Aizvērt

Darba attiecības ārkārtējā situācijā

2020. gada 18. martā, 10:11
Darba attiecības ārkārtējā situācijā
Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija ietekmē arī darba ņēmējus un devējus, tāpēc ir būtiski no dažādām problēmām izeju rast kopā. Abu pušu intereses var nodrošināt dialogā, kā arī skaidri tulkojot tiesības normas, uzsver Labklājības ministrija (LM).
LM atbild uz biežāk uzdotajiem jautājumiem.

1. Ko pēc Darba likuma šādā situācijā var darīt?

* Darba likums nosaka: darba devējs un ņēmējs attiecības nodibina ar darba līgumu. To var mainīt vienojoties. Ar līguma grozījumiem var atrisināt vienu vai otru situāciju, kas radusies saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību, bet tiem jābūt kā brīvas gribas izpausmei. 

* Notiekošais vienlīdz skar abas puses. Tāpēc, kad darbs ikdienas režīmā tiek būtiski ietekmēts, vispirms ieteicams izvērtēt tādu rīcību, kas ir iespējami saudzīgāka pret darbiniekiem. 

* Darbiniekam ir pienākums izpildīt to, ko viņš uzņēmies. Savukārt darba devējam jānodrošina tāda darba organizācija un apstākļi, lai darbinieks var savu darbu izpildīt. Ārkārtas situācijā var pielāgot gan darba laika, gan izpildes vietu. Var vienoties par nepilnu darba laiku, par darbu attālināti vai citiem veidiem. 

* Darbinieks un darba devējs nepieciešamības gadījumā var vienoties arī par dažādu veidu atvaļinājumu, piemēram, par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Bet nav tiesību piespiest darbinieku doties atvaļinājumā bez samaksas saglabāšanas. Taču darbinieks tādu var prasīt, vai arī, ņemot vērā ārkārtas situāciju, puses par tādu var vienoties.
    
* Darba likums regulē arī tādas situācijas, kad darbiniekam jānodrošina atlīdzība, ja viņš nestrādā attaisnojošu iemeslu dēļ. Likumā gan nav izsmeļoša uzskaitījuma, tomēr atsevišķi ar šo vīrusu saistītie gadījumi var būt attaisnojoši, un darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību cilvēkam, kurš nestrādā.

 

Ko Darba likums saka par dīkstāvi šajā situācijā?

* Dīkstāve ir situācija, kurā darba devējs objektīvu apstākļu dēļ darbinieku nenodarbina vai darbu nepieņem. Likumā paredzēts, ka atlīdzība izmaksājama arī tad, ja ir dīkstāve. Taču, ja tā radusies darbinieka vainas dēļ, atlīdzība nav jāizmaksā.

* Būtiski, lai ārkārtējā situācijā abas puses sazinātos un vienotos, vai darbiniekam dīkstāves laikā fiziski jāatrodas darbavietā, īpaši ņemot vērā Ministru kabineta noteikto piesardzību.

* Likumā arī teikts, ka situācijās, kad cilvēku nevar nodarbināt nolīgto pienākumu izpildei (lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu sekas), viņu drīkst norīkot arī līgumā neparedzētos darbos. Taču ne ilgāk par mēnesi gada laikā, bet dīkstāves gadījumā – ne ilgāk kā divus mēnešus gada laikā. Par līgumā neparedzētajiem darbiem ir pienākums maksāt atbilstošu samaksu, kas nedrīkst būt mazāka par iepriekšējo vidējo izpeļņu. 

Ko darīt, ja ārkārtas situācijas dēļ savus pienākumus nevar izpildīt?

* Īslaicīga prombūtne nav pamats uzteikt darba līgumu. Likumā ir noteikta rīcība tad, kad darbinieks savus pienākumus nevar pildīt nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu dēļ. Ir skaidri noteiktas viņa tiesības uz īslaicīgu prombūtni. Par to laikus jāpaziņo darba devējam. Vienkāršāk sakot, darba devējs ātrāk jāinformē, ka iestājušies objektīvi iemesli, kādēļ cilvēks nevar darbā ierasties. Piemēram, valstu noteikto ceļošanas ierobežojumu dēļ nevar laikus atgriezties Latvijā. 

Ko darīt, ja darbiniekam vajadzīga pašizolācija?

* Ja nav izsniegta darbnespējas lapa, bet cilvēks nevar pienākumus pildīt drošības pasākumu dēļ, situācijas var būt atšķirīgas un rūpīgi vērtējamas. Piemēram, ja kāds ar darba devēja rīkojumu nosūtīts strādāt citā Eiropas Savienības vai Eiropas ekonomikas zonas valstī un pēc atgriešanās no vīrusa skartās teritorijas viņam noteikta pašizolēšanās dzīvesvietā, šāda situācija būtu uzskatāma par attaisnotu prombūtni, un darba devējam būtu pienākums atlīdzību izmaksāt.

Savukārt, ja šāda situācija radusies tāpēc, ka darbinieks uz Covid-19 skartajām valstīm pats devies tad, kad valsts pārvalde aicinājusi no šādiem braucieniem atturēties, darba devējs varētu atlīdzību par šo laiku vērtēt.

* Ja darbnespējas lapa ir izsniegta, tad slimības nauda un slimības pabalsts tiek maksāts pēc normatīvajiem aktiem.

* Papildinformācija – Valsts darba inspekcijas vietnē www.vdi.gov.lv.


Valdība otrdien, 17. martā, nolēma, ka valsts apmaksās slimības lapas, ja ir apstiprināts, ka cilvēks ir slims ar Covid-19 vai ir oficiāli apstiprināta kontaktpersona ar noteiktu karantīnu.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:

Lūdzu autorizējies, lai komentētu.
Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: redakcija@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Kāds ir darbs attālināti?
Man tas ir atklājums
Ir ērts
Ietaupa laiku un citus resursus
Ir sarežģīts
Nav produktīvs
Ir apgrūtinošs
Nevaru pateikt; nestrādāju attālināti
Kurzemnieks Horoskopi