvoju jau vairāk nekā 26 gadus. Ik pa laikam konflikti pierimst un ir miers, bet tad atkal atjaunojas,” Skrundā saka Kalēju ielas 19. nama iemītniece Gunta Zīdere.
Foto: Lāsma Reimane
Šoreiz projekta "Cik droša dzīve novados – tiesiski, ekonomiski, sociāli un informatīvi" publikācijā – kaimiņu attiecības.
Suņu dēļ konflikts sācies Skrundā, Kalēju ielā 19, kur tuvu viena otrai ir divas daudzdzīvokļu mājas.


Pašvaldības policijas vecākais inspektors Andis Doniņš skaidro, ka agrāk neapmierinātība uzklausīta no abām pusēm, bet pēdējā laikā tā pieklususi. „Esam saņēmuši sūdzības, ka vienas mājas suņi tiek laisti pļaviņā pie otras mājas, ka nopļautā zāle izmesta ne tur, kur vajag, ka kāds ne tur sēž un iedzer… Mūsu novadā ir kādas četras adreses, no kurām sūdzības saņemam trīs četrasreizes mēnesī,” saka A.Doniņš. Visbiežākie iemesli esot miera traucēšana, teritorijas nekopšana, ugunskura kurināšana. „Sūdzas par ikdienišķām lietām, kuras tikpat labi varētu atrisināt bez policijas. Dara to vienkārši sūdzēšanās pēc,” piebilst A.Doniņš.

Kalēju ielas 19. nama iemītniece Gunta Zīdere atceras, ka problēmas bijušas ar trim suņiem, kuri pieder kaimiņu mājas iemītniecei Maijai Sultanovai un kuri dabiskās vajadzības kārtojuši pie otras mājas. Viņa gan atzīst, ka pēdējā laikā tas vairs nav novērots.

„Pavasarī suņu kakas bija no vienas vietas. Toreiz normāli šo problēmu atrisināt nevarējām – rakstījām komunālajai saimniecībai, kas abas mājas apsaimnieko, tad pašvaldības policijai. Atbilde skanēja, ka mums neesot pierādījumu. Tad prasījām būvvaldei, vai starp diviem pagalmiem var uzcelt žogu. Neatļāva.

Rīvēšanās notiek arī citu iemeslu dēļ. G.Zīdere: „Maijai Sultanovai, kura dzīvo otras mājas galā, šajā mājā pieder divi dzīvokļi, un tusēšanās vienmēr notiek uz mūsu trepēm. Kad eju ar savu suni garām, viņiem nepatīk. Bet var taču tusēt citur – kaut vai zem saviem logiem. Problēmas bija arī ar atkritumiem. Sākumā bija kopīgi konteineri, par kuriem neviens cits nemaksāja, tikai mēs. Tagad mēs savējo turam šķūnī, un to izved ik pa divām nedēļām. Pret mani tika noskaņoti arī daži mūsu mājas kaimiņi. Kad iznākam ārā, tiek vaktēts, ko darām, ko runājam… Tas ir muļķīgi.” G.Zīdere atzīst, ka arī attiecības ar kaimiņiem šad tad esot diezgan asas. Izeju viņa neredz: „Ik pa laikam mums tā iet...”

Savukārt M.Sultanova skaidro, ka viņai ar kaimiņiem neesot, ko dalīt: „Mēs suņiem uztaisījām voljēru, tie ārā netiek, un šobrīd viņa mūs liek mierā. Man pret Guntu Zīderi nav pilnīgi nekādu pretenziju, bet viņai gan ir, un pret visiem. Viņa ir uzbrūkoša un ļoti netaktiska.”


..............................................................................



KONFLIKTU PALĪDZ IZBEIGT SPECIĀLISTS

Latvijā darbojas īpaši speciālisti – mediatori, kuri divām strīdīgām pusēm palīdz nonākt pie izlīguma.


„Šī strīdu risināšanas metode nav saistīta ar tiesu. Lēmumu pieņem pašas strīdīgās puses. Mediators ir starpnieks, kurš zina, kā sarunu veicināt tā, lai puses sāktu viena otru sadzirdēt, saprast, kas katrai svarīgi, un meklētu abām pieņemamu risinājumu,” skaidro Mediācijas padomes valdes priekšsēde Laima Zelmene. Galvenais princips ir brīvprātība. Ar pavēsti nevienu uz mediāciju izsaukt nevar.


KLUSĒ UN CIEŠAS

„Mediatoru palīdzība vispieprasītākā ir ģimenes strīdos, kad puses nespēj vienoties, kā dalīt mantu, pie kura paliks bērni, kādi uzturlīdzekļi jāmaksā. Arī kaimiņu strīdos šī metode ir efektīva,” saka L.Zelmene.

Būtiska ir strīdu risināšanas kultūra: „Kad sākam strīdēties kaut vai par sīkumu, lielākajai daļai šķiet, ka svarīgākais ir uzvarēt. Bet svarīgākais ir – cik vērtīgas šīs attiecības. Ja vērtīgas, tad esam gatavi sēsties pie sarunu galda. Man patīk piemēri no Latīņamerikas seriāliem, kuros strīdu gadījumā notiek sarunāšanās. Mums tādas kultūras nav – mēs nestrīdamies tik skaļi un asi, bet arī neizrunājamies. Latviešu parastā stratēģija ir censties kaut ko nepatīkamu neievērot, klusēt, ciesties. Mēs konfliktus ignorējam, nepārrunājam – pārvēršam latentā formā, bet tas nenozīmē, ka problēma risinās.”


SARUNA: PĀRIET NO TU UZ ES

„Emocijas ir vajadzīgas. Mediators regulē, lai tās tiktu izlādētas sociāli pieņemamā veidā. Runājam par to, kā jūtamies. Izjūtas tiek identificētas, nosauktas – tad no tām var distancēties un tikt tām pāri.

Pirms sākam darbu, pieņemam noteikumus. Pirmajā mediācijas posmā abas puses savu skatījumu uz notikušo stāsta otras puses klātbūtnē. Tas ļauj informāciju neuztvert kā apdraudējumu, jo pa vidu ir starpnieks, kurš to atkārto un pārfrazē. Mediators iesaka pāriet no tu vēstījuma uz es vēstījumu. Daudzas metodes tiek izmantotas, lai strīdu deeskalētu un puses pārietu pie efektīva darba. Brīdī, kad pret otru rodas pirmās pretenzijas, nevajadzētu pukoties pie sevis, bet izrunāties. Jautājums, kā mēdzam sarunāties. Kad sākam justies slikti, mums ir instinktīva tieksme kādu tajā vainot. Kad vainīgo esam atraduši, nākamā darbība ir viņam izvirzīt pamatīgas pretenzijas. Tā mēs ar otru arī runājam: „Tu esi tāds un šitāds, tu esi muļķis, nelietis…” Tas ir tu vēstījums. Lai komunikācija būtu efektīva, jāpāriet uz es vēstījumu. To pašu var pateikt citādi: „Esmu apbēdināts vai dusmīgs, jo situācija ir tāda un tāda, un es gribētu, lai nākamreiz tu rīkotos citādi.” Tas visu maina. Ja kāds vaino mūs, arī mēs aizstāvamies un uzbrūkam pretī. Ja otrs izsaka savas jūtas, tad nejūtamies apdraudēti.”


NAV NE LABAIS, NE SLIKTAIS

„Galvenais nosacījums: abas puses ir pilnīgi vienlīdzīgas – neviens nav labais vai sliktais, un mērķis ir sadarboties. Katrai destruktīvai uzvedībai pamatā ir nepiepildīta vajadzība. Ja mums kaut ko vajag un nevaram to piepildīt, sākam izmantot varu, spiedienu, piemēram, asaras, tā vietā, lai otram pajautātu, ko var izdarīt citādi. Iekšēji mums ir vienas un tās pašas vērtības: gribam cieņu, uzmanību, mīlestību. Tad saprotam, ka esam vienādi, un varam runāt tālāk: vai nu attiecības atjaunojam, vai varbūt civilizēti izšķiramies un nekad vairs nesatiekamies. Ir arī slēptās intereses vai vajadzības. Piemēram, vajadzība kādu sodīt: „Es ar viņu mieru nelīgšu – lai pamokās!” Mediācijā noskaidrojam, kas tur īsti apakšā. Piemēram, viens negrib, ka otrs staigā pa servitūta ceļu. Tad ejam dziļāk: kāpēc tas svarīgi, kāds īstais iemesls, ko tas maina, ja otrs staigā, un ko tas dos, ja nestaigās. Atklājas īstās vajadzības un intereses, un var pāriet pie risinājuma.”



Mediatorus var atrastwww.mediacija.lv, www.sertificetimediatori.lv.

Starp mediatoru un pusēm tiek noslēgts līgums. Mediatori lielākoties ir juristi vai psihologi, kuri savu stundas likmi pamatprofesijā izmanto arī meditācijā, un strīdnieki izdevumus parasti sedz uz pusēm. Šādu speciālistu visvairāk ir Rīgā un tās apkaimē, bet tie izbrauc arī ārpus galvaspilsētas.


......................................................................................



SIMT UN VIENS IEMESLS, LAI SŪDZĒTOS

„Iemeslu, lai sūdzētos par kaimiņu, ir ļoti daudz, un citi to dara regulāri. Uznāk periods, kad pretenziju no abām pusēm ir vairāk, tad emocijas noplok, un kādu laiku ir miers,” novērojis Kuldīgas novada pašvaldības policijas priekšnieks Kaspars Šabāns.


TRAUCĒ DZĪVNIEKI, MAŠĪNAS, DŪMI

Starp lauku saimniecībām ilgstoši esot strīdi par zemes robežām, kupicām, ceļu servitūtu.

„Pilsētā konflikta iemels bieži ir smēķēšana kāpņu telpā. Ar likumu ir aizliegts to darīt sabiedriskās telpās. Kāds smēķē uz balkona, bet dūmi traucē kaimiņus. Nedrīkst smēķēt arī dzīvoklī, kurā ir nepilngadīgi bērni, un uz ielas bērnu tuvumā. Pat vecāki ne.

Suņi traucē ar riešanu, kaķi izkašā puķu dobes, mēdz piečurāt kāpņu telpas, pat bērnu ratiņus. Noteikumos sacīts, ka suņi nedrīkst rejot citus traucēt. Pilsētā un laukos problēmas ir ar klaiņojošajiem – bērni baidās iet garām, arī citiem nepatīkamas izjūtas. Īpašnieki to nesaprot, bet teiciens „manējais jau nevienam nekož” nav pārliecinošs.

Pēdējā laikā aktualizējušās sūdzības par auto novietošanu. Pie daudzdzīvokļu mājām nevienai stāvvietai nav uzraksta, ka tā kādam piederētu, tomēr par sadalījumu ir nerakstīta vienošanās. Ja atnāk dzīvot jauns kaimiņš, viņš šajā kārtībā iejaucas, taču kaut kā pie kompromisa jānonāk. Tikko pārsūdzēts viens mūsu administratīvais sods cilvēkam, kurš savu automašīnu bija nolicis tieši otra durvīm priekšā. Tas ir koplietošanas pagalms. Cilvēks, kuram bija pretenzijas, pa durvīm ieiet varēja, bet neko ienest gan ne. Lieta nonākusi tiesā, jo otra puse savukārt nofotografējusi, ka saimnieks automašīnu liek tieši tāpat – pie pašām durvīm. Taču, ja traucē, pats var pabraukt nost.


JA OTRS NEPĻAUJ

„Pēdējā laikā esam saņēmuši sūdzības par zāles nepļaušanu un uzrakstījuši vairākus aktus par situāciju, kurā viens kaimiņš visu kārtīgi nopļauj, otram aug zāle. Tad tas pirmais zvana: „Ja viņš nepļauj, es arī nepļaušu.” Visizplatītākās ir sūdzības par naktsmiera traucēšanu. Pēdējā laikā mums regulāri ziņoja par dzīvokli Kuldīgā, Dzirnavu ielā, kur pulcējās jaunieši, notika svinēšana un kaimiņiem tika traucēts naktsmiers. Šādi gadījumi ik nedēļu ir vairāki. Mēdz būt tādi kaimiņu konflikti, kuros jau aizmirsies, par ko kašķis sācies. Bija tāds precedents, kad abas puses saucām pie mums izrunāties. Viens nebija vārtiņus ierīkojis tā, kā otram patiktu, otrs savukārt krūmus apgriezis ne tā, viens speciāli otram lika mašīnu pie loga vai priekšā vārtiem… Situācija nebija vienkārša, bet pēdējā laikā tas pieklusis. Labs kaimiņš tiešām ir ārkārtīgi liela veiksme. Nav runas par to, ka varētu kādreiz pieskatīt bērnus, tomēr ir tādi kaimiņi, kuriem pat atslēgas tiek uzticētas un kuri pieskata māju, kamēr kaimiņi aizbraukuši.”


SKAIDRO UN RAKSTA PROTOKOLUS

Kā pašvaldības policija šīs situācijas risina? K.Šabāns atbild: „Piemēram, par naktsmiera traucējumu konstatējam, vai tas atbilst patiesībai. Runājam ar vainīgo, cenšamies izskaidrot, ka šāda rīcība nav pieņemama. Gadās, ka vienā naktī uz vienu adresi braucam pat trīs reizes. Esam rakstījuši administratīvos protokolus. Mēs lietu izskatām un lemjam par sodu. Parasti vispirms mēģinām izskaidrot, runāt un pierunāt, jo konflikti ne pie kā laba nenoved. Nesen bija gadījums: kaimiņi viens otru nolamāja, Valsts policija uzrakstīja protokolu, abi sodu samaksāja un turpināja dzīvot kopā. Kam no tā labums?”


.................................................................



BIEŽS CĒLONIS – IEDZERŠANA

Sadzīves konfliktu pamatā gandrīz vienmēr ir alkohola lietošana, secina Valsts policijas Kuldīgas iecirkņa kārtības policijas nodaļas priekšniece Vita Maslobojeva.


„Šogad sešos mēnešos reģistrēti 103 sadzīves konflikti Kuldīgas, Alsungas un Skrundas novadā, to skaitā ir 20 konflikti starp kaimiņiem.” Ja blakus kāds lieto alkoholu, tas nozīmē skaļu uzvešanos, skaļu mūziku un strīdus. Izplatīti ir strīdi par īpašumu robežām. V.Maslobojeva: „Pie mums nonāk iesniegumi par kupicu bojāšanu. Tiek bojāti vai ar kaut ko aplieti koki, krūmi, pat puķes uz īpašumu robežas. Šajā gadā cīnāmies ar gadījumu, kad blakus dzīvo kāds cilvēks, kas ir psihiatra uzskaitē. Šim cilvēkam šķiet, ka kaimiņi viņu vēro, lamā. Tā ir liela problēma, ar ko saskaramies. Konflikti ir arī par bērniem, mājdzīvniekiem, koplietošanas pagalmiem utt. Šie strīdi vairāk būtu pašvaldības jautājums, bet arī mums nākas risināt. Visilgstošākie ir radu strīdi par mantu vai īpašumiem – tādi gadījumi ir ļoti smagi, un mēs esam pa vidu. Bet mūsu kompetence ir vardarbība un noziedzīgie nodarījumi.”



.................................................................



KAD KAIMIŅI SADARBOJAS

Kuldīgas novada pašvaldība sākusi akciju Vai tu pazīsti savu kaimiņu?, iedzīvotājus aicinot būt modriem un ziņot, ja apkārtnē manīts kas aizdomīgs.


Pasaulē šāda iedzīvotāju iniciatīva un sadarbība ar tiesībsargājošajām institūcijām tiek saukta par Kaimiņu sardzi. Politologs Andis Kudors 2014. gadā veicis pētījumu Kaimiņu sardze. Ārvalstu pieredze un ir pārliecināts, ka šādu praksi būtu ļoti vērtīgi ieviest arī Latvijā.


NOZIEDZĪBA MAZINĀS

A.Kudors skaidro: „Pētīju, kā Kaimiņu sardze strādā dažādās valstīs, jo bija iecere šo praksi ieviest pie mums, lai mazinātu noziedzību. Lielbritānijā, ASV, Austrālijā un citur šie projekti sākušies 70.–80. gados. Mērķis bija iedzīvotājus iesaistīt savas apkaimes drošības uzlabošanā. Notiek sadarbība vai nu ar pašvaldības, vai Valsts policiju,vai apsardzes firmām. ASV šo programmu sākusi policija, lai iesaistītu iedzīvotājus. Lielbritānijā iniciatīva nākusi no iedzīvotājiem. Igaunijā Tieslietu ministrija ir jumta organizācija, kas piešķir finansējumu. Tāda organizācija vajadzīga tāpēc, lai vieglāk iegūt finansējumu un sadarboties valsts iestādēm. Lielbritānijā Kaimiņu sardzes organizācijas sadarbojas ar uzņēmumiem, kas šai kustībai ziedo. Tās ir apdrošināšanas firmas, durvju slēdzeņu vai ugunsdzēsības aparātu ražotāji. Tiek rīkotas tikšanās ar policistiem vai ugunsdzēsējiem, viņi stāsta par savu darbu, iedzīvotājus izglīto tiesību jautājumos. Vietās, kur ir Kaimiņu sardze, ASV noziedzība mazinās par 40%. Uz vārtiem tiek uzlikts reklāmas plakāts vai uzlīme, ka šajā teritorijā darbojas Kaimiņu sardze. Tas vien palīdz atvairīt negodīgu cilvēku tīkojumus.”


DZĪVE UZLABOJAS

„Ieguvumi ir vairāki. Svarīgākais – apkaimes drošība. Cilvēki vienojas, kurš pieskatīs pagalmu. Parasti tiek iesaistīti seniori vai cilvēki ar ierobežotām iespējām, kuri tāpat pa dienu ir mājās. Ir vienošanās ar apsardzes firmu vai policiju, ka aizdomīgu darbību gadījumā viņi izbrauc. Šis cilvēks ir uzticams avots un ir instruēts, kuros gadījumos policija jāsauc.

Otrs lielais ieguvums ir cilvēku sadarbība. Lielpilsētās cilvēki bieži vien nezina, kas dzīvo blakus. Komunikācija ir ļoti liels ieguvums – tiek mazināta vientulība, uzlabota dzīves telpa. Piemēram, atbrauc pašvaldības policija un redz, ka vajag ugunsdzēšamo aparātu, labāku atslēgu u.tml. Bērni pagalmos tiek labāk pieskatīti. Komunikācija pati par sevi ir vērtība. Ja veidojas sadarbība ar pašvaldības vai Valsts policiju, tiek vairota uzticēšanās, jo demokrātijā svarīgi, lai valsts un pašvaldības iestādēm cilvēki uzticas. Sadarbība ir labākais veids, kā to vairot.”


VAI NU KLUSĒJAM, VAI KAUJAMIES

Vai latvieši spētu šādi sadarboties? Un no kā būtu jānāk iniciatīvai?

„Te jāsāk ar atkāpi par mentalitāti,” skaidro A.Kudors. „Dānijā kādā pilsētiņā skatījos, kādi ir žogi un vispār cilvēku vēlme norobežoties. Tur to nav vai tie ir ļoti mazi. Krievijā žogi ir grandiozi, sevišķi turīgajiem. Mēs esam pa vidu. Latvietim ir tā: vai nu klusējam, vai kaujamies. Mums grūti pieņemt, ka pa vidu varētu būt normāla saziņa, kurā sastopam atšķirīgus viedokļus, ir diskusija un sadarbība. Es ticu, ka pa vidu klusēšanai un agresijai varam atrast arī komunikācijas veidus. Latvijā šim vajadzētu būt pilotprojektam vairākās vietās, lai redzētu, kā tas strādā. Jāveido jumta organizācija, kas to sāk. Ja aiziet labi, tas iedvesmotu daudzus. Man šī ideja ļoti patīk, un ticu, ka arī mums tā kādreiz būs.”




KAIMIŅU SARDZE
  • ASV šāda programma ieviesta ap 20 000 vietās. Sekojot šim piemēram, tāda īstenota arī Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē, Skandināvijas valstīs, Igaunijā utt.
  • Mērķis: palīdzēt cilvēku personiskajai drošībai, īpašuma aizsardzībai un dzīves vides uzlabošanai.
  • Viena no profilakses rīcībām ir pagalmu, kāpņu telpu un citu vietu novērošanā iesaistīt nestrādājošos iedzīvotājus: pensionārus, invalīdus, mājsaimnieces u.c.
  • Kopā ar apsaimniekotājiem tiek remontētas durvis un logi, ierīkotas atslēgas, papildu apgaismojums un signalizācija, izliktas informatīvas norādes.


....................................................................................



VIEDOKĻI

Kas, jūsuprāt, ir galvenais kaimiņu strīdu iemesls? Kā saglabāt labas attiecības?



Agrita Dreiblate, grāmatvede no Tukuma:
– Ar vienu kaimiņieni ir labas attiecības, pārējos nemaz īpaši nepazīstu. Esmu dzirdējusi, ka kaimiņi strīdas. Galvenais iemesls ir alkohols. Var būt arī citi sadzīvē sastopami iemesli. Ja es dzirdētu troksni, aizietu pārliecināties, kas notiek. Ja būtu kas tāds, kas šķiet nepieņemams, ziņotu attiecīgajām iestādēm.



Artūrs Rumbenieks, pensionārs:
– Man kaimiņi ir diezgan labi – nestrīdamies. Dzīvoju viens, reizēm izeju ārā uz soliņa, aprunājos. Tie, kas dzīvo nesaticīgi, man nepatīk. Esmu dzirdējis, ka, piemēram, vīrs pārnāk mājās dzēris, sievai tas nepatīk, tad viens uz otru kliedz. Tas viss atkarīgs no cilvēka rakstura un garastāvokļa.



Juris Vītols, mājsaimnieks:
– Man ir trīs kaimiņi. Domāju, ka katram savs ritms un ka cita cilvēka dzīvē nevajag jaukties. Protams, ir lietas, kas jāsaskaņo. Tāpēc jau nāk visi kopā sapulcēs un runā. Viss atrisinātos, ja mēs runātu nevis viens par otru, bet viens ar otru. Strīdu iemesli bijuši dažādi. Esmu dzirdējis, ka radinieki vienā mājā nevar sadalīt mantu. Ar svešo varbūt vienkāršāk.



Daiga Bierande, kuldīdzniece:
– Man ar kaimiņiem ir ļoti labas attiecības. Galvenais ir parunāties, vienam otru uzklausīt un netraucēt. Neesmu arī dzirdējusi par strīdiem. Droši vien iemesli ir trokšņi, piemēram, skaļa mūzika, kas citus traucē.



Līga Dorbe, uzņēmēja:
– Es dzīvoju privātmājā, un man ir kaimiņi visapkārt. Ar viņiem jārunājas, jādraudzējas, jābūt atbalstošiem. Esmu dzirdējusi dažus gadījumus, kad kaimiņi strīdas. Piemēram, kad kāds kaut ko uzbūvē tuvāk žogam vai suņi iet citu sētās. Jā, ir arī tā, ka cits citam traucē – ar skaļāku dziedāšanu vakaros. Strīdi, apvainošanās un iešana uz iestādēmneko nerisina.



Aigars Celms, kafejnīcas Rezidence vadītājs:
– Lai uzturētu labas attiecības, svarīgākā ir komunikācija. Jābūt draudzīgiem, citam citu jāciena. Kaimiņu būšana ir sāpīga lieta, jo daudz kas savā starpā jādala. Parasti jau visu var sarunāt, ja ir vēlēšanās. Man šķiet, ka kaimiņi visu laiku strīdas tad, ja kāpņu telpā kaut kas par ilgu atstāts vai ir troksnis. Bet tie ir sīkumi.



Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Komentāri
Speciāliste
2019. gada 31. jūlijā, 12:36
Vecākais inspektors Normunds Eihe

63331154,

Cik tad mums tie vecākie inspektori ir?
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Tas, ka bankas pārtrauc ierasto kodu karšu izmantošanu, man
liekas normāli
sagādā problēmas
patīk, jo jau sen lietoju Smart-ID
patīk, jo lietoju kodu kalkulatoru
vienalga, jo banku pakalpojumus internetā neizmantoju
Kurzemnieks Horoskopi