Aizvērt

„Cīnos pats par sevi”

2019. gada 2. septembrī, 00:00
Raksta autors: Jolanta Hercenberga
„Cīnos pats par sevi”
Foto: Inese Slūka
Publikācija projektā "Cik droša dzīve novados – tiesiski, ekonomiski, sociāli un informatīvi". Šoreiz par to, kā ekonomisko drošību ietekmē aplokšņu algas.
Patiess stāsts

Kāds kuldīdznieks ap 60 gadiem stāsta, ka celtniecībā un remontdarbos pie privātajiem strādā daudzus gadus, bet kā individuālā darba darītājs nav reģistrējies, jo neredz vajadzību to darīt.


NEREDZ JĒGU MAKSĀT

„Nodokļus nemaksāju un nedomāju to darīt,” saka vīrietis. „Varbūt tas nav pareizi, bet neredzu, kādēļ tas būtu jādara. Tāpat nekādas sociālās garantijas man nav un nebūs. Ja saslimstu un jāiet pie daktera, tāpat pašam jāmaksā. Par slimnīcu arī. Arī maniem bērniem no maniem nodokļiem nekāda labuma nav: trīs ārzemēs dzīvo, viens tepat. Uz pensiju neceru. Kaut kāda jau būs, bet ar to tāpat nepietiks.

Esmu kādreiz celtniecībā strādājis arī oficiāli. Uzņēmums maksāja nodokļus, darba stāžs ir, bet tāpat visādi gāja. Beigās likvidējās – paliku bez darba. Iesāku vienu haltūriņu, otru un no tādām tagad iztieku. Man šķiet muļķīgi uzcelt kādam māju, saņemt naudu un no tās daļu aizskaitīt valstij. Un tad vakarā ziņās varētu skatīties, kur tā mana nauda izsaimniekota. Nē, es cīnos pats par sevi.”

Vīrietis vairākus gadus sezonāli strādājis arī Zviedrijā un Somijā, darba devējs par viņu nodokļus maksājis. Nopelnīt varējis labi, tomēr gribējies uz mājām. Tad bērni vēl bijuši skolojami, tādēļ turpinājis, bet nu viens dzīvojot lielajā privātmājā, un to bez pieskatīšanas negribot atstāt.


KAD APŠMAUC, TAD PADUSMOJAS UN AIZMIRST

Īsti droši par finansiālo situāciju vīrietis tomēr nejūtas, jo esot tādi periodi, kad darba piedāvājumu daudz, un arī tādi, kad to nav. Bet viens varot iztikt arī tukšajos brīžos – iekrājot no vasaras. Tad darba daudz, reizēm palīgā ņemot dēlu.

Samaksu viņš prasot dažādi: reizēm nolīgstot cenu par gabaldarbu, reizēm prasot 40 eiro par dienu. Gadoties arī tā, ka klients paliek parādā. Īpaši tad, ja objekts lielāks, jo tad tiek maksāts par kādu periodu. „Ko tu tādam padarīsi? Paprasu vienreiz, otrreiz. Ko vēl? Neko. Padusmojos un aizmirstu. Oficiāli kādā uzņēmumā strādāt vairs negribu. Tad man jābūt darbā katru dienu un nebūtu laika tikt galā ar savām šeptēm. Privātmājā tādu netrūkst – ir dārzs, jāgādā malka.”

---------------------------------------------------------------



CETURTDAĻĀ UZŅĒMUMU – NELEGĀLIE STRĀDNIEKI


Valsts darba inspekcija (VDI) pērn aptuveni ceturtajā daļā pārbaudīto uzņēmumu konstatējusi, ka ir cilvēki, kuri strādā bez darba līguma. Viena no dienesta prioritātēm joprojām ir nereģistrētās nodarbinātības samazināšana.


Darbības pārskatā VDI norāda, ka pērn sarīkotas 2849 pārbaudes. Pārkāpumi atklāti 27% uzņēmumu – strādājušas personas, ar kurām nav noslēgts rakstveida darba līgums un kuras darba devējs nav Valsts ieņēmumu dienestā (VID) deklarējis kā darba ņēmējus.

Atklāti 1198 nereģistrēti nodarbinātie: 666 bez darba līguma un bez deklarēšanas VID; 362 ar līgumu, bet bez deklarēšanas; 170 bez līguma, bet bija deklarētas VID.

Par nelegālu nodarbināšanu pērn administratīvais sods piespriests 707 gadījumos kopā par 463 130 eiro.

Visvairāk nereģistrēto darbinieku ir būvniecībā.













----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------



PIEKTDAĻA ALGAS PALIEK ĒNĀ
/Rezultāti atšķiras dažādas metodoloģijas dēļ./


Pēc VID ziņām
  • Pērn aplokšņu algu īpatsvars uzņēmējdarbībā bija 19,3%. Tas ir par 0,6% mazāk nekā iepriekš un jau vairākus gadus saglabājot kritumu. Vidēji piektdaļa no izmaksātās algas netiek uzrādīta.
  • Pavisam aplokšņu algās pērn samaksāti 1,068 miljardi eiro.
  • Zaudējumi, ko tādēļ neieguva valsts budžets (kā neiekasēto iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās apdrošināšanas iemaksas), bijuši 739 miljoni eiro – summa, kāda pērn tika atvēlēta izglītībai.

Pēc Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījuma

  • Pērn aplokšņu algu īpatsvars bijis 21,5% – mazliet vairāk nekā VID vērtējumā, turklāt tas trīs gadus pēc kārtas pieaugot.


Pērn aplokšņu algu dēļ valsts budžetam garām aizgājuši 739 miljoni eiro – summa, kāda tika atvēlēta izglītībai.

Salīdzinājumam – nākamā gada budžetā visas ministrijas kopā prasījušas papildus aptuveni 953 miljonus eiro:
  • mediķu algām – 120 miljonus,
  • skolotājiem – 80,
  • tiesu darbiniekiem – ap desmit,
  • krīzei Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio – sešus utt.
----------------------------------------------------------------------



BŪS ATSEVIŠĶAS EKONOMISKO LIETU TIESAS


Plānots, ka 2021. gadā darbību sāks ekonomisko lietu tiesas, kas ātri un kvalitatīvi iztiesātu ekonomiskos un finanšu noziegumus.


LĪDZĪGI IR DAUDZVIET EIROPĀ

Augustā Ministru kabinets atbalstījis Tieslietu ministrijas ziņojumu Par ekonomisko lietu tiesas izveidi. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns skaidro: tas darīts tādēļ, ka komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu lietas kļūst arvien sarežģītākas. Profesionalitātes labad vajadzīgas specializētas tiesas. Finanšu noziegumi tiek izskatīti ilgi, jo tiesnesim vajag vairāk laika, lai iedziļinātos grāmatvedības dokumentos, izprastu saimnieciskās darbības principus, finanšu darījumus, grāmatvedības uzskaiti un kārtību. Specializētās tiesās šādas lietas tiktu izskatītas labāk un ātrāk.

Vairumā Eiropas Savienības valstu specifiskus jautājumus šādas tiesas izskata jau gadiem. Spānijā, Beļģijā, Dānijā, Francijā, Horvātijā, Īrijā, Anglijā, Portugālē un citur ekonomiskās lietas izvērtē komerctiesas.


ARĪ PAR IZVAIRĪŠANOS NO NODOKĻIEM

Tieslietu ministrijas pārstāve Alise Dārzniece skaidro, ka nelegālā nodarbinātība ir Valsts darba inspekcijas pārziņā, bet Krimināllikuma kontekstā tā nonāk tad, ja konstatēta izvairīšanās no nodokļiem un ja kāds nodarbināts pret paša gribu. „Ekonomisko lietu tiesas izskatītu krāpšanu, piesavināšanos lielā apmērā, grupā pēc iepriekšējas vienošanās, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, koruptīvus noziedzīgus nodarījumus, ko izdarījusi valsts amatpersona, arī izvairīšanos no nodokļu nomaksas,” informē A.Dārzniece.

Līdz šim specifisku lietu izskatīšana piešķirta konkrētām tiesām. Piemēram, kapitālsabiedrību dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem kopš 2013. gada izskata Jelgavas tiesa, kas tagad ir Zemgales rajona tiesa. Rūpnieciskā īpašuma tiesības (patentus, dizainparaugus) un lietas, kurās iekļauts valsts noslēpuma objekts, izskata Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa. Arī citām piešķirtas specifiskas lietas. Bet negatīvais šādā modelī esot tas, ka kādas tiesas noslodze tiek palielināta. Tādēļ ekonomisko lietu tiesa top kā atsevišķa instance. Arī apelācijā strādās specializēta kolēģija, kurā tiesnešus un darbiniekus atlasīšot pēc augstiem kvalifikācijas kritērijiem.

Līdz gada beigām plānots ekonomisko lietu tiesas izveidei izstrādāt un pieņemt normatīvos aktus, bet līdz 2020. gada decembrim – atlasīt un apmācīt tiesnešus un darbiniekus. Tā kā Rīgā koncentrēta lielākā daļa Latvijas ekonomiskās aktivitātes, tiesu veidošot galvaspilsētā. Specializētajā tiesā pirmajā instancē paredzētas desmit tiesnešu un 27 tiesas darbinieku vietas, apelācijas instancē – attiecīgi četras un sešas.



------------------------------------------------------------------------------------------------------------------



VIEDOKĻI

Kāda Latvijā ir situācija ar nelegālajiem strādniekiem? Kā to izskaust?



Daiga Lodziņa, strādā valsts iestādē:
– Ir tādi, kuri strādā par aplokšņu algu. Tur iziet nauda, nodokļi netiek maksāti, budžets ir mazāk piepildīts, un tas noteikti mūs ietekmē negatīvi. Lai izskaustu, jābūt valdības vēlmei un ieinteresētībai – likumiem jābūt tādiem, ka darbiniekiem nodokļi jāmaksā – lai darba devēji aplokšņu algas neizsniegtu un maksātu oficiāli. Tā kā ir pelēkā ekonomika, rodas visādas nevajadzīgas problēmas.



Aija Robežniece, skolotāja:
– Es domāju, ka nelegālo darbinieku skaits ir tāds vidējs. Citās valstīs ir vairāk. Kuldīgas novadu tas diži neietekmē – mums tādi nav ievēroti, bet valsts ekonomiku ietekmē negatīvi, un mums sanāk viņus uzturēt. Šī problēma ir pārāk smaga, lai to varētu izskaust visā Eiropā. Tomēr viņi arī ir cilvēki. Nezinu, ko tur darīt. Par to jāpadomā augstākām instancēm.



Jānis Jasukaitis, skolnieks:
– Man šķiet, ka Latvijā nelegālo strādnieku ir daudz. Tas ekonomiku ietekmē slikti, jo viņi nemaksā nodokļus. Darba devējiem vajadzētu pieņemt tikai oficiālus darbiniekus.



Mairita Andrušaite, jaunā māmiņa:
– Es domāju, ka tādu ir ļoti daudz. Tāpēc, ka ļoti daudz naudas aiziet nodokļos, un tos samaksāt vienkārši nav reāli. Šādi strādnieki, protams, mūsu ekonomiku grauj, bet citādi jau nevar izdzīvot, it īpaši, ja cilvēks saņem minimālo algu. Atrisināt to varētu, paceļot algas vai samazinot nodokļus. Ja oficiāli nesaņem to, ko grib, nākas strādāt arī nelegāli.



Liene Antona-Goldberga, mamma:
– Droši vien daudz to ir tāpēc, ka lieli nodokļi, bet mūsu ekonomiku tas ietekmē šausmīgi. Valstij jāmaksā pabalsti par bērniem un citiem, bet daudz naudas aiziet garām. Par to būtu jādomā gan augstākām iestādēm, gan darba devējiem – mums visiem. Kamēr būs mazas algas un lieli nodokļi, liela daļa centīsies sistēmu apiet.



Marika Verņicka, trauku mazgātāja pansionātā:
– Dzirdēts, ka tādu ir daudz. Bet es nezinu, kas būtu jādara. Visiem jāmaksā nodokļi. Ja kāds maksā mazāk vai nemaksā vispār, tad citam jāmaksā vairāk.



Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Kas rudenī jūs visvairāk var iepriecināt?
Labs laiks
Krāsainās koku lapas
Novākts dārzs, laba raža
Sagatavotie krājumi ziemai
Dzestrie rīti
Siltums radiatoros
Ceļojums uz siltajām zemēm, pagarinot vasaru
Ziemassvētku tuvošanās
Kurzemnieks Horoskopi