Aizvērt

Videonovērošana – labs palīgs policijas darbā

2019. gada 17. jūnijā, 01:00
Raksta autors: Jolanta Hercenberga, Daina Tāfelberga, Daiga Bitin
Videonovērošana – labs palīgs policijas darbā
„Šajos ekrānos pārredzama visa pilsēta. Jebkuru ierakstu, kurā šķiet, ka notiek kaut kas aizdomīgs, var patīt atpakaļ un kadru pievilkt tuvāk,” rāda Kuldīgas novada pašvaldības policijas priekšnieks Kaspars Šabāns.
Foto: Jolanta Hercenberga
Projekta "Cik droša dzīve novados – tiesiski, ekonomiski, sociāli un informatīvi" pirmajā atvērumā – par drošību. Šoreiz par noziegumiem pret īpašumu, īpaši dzīvokļu, māju apzagšanu, un to, kā sevi no tā pasargāt.
Kuldīgas novada pašvaldība pilsētā un pagastos ir izvietojusi vairāk nekā 70 novērošanas kameras. Ieraksti palīdzot atklāt ne tikai zādzības no īpašumiem, bet arī cita veida noziegumus.


Kuldīgas novada pašvaldības policijas priekšnieks Kaspars Šabāns stāsta, ka videonovērošanas kameras pilsētā aizstāj vairāku policijas darbinieku darbu, ne tikai palīdzot atklāt noziegumus, bet arī disciplinējot cilvēkus. Zinot, ka tiek novēroti, vairums cilvēku atturoties izraisīt nekārtības.

„Pašvaldības policija Kuldīgā ir 19 gadus, jau sākumā tika ierīkotas vecpilsētā pirmās kameras,” stāsta K.Šabāns. „Šobrīd bieži vien līdz ar kādas vietas labiekārtošanu projektā iekļauj arī videonovērošanas ierīkošanu, piemēram, iekārtojot pils parku vai pastaigu taku gar Ventu. Nupat kameru uzlikām pie kartupeļu lauka Pārventā, esam pasūtījuši vēl vienu pārvietojamu kameru, ko var novietot pēc vajadzības kādā pasākumā vai citviet. Pilsētā pie sabiedriskajām tualetēm arī ir. Pirms diviem gadiem bijuši gadījumi, kad kāds uzlien pa stabu, pagriež kameru uz otru pusi un nolauž kasti ar naudu par tualetes apmeklējumu. Mums jāatrod veids, kā novērst arī šādu nekārtību iespējamību.

Par dzīvokļu zādzībām jāsaka, ka daudzdzīvokļu māju rajonā Kuldīgā videonovērošana nav ierīkota. Es būtu par to, bet tam nepieciešami līdzekļi. Ar kameras nopirkšanu vien nepietiek. Vajag arī procesoru un serveri, kur informāciju uzglabāt. Iedzīvotāji arī paši var vienoties, ka koplietošanas telpā būs videonovērošana, bet jāievēro likumdošanas prasības. Jābūt pamatojumam, ka videonovērošana ir sabiedrības interesēs. Visiem mājas iedzīvotājiem, arī bērniem, jābūt informētiem par esošo kameru. Savukārt tie, kas viesojas mājā, par videonovērošanu obligāti jāinformē ar uzrakstu.”

Arī pagastos pamazām ieviešot videonovērošanu, bet tos ierakstus nevarot redzēt pašvaldības policijā. Varot pārbaudīt pēc vajadzības. Izņēmums esot Ēdoles centrā esošās kameras, jo iedzīvotāji bieži sūdzas par nekārtībām, tādēļ policija regulāri novēro tur notiekošo.

Visi ieraksti saglabājoties trīs mēnešus. K.Šabāns stāsta, ka VP vai ik pārdienas lūdzot izmeklēšanai nepieciešamo informāciju no kamerās fiksētā, un tā tiekot saglabāta, cik ilgi nepieciešams.

--------------------------------------------------------




NAKTĪ SIRO PA MĀJĀM

Jau vairāk nekā divas nedēļas rudbāržnieki vairs nejūtas droši. Naktī pirms trim nedēļām centrā apzagtas vairākas mājas. Valsts policija notikušo apstiprina, bet vairāk informācijas nesniedz, jo sākts kriminālprocess.


GULĒJA MIERĪGI

Kā jau laukos, par zādzībām zina gandrīz visi centra ļaudis, par tām daudz spriests, un nepacietīgi tiek gaidīti izmeklēšanas rezultāti, jo, iespējams, vainīgie (varbūt tikai viens) dzīvo kaut kur blakus. „Dzīvoju te gandrīz 30 gadus – māja pie mājas, un visi kā viena liela ģimene,” atzīst kāda sieviete. „Ne mirkli neesam jutušies apdraudēti, lai kaut ko sargātu ar īpašām apsardzes sistēmām. Zādzību tikpat kā nebija, vismaz ne tādu ievērojamu. Tagad tas miers aizgaiņāts. Drošības sajūta ir atkarīga no tā, kas tie nācēji un zadzēji. Vai tie ir mūsu pašu puikas, kuriem nagi niezējuši? Vai sveši garāmbraucēji? Ja tie būtu vietējie, man tas izklausītos maigāk. Protams, kauns arī par pašu cilvēkiem, ja atklāsies, ka tie bijuši vietējie. Tomēr no drošības aspekta tas ir labāk nekā tad, ja pagastu speciāli nolūkojuši svešinieki. Gadiem neesam par to domājuši, nu būs jārēķinās, ka kaut kur tuvumā vai tālumā ir tādi ļauni cilvēki.”

Šīs sievietes mājā nozagta nauda un sadzīves priekšmeti. Nav zināms, cikos tas noticis, jo mājinieki mierīgi gulējuši. Savā ziņā varot priecāties, ka nav pamodušies, jo nevar zināt, kā zaglis reaģētu, ja tiktu pieķerts. Citur nozagta tikai nauda, uzklupts arī frizētavai, kas atrodas mazliet nostāk no centra Liepājas–Rīgas šosejas otrā pusē.


KARTES NEPAŅĒMA

Kādā mājā zagļi iekļuvuši vai nu caur garāžu vai pagrabu. Kamēr ģimene ar bērniem gulējusi, iztukšojuši visus makus, ko atraduši. Pa visiem kopā – ap 200 eiro. Izvandījuši maksājumu kartes, bet tās nav ņēmuši, kaut arī dažas no tām bija bezkontakta. „Vīrs no rīta pārmeta, ko es esot pa viņa maku šiverējusi,” stāsta saimniece. „Nekad man nekas tāds pat prātā nav nācis. Arī mans maks bija tukšs, bet es uzreiz īsti neattapu, cik skaidrās naudas pēc iepirkšanās man palikusi. Tad sākām skatīties, ka arī pārējiem nauda pazudusi. Santīmi nebija aiztikti. Kartes neņēma, jo tās var nobloķēt vēl pirms veikala atvēršanas. Sākumā domājām, ka tas noticis iepriekšējā vakarā, kad bērni vieni paši bija mājās. No rīta uzzinājām, ka arī citi apzagti naktī. Ļoti liela pārdrošība – varēja taču kāds no mums pamosties un iet, piemēram, uz tualeti.”

Arī šīs mājas saimniece norāda, ka iepriekš gulējuši ciešā miegā, jo nav jau bijis par ko uztraukties. Nu vairs nejūtoties droši. Šauboties, vai īpašumu no zagļiem pasargās dubultslēdzene. Ja gribēs zagt, izdomās, kā to darīt. Iepriekš šādas tādas zādzības esot pagastā bijušas, kaut kas aiznests no neapdzīvotiem dzīvokļiem vai neaizslēgtiem šķūnīšiem, zagta degviela, bet nebija dzirdēts, ka var tik bezkaunīgi un pārdroši ieiet svešā mājā un zagt, kamēr saimnieki guļ. Ja ne pašiem, tad kaimiņiem ir suns, bet tajā naktī neviens nav ierējies. Arī tas vedina domāt, ka sirotāji bijuši vietējie.

-----------------------------------------------------




NAV IZPLATĪTS NOZIEGUMA VEIDS

Zādzības no mājokļiem Kuldīgas, Skrundas un alsungas pusē neesot ļoti izplatīts nozieguma veids. rīgas reģionā vidēji dienā reģistrē četras vai piecas šāda veida zādzības, bet Valsts policijas (VP) Kurzemes reģiona pārvaldes Kuldīgas iecirknī pagājušajā gadā uzsākti 23 kriminālprocesi.


BIEŽĀK NO PRIVĀTĀM UN NEAPDZĪVOTĀM MĀJĀM

VP pārstāve Madara Šeršņova informē, ka mūspusē zādzības notiekot no privātām un neapdzīvotām mājām, bet no dzīvokļiem reti. Galvenokārt par tādām ziņojot, ja iepriekš bijusi kopīga alkohola lietošana. Kad ciemiņi aizgājuši, saimnieks konstatē, ka kaut kas pazudis, piemēram, telefons vai nauda. Bieži tas noticis brīdī, kad īpašnieks ir aizmidzis.

No privātmājām pārsvarā zogot sadzīves tehniku, naudu, dārglietas, celtniecības instrumentus un vērtslietas – visu, ko pēc tam ir vienkāršāk pārdot un iegūt par to naudu.

No maija beigās notikušajām dzīvokļu zādzībām četras esot izmeklētas un nodotas Kuldīgas rajona prokuratūrai kriminālvajāšanai. Skrundā no īpašuma tika nozagti instrumenti, VP vainīgos aizturēja. Mantas ir atdotas to īpašniekiem. Trīs zādzības bijušas no mājokļiem Kuldīgā. Kāda persona, sabojājot logus, iekļuvusi mājoklī, citā gadījumā no saimniecības ēkas nozagts zāles pļāvējs, arī trešajā gadījumā notikusi zādzība. Vainīgie esot aizturēti. Atklāts arī tas, kurš maijā no Rendas bibliotēkas nozadzis trīs datorus.


AIZSLĒDZ DURVIS UN AIZVER LOGUS!

Nereti pēc zādzības no mājokļa VP neizdodas zagļiem nonākt uz pēdām, un īpašnieks mantu neatgūst. Tādēļ svarīgi katram pašam to pasargāt. M.Šeršņova skaidro, ka nereti cilvēki ir radījuši zagļiem labvēlīgus apstākļus: „Aptuveni 25% zādzību notiek, jo saimnieki nav aizslēguši durvis vai aizvēruši logus. Ne vien dodoties prom, bet arī atrodoties mājās. Dažkārt zagļi pārbauda, kuru dzīvokļu durvis nav aizslēgtas, un šos mājokļus apciemo, kamēr saimnieki guļ vai ir viesistabā. Šī iemesla dēļ arī nevajadzētu vērtīgās mantas glabāt priekšnamā. Jāatceras, ka zagļi var viegli atspiest arī vēdināšanas režīmā atstātus logus un pa tiem iekļūt. Izmantojot balkonus, var iekļūt arī pa otrā un trešā stāva logu.”


SIGNALIZĀCIJA, SEIFS, APGAISMOJUMS, LABI KAIMIŅI

Bez apsardzes, seifa, kurā glabāt skaidru naudu, dārglietas vai vērtīgu elektroniku, M.Šeršņova iesaka veidot labas attiecības ar kaimiņiem un palūgt prombūtnes laikā pieskatīt īpašumu. Tāpat kaimiņiem var lūgt iztukšot pastkastīti, jo pārpildīta garnadzim signalizē, ka saimnieku ilgi nav bijis mājās.

Tāpat privātmājas drošībai noderēs arī spēcīgs apgaismojums, kustības sensori vai suns pagalmā. Būtiski esot vakara stundās turēt aizvērtus aizkarus un žalūzijas, jo garnadži pa logiem var noskatīt vērtīgas mantas un izpētīt iedzīvotāju dienas režīmu un ikdienas paradumus, lai vēlāk izdarītu noziegumu.

-----------------------------------------------------------




BIEŽI ZĀDZĪBAS PAMATĀ IR KONFLIKTS

Par zādzībām no mājokļiem Valsts probācijas dienesta (VPD) pārraudzībā nonākušie visbiežāk ir cietušo paziņas un ciemos uzaicinātie draugi, atzīst VPd Kuldīgas struktūrvienības vadītāja diāna Lūse.


APZOG SAVĒJIE

Probācijas dienesta uzraudzībā pastāvīgi esot ap 120 cilvēkiem, liela daļa no tiem – par zādzībām. Likumdošana paredz, ka vairumā gadījumu par neliela apjoma zādzību bez būtiskiem materiāliem zaudējumiem, kaitējumu īpašumam un vardarbību sods izciešams kā piespiedu darbs.

„Pēc spriedumiem redzams, ka zādzības no dzīvokļa visbiežāk ir izdarījuši cietušajam pazīstamie, pašu ielaistie cilvēki,” stāsta D.Lūse. „Cilvēkam ir atļauts ienākt, uzturēties. Bijis kāds kopīgs pasākums, nereti alkohola lietošana. Ir arī ģimeņu strīdi, kur šķiroties ir kāda manta aiznesta bez otra atļaujas un bez saskaņošanas. Ļoti liels skaits ir juridisko zādzību – veikalu, uzņēmuma, darba devēja apzagšana. Tur nav tik tuvas pazīšanās, bet ir novērota un izpētīta situācija. Gadās, ka tie ir viesstrādnieki no citas pilsētas vai valsts.”

No Kuldīgas, Skrundas un Alsungas novadā dzīvojošajiem esot aptuveni 30 cilvēku, kuri probācijas dienestā par zagšanu nonākot regulāri. Pārsvarā tie esot vīrieši no 30 līdz 50 gadiem. Statistikā par krimināliem pārkāpumiem sieviešu un vīriešu attiecība esot 1 pret 10.

VADĀS PĒC PĀRLIECĪBAS

Pēc pārrunām ar noziegumu izdarījušajiem varot secināt, ka bieži zagšanas pamatā bijis kāds neatrisināts konflikts vai arī cilvēka dzīves uztvere, kas cita mantas paņemšanai atrod attaisnojošu iemeslu. „Ja mums sadarbība izveidojusies laba, esam ar cilvēku izrunājuši, kādēļ ir izdarīta kļūda un kaut kas tāds, kur sākas jau kriminālatbildība, tad bieži cilvēks probācijas uzraudzībā par zagšanu nonāk tikai vienu reizi. Parasti zādzības pamatā nav trūcīgi apstākļi. Cilvēka personība ir atslēga visam. Viņa izpratne par vērtībām, par godu, par likumu. Cilvēks skaidro izdarīto, runā par savu pārliecību, un bieži tās pamatā ir aizvainojums. Nereti ir bijušas vienošanās, kas nav noformētas juridiski. Cilvēks pie norunas turas, uzskata, ka viņam taisnība, bet pēc likuma ir izdarījis pārkāpumu. Cilvēkam šķiet, ka viņš risina situāciju taisnīgā ceļā, bet diemžēl likumīgi tas nenotiek. Bieži zādzības iemesls ir konflikts, un tas tiesas zālē neatrisinās. Ļoti noderīgs ir izlīgums. Tiesas ceļā var atrisināt materiālo zaudējumu izlīdzināšanu, bet ir jāizrunā, kādēļ kaitējums ar izsistām durvīm, logiem izdarīts, kādēļ zadzis. Ne vienmēr cilvēks nozog telefonu, lai gūtu materiālu guvumu. Nereti ir bijusi vēlme iegūt sensitīvu informāciju par otra privāto dzīvi vai vēlme emocionāli sāpināt. Tiesas zālē var atgūt telefonu vai materiālo kompensāciju, bet izlīguma ceļā ir iespēja izrunāt situāciju, meklēt konflikta cēloni.”

---------------------------------------------------------




Iz dzīves

ZELTA VĒRTĒ

Toreiz biju aizmirsusi mājās telefonu. Kad attapos, satraucos, ka nepalaižu garām darbam svarīgus zvanus. Tāpēc lūdzu kolēģi aizbraukt tam pakaļ. Iedevu sava dzīvokļa atslēgas un pateicu vietas, kur varētu būt telefonu atstājusi.

Pēc brīža kolēģis zvanīja un sacīja, ka iedošot tūlīt klausuli kādam kungam, kurš esot mans kaimiņš, jo viņš neticot, ka kolēģim esot labi nolūki. Tā arī bija! Kaimiņš Alberts bargā balsī jautāja, vai runājot ar mani un vai es esot atslēgas iedevusi pagaram, tumšmatainam vīrietim. Kad to apstiprināju un gandrīz sāku smieties (tomēr savaldījos, lai veco kungu, savu vērīgo kaimiņu, neaizvainotu), kaimiņš bija ļāvis kolēģim atslēgt durvis.

Vēlāk, satiekot Albertu trepju telpā, abi pārrunājām šo atgadījumu. Pateicos viņam par mana dzīvokļa uzmanīšanu un patiesi apjautu, cik zelta vērti ir šādi kaimiņi mums līdzās.

---------------------------------------------------------




VIEDOKĻI

Vai jums ir zināms gadījums, kad kāds tiek apzagts mājās vai dzīvoklī? Kā cilvēkiem vajadzētu sevi pasargāt?



Ina Celitāne, folkloriste:
– 90. gados biju saņēmusi bērnu pabalstu, toreiz to dalīja skaidrā naudā. Biju ielikusi naudiņu virtuves skapītī. P ēkšņi v ienu d ienu sāku skatīties – naudas nav. Citā dienā gāju pa koridoru, tur slēpās tas vīrietis, kurš nozaga. Sāku kliegt, lai iet prom. Sapratu, ka viņš bija ievērojis, ka neslēdzam durvis, tāpēc bija lavījies iekšā un pārbaudījis tieši skapīšus. Galvenā atziņa – ja tu paņem kaut ko bez svētības, tas nekādu labumu nenes.



Sanita Kronberga, pārdevēja:
– Man nav bijis gadījumu, kad kādu apzog mājās vai dzīvoklī, arī nepazīstu nevienu, kam tā būtu gadījies. Svarīgi pašiem parūpēties par savu drošību – visu aizslēgt. Man jau šķiet, ka zādzības mājās nenotiek tik bieži.



Ingrīda Bite, klavieru skolotāja:
– Studiju laikos man izdemolēja dzīvokli Liepājā, kaimiņiem apzaga māju, bet viņi paši tur nedzīvoja. Domāju, ka pie mājām vajag izvietot kameras. Pret ļaundariem nemaz nav tādu īpašu aizsargāšanās iespēju. Ja cilvēks ir noskatījis un nolēmis apzagt, tas tiks izdarīts. Labi, ja mājinieki sadala, kad kuram jābūt mājās, lai tā nepaliktu tukša. Svarīgi, lai ar kaimiņiem būtu labas attiecības – viņi var uzmest aci, kas notiek jūsu mājās.



Laimdota Rūtenberga, kuldīdzniece:
– Nav manīts, ka kāds būtu apzagts. Bet, lai tā nenotiktu, ieteiktu mantu un māju apdrošināt, un tiem, kas var atļauties, pielikt mājai signalizāciju. Protams, slēgt durvis ciet. Man pašai ir divi suņi, un māja ir apdrošināta. Domāju, ka tas ir pietiekami.



Zinaīda Pavlova, pensionāre:
– Par laimi, nezinu nevienu tādu gadījumu. Durvis noteikti jātur ciet! Lai arī jaunajām daudzdzīvokļu mājām ir kāpņu telpas kodi, tik un tā vajag slēgt, skatīties caur durvju actiņu, kas pie durvīm pienācis. Turēties tālāk no tiem, kas iet pa mājām un dzīvokļiem, piedāvājot drēbes, dažādas lietas, un nelaist iekšā!



Fredis Ezermalis, būvdarbu vadītājs:
– Šo gadījumu dēļ mājās vajag turēt bisi, aizslēgt dur vis, varbūt signalizāciju pielikt. Var sunīti iegādāties, tas arī rada drošības sajūtu.



Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Tas, ka bankas pārtrauc ierasto kodu karšu izmantošanu, man
liekas normāli
sagādā problēmas
patīk, jo jau sen lietoju Smart-ID
patīk, jo lietoju kodu kalkulatoru
vienalga, jo banku pakalpojumus internetā neizmantoju
Kurzemnieks Horoskopi