Aizvērt

Ja saproti, ka sākas slikti laiki, piesaki maksātnespēju!

2019. gada 12. decembrī, 17:41
Raksta autors: Alberts Dinters, Jolanta Hercenberga
Ja saproti, ka sākas slikti laiki, piesaki maksātnespēju!
Foto: Alberts Dinters
Maksātnespēja. Izdzirdot šo vārdu, prātā nāk frāze no kinofilmas "Ezera sonāte". Pēc trača un trauku plēšanas puika mammai jautā: „Vai tagad ir brankrats?” Par maksātnespēju un bankrotu sarunā ar Kurzemnieku savā pieredzē piekrita dalīties Otto (vārds mainīts), kura uzņēmums darbojies vairākus desmitus gadu.
Pieļauju, ka uzzinot – uzņēmums ir uz bezizejas robežas, ir parādi un rēķinus nevarēs samaksāt, izjūtas ir briesmīgas. Kā viss sākās?
Viss sākās tad, kad mans uzņēmums pēkšņi palika bez pasūtījumiem. Iespējams, pieņemot pretlikumīgus lēmumus no līdzšinējo pasūtītāju puses. Līdz šim vairākus desmitus gadu biznesā veicās labi, bet tad visas iespējas tika nogrieztas kā ar nazi. Protams, sākumā bija šoks. Ko darīt? Kā saglābt? Manā gadījumā pirmais, ko darījām, – ierosinājām uzņēmumam tiesiskās aizsardzības procesu. Likām uz to cerības, jo tas tiek pasniegts kā iespēja parādniekam atjaunot savu spēju saistības nokārtot, ja tas nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks. Bet liela daļa partneru, uzzinot par šo procesu, no mums novērsās. Bijām kā nolādēti, kā spitālīgie, no kuriem visi novēršas un izliekas, ka neeksistējam.

Vai tiešām nebija nekādu signālu, ka tā var notikt? Kaut kas, kas liktu aizdomāties, būt piesardzīgiem?
Nē. Absolūti nekā. Vienā jaukā dienā attapāmies un sapratām, ka būs cauri. Darbiniekiem jāmaksā alga, jo viņi ne pie kā nav vainīgi un daudziem ir ģimene. Tas nekas, ka pirms tam bijām lieli nodokļu maksātāji. Man turpināja ticēt tikai tie, ar kuriem strādājām gadiem un kuri zināja: lai kā arī nebūtu, es centīšos parādus atdot. Lai to izdarītu, nācās pārdot daļu uzņēmuma kustamā īpašuma. Nelīdzēja. Lūk, tad tika pieņemts lēmums, ka jāierosina SIA tiesiskās aizsardzības process. Diemžēl...

Vai cerības tas attaisnoja?
Nē! Absolūti ne! Procesa ierosināšanu pasūtītājs izmantoja pret mani, lai gan tā laikā varēju strādāt, pelnīt un no parādiem izlīst. Tikai tad, kad tiesiskās aizsardzības process jau bija ierosināts, sapratu, kas tā par elli... Procesu sākotnēji ierosina uz diviem gadiem, termiņu var pagarināt, bet šobrīd varu teikt tā: „Ja saproti, ka tavam uzņēmumam sākas slikti laiki, uzreiz kārto maksātnespēju!” Man ir skaidrs, ka tiesiskās aizsardzības procesā neviens neizdzīvo. Maksā vieniem, maksā otriem, esi aplikts no visām pusēm – nevari elpot! Es pat rakstīju uz Konkurences padomi. Nekā. Tu nevienam neesi vajadzīgs. Visu atņem, un no valsts puses nav nekādas palīdzības. Uzreiz maksātnespēja!

Izklausās ļoti pesimistiski. Bet arī maksātnespējas procesa sākšana prasa izturību un zināšanas.
Protams. Jāiesniedz visas bilances, kreditoru un debitoru saraksti. Normāls uzņēmuma īpašnieks jau zina, kas ir kredīts, saldo. Ja nezina, kurš parādā viņam un kuram viņš pats, tad ir ziepes. Ir jāraksta Uzņēmumu reģistram iesniegums, ka vairs neesi spējīgs neko darīt.

Vai tiešām ne no vienas valsts iestādes nav nekādas pretimnākšanas? Ar domu: „Pag, stop! Domājam kopā, vai tomēr nevar darbību turpināt!”
Ne no vienas! Man izdzīvot palīdzēja uzticīgie sadarbības partneri. Jā, paliku parādā valstij, un tas ir smagi, bet tam jātiek pāri. Neviens nepalīdzēs – ne pašvaldība, ne valsts. Atņem absolūti visu! Procesu uzrauga maksātnespējas administrators: tiesiskās aizsardzības procesam, gan maksātnespējai. Es savējo pat acīs neesmu redzējis, jo viņš visu kūrē no Rīgas.

Esmu dzirdējis, ka daudz atkarīgs tieši no administratora. Viens var atņemt visu, atstāt cilvēku ar vienu dakšiņu, karoti un krūzīti, cits situāciju izsvērs un neatstās cilvēku pliku kā baznīcas žurku.
Viss atkarīgs no tā, kāds statuss ir maksātnespēju pieteikušajam. Ja tā ir privātpersona, tad, jā, tā var gadīties, jo viņi paņems visu, lai var samaksāt valstij. Ar to jārēķinās. Ja tas ir uzņēmums, tad vadītājs ar savu privāto īpašumu neriskē – tikai ar SIA mantu. Ja vajag, tiek rīkota mantu izsole, un to nosaka administrators. Līdz tam mierīgi var savu biznesu plānot pats, pirkt un pārdot, bet, sākoties procesam, viss – uzņēmuma vadītājam nav nekādu tiesību neko darīt. Patiesībā process ir ļoti komplicēts. Man šis murgs ilgst jau divus gadus, un tiesvedības vēl priekšā – tikpat ilgs laiks.

Izklausās, ka tāda pieredze nevairo vēlmi turpināt darboties. Tomēr, ja būtu iespēja atkal sākt biznesu, vai jūs to darītu?
Nekad! Es Latvijā to nekad vairs nesākšu. Te biznesu var taisīt tikai tad, ja tev ir miljoni, ja ir investors. Neviens nenāk pretī. Tas nekas, ka uzņēmumam ir vairāk nekā divdesmit gadu vēsture. Ar mūsu birokrātiskajiem ierēdņiem nav jēgas cīnīties. Es vairs pat neeju vēlēt. Man to nevajag.

-------------------------------------------------------------------------


ATBRĪVOTIES NO PARĀDIEM IR SAREŽĢĪTI


Kad cilvēks tiesā piesaka maksātnespēju, vairāk nekā pusgadu ilgst bankrota procedūra. Pēc tās no sešiem mēnešiem līdz trim gadiem trešdaļa ienākumu jāmaksā parādu segšanai. Tad tiek pasludināta privātpersonas maksātnespēja un atlikušais parāds dzēsts. Tāda ir maksātnespējas procesa gaita, un tā ik gadu Latvijā no parādiem atbrīvojas vairāk nekā 1000 privātpersonu un ap pussimt uzņēmumu.





IZTIRGO MANTU

Lai maksātnespējas procesu sāktu, jāiesniedz pieteikums tiesā. Valsts nodeva par to ir 70 eiro. Maksātnespējas kontroles dienestā jāiemaksā depozīts – divas minimālās mēnešalgas. Pieteikumā jānorāda saistību summa un apstākļi, kuru dēļ cilvēks nespēj to atdot. Tāpat jānorāda manta, kas tam pieder. Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas parādnieks zaudē tiesības ar savu mantu rīkoties – tās iegūst tiesas ieceltais administrators, kas sāk bankrota procedūru. Parādniekam ir tiesības paturēt to mantu, kas būtiski nepieciešama ienākumu gūšanai, un Civilprocesa likumā noteikto, uz kuru piedziņu nevar vērst, bet pārējo administrators pārdod: organizē vērtēšanu, ievieto sludinājumus, rīko izsoles. Izdevumi par šīm darbībām jāsedz parādniekam. Arī trešā daļa no ienākumiem parādniekam jāieskaita administratora atvērtajā kontā, no kura tas maksā parādus. Mantas pārdošana sākas ne agrāk kā divus mēnešus pēc procesa pasludināšanas.

No iegūtajiem līdzekļiem vispirms pilnībā atdod uzturlīdzekļus un maksātnespējas procesa izmaksas, tad – pārējo kreditoru prasījumus proporcionāli katra pamatparāda summai. Bankrota procedūra noris līdz brīdim, kamēr pārdota visa parādnieka manta, vai maksimāli pusgadu.


TREŠDAĻA JĀATDOD PAR PARĀDIEM

Pēc bankrota procedūras no pusgada līdz trim gadiem ilgst atlikušo saistību dzēšana. Jāizveido plāns, tas jāiesniedz tiesā apstiprināšanai. Tajā jānorāda kreditori un paredzamie mēneša ienākumi. Trešdaļa tiks atdota parādu dzēšanai.

Plāna termiņš atkarīgs no parāda lieluma un parādnieka maksātspējas. Ja naudas ir pietiekami, lai segtu vismaz 50% no kopējām saistībām, būs jāmaksā seši mēneši. Ja šajā laikā cilvēks nav spējīgs segt vismaz pusi parāda, tad plāna termiņu nosaka šādi: viens gads, ja parādnieka ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 35%; gads un seši mēneši, lai segtu vismaz 20%.

Ja parādnieks nespēj vismaz 20% segt pusotrā gadā, tad plānā paredz to, ka parāda dzēšanai tiks trešdaļa no ienākumiem, bet ne mazāk kā trešdaļa no minimālās algas vienu gadu, ja parāds nepārsniedz 30 000 eiro. Ja pārsniedz un ir līdz 150 000 eiro, tad trešdaļa no ienākumiem jāmaksā divus gadus. Ja parāds ir virs 150 000 eiro, tad trīs gadus. Ja parādnieks pildījis saistību dzēšanas plānu, pēc tā darbības beigām atlikušais parāds tiek dzēsts.

Saistību dzēšanas procedūrā nedzēš prasījumus par uzturlīdzekļu samaksu, neatļautām, pretlikumīgām darbībām u.c.

Maksātnespējas procesi tiek ierakstīti maksātnespējas reģistrā, un informācija ir publiski pieejama.


JA PĀRSNIEDZ 5000 EIRO

Šos procesus uzrauga Maksātnespējas kontroles dienests. Tā pārstāvis Emmerihs Liepiņš informē, ka maksātnespējas procesu var sākt tāds cilvēks, kurš pēdējos sešus mēnešus bijis nodokļu maksātājs, taču ne individuālais komersants un kura kavētās parādsaistības ir lielākas par 5000 eiro. Ja tās pārsniedz 10 000 eiro un, lai arī vēl netiek kavēts, ir pierādāms, ka termiņā samaksāt nespēs, arī tad var sākt šo procesu.

Tādu nesāk, ja cilvēks pēdējos trijos gados kreditoriem ir devis apzināti nepatiesu informāciju vai kredītu izlietojis līgumā neparedzētiem mērķiem un par to ir stājies spēkā nolēmums krimināllietā. Arī tad ne, ja desmit gados personai bijusi maksātnespēja un parādi dzēsti vai ja piecos gados bijis kriminālprocess par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.


UZŅĒMUMA DARBĪBU PĀRTRAUC, MANTU IZPĀRDOD

Juridiskās personas maksātnespēju var pieteikt gan parādnieks, gan viņa kreditori, ja maksājums kavēts vismaz divus mēnešus. Parādniekam jāmaksā 70 eiro valsts nodeva, bet kreditoram – 355 eiro. Jāiemaksā arī depozīts – divas minimālās algas, kas nodrošinās procesa virzību, ja izrādīsies, ka parādniekam nav tam naudas.

Procesu sākot, uzņēmuma darbība tiek apturēta, tas tiek ierakstīts publiskajā maksātnespējas reģistrā. Kreditori prasījumus var pieteikt pusgadu. Ja to izdara mēneša laikā, kreditors iegūst balsstiesības proporcionāli sava prasījuma summai (viens eiro = viena balss) un kreditoru sapulcēs var piedalīties lēmumu pieņemšanā. Ja prasība nav iesniegta līdz dienai, kad administrators izveidojis kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu, tad prasījuma tiesības zūd. Administrators izzina un pārdod parādnieka mantu, izvērtē kreditoru prasījumus, atgūst parādus no parādnieka debitoriem un no iegūtās summas proporcionāli apmierina kreditoru prasījumus. Pēc tam uzņēmumu izslēdz no Uzņēmumu reģistra.

-------------------------------------------------------------------------


VIEDOKĻI

Kā vērtējat to, ka Latvijā daudzi maksātnespējas procesā atbrīvojas no parādiem?



Ieva Solomahina, friziere:
– Man tas nav aktuāli, arī paziņu lokā nezinu nevienu, kurš būtu to kārtojis. Domāju, ka citi to dara savtīgos nolūkos, bet citi bezizejas dēļ. Cilvēks grib savu biznesu, cenšas, bet neiznāk, tādēļ nonāk parādos. Mums arī likumi ir tādi, ka nesanāk pat tad, ja patiešām centies. Šodien likums tāds, pēc laika mainās. Parādos var nonākt arī tāds, kuram neizdodas ne jau paša vainas dēļ.



Vita Treilone, māca rokdarbus:
– Bēdīgi, ka tik daudzi nonāk situācijā, kurā vairs nespēj samaksāt to, ko iztērējuši. Nevar zināt, kurš tur nonācis paša vainas dēļ, kurš aiz aprēķina. Labi, ka kaut kādā veidā var no parādiem atbrīvoties.



Ģirts Tropiņš, kokmateriālu uzmērītājs:
– Man kolēģis maksātnespēju nokārtoja. Ja netiek taisītas mahinācijas, bet cilvēkam tā sanācis, tad ir labi, ka var no parādiem atbrīvoties. Tā ir milzīga sloga noņemšana. Tas palīdz tikt uz kājām un normāli turpināt dzīvi. Kolēģim bija smaga situācija, un viņam tas ļoti palīdzēja.



Dzidra Balandiņa, pensionāre:
– Zinu, ka daudzi kārto maksātnespēju. Cilvēkiem klibo zināšanas ekonomikā – viņi nedomā ilgtermiņā, nerēķina. Ja iet labi, tad grib vēl labāk, tērē vairāk, nekā var atļauties. Un sanāk čuš... It kā labi, ja cilvēks ar maksātnespēju var no parādiem atbrīvoties, bet tad viņš turpinās nedomāt un atkal var nonākt parādos. Pilnībā atbrīvot nevajadzētu – būtu ilgāk paņemtais jāatmaksā. Tas būtu pamācošāk, lai cilvēks iemācītos plānot ilgtermiņā.



Dāvis Peskovs, studē loģistiku:
– Nezināju, ka ir tāda iespēja. Katrs gadījums jāizvērtē, kā cilvēks parādos nonācis. Ja tie ir lieli, skaidrs, ka nevarēs atbrīvoties līdz mūža beigām. Tad labāk ļaut nokārtot maksātnespēju un sākt dzīvi no jauna.



Daiga Martinsone, dekrēta atvaļinājumā:
– Ja izpārdod visu mantu un īpašumu, tad nevajadzētu būt tā, ka vēl kaut kas jāmaksā. Bet pašiem jābūt prātīgiem un atbildīgiem. Nedrīkst ņemt vairāk, nekā var atdot. Vienmēr jāpierēķina maksājumam neparedzēti izdevumi, jo tādi būs vienmēr. Viegli ir paņemt kredītus, bet atdot ne, un tas rada problēmu. Sabiedrība šajā ziņā ir mazizglītota, bet jaunākajai paaudzei skolā to māca. Domāju, ka nākotnē tādā situācijā nonāks arvien mazāk cilvēku.



Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:

Lūdzu autorizējies, lai komentētu.
Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: redakcija@kurzemnieks.lv.
Sludinājumi

Biškopības kursi

Biškopības kursi
Aicinam pieteikties kursiem.
Aptauja
Notikumi Baltkrievijā:
prasa rūpīgāku analīzi;
raisa bažas par mūsu drošību;
ved uz demokrātisku valsti;
bija paredzami;
mani pārsteidz;
ir jāatbalsta baltkrievu tauta;
mani neskar;
mani neinteresē.