Aizvērt

Cilvēki ar misiju

2020. gada 21. aprīlī, 05:49
Raksta autors: Inguna Spuleniece
Cilvēki ar misiju
Pirmajā dienā analīžu pieņemšanas teltī Rīgā ārsta palīdze Inga Tauriņa noņēmusi uztriepes 180 cilvēkiem, kuriem bijušas aizdomas par saslimšanu ar Covid-19.
Foto: Ingas Tauriņas arhīva foto
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) ārsta palīdze Inga Tauriņa strādā Kuldīgā, bet pandēmijas laikā Rīgā, teltī pie Infektoloģijas centra, dežurējusi vismaz 15 reižu, pārstāvot Kurzemes reģionālo centru. Viņa piedzīvojusi arī pozitīvus mirkļus.
Kurzemes centra vadītāja Inese Ozoliņa papildina, ka mediķi pārsvarā ir cilvēki ar misiju, kuri apzinās gan risku, gan pienākumu.  


Saka paldies

I.Tauriņa stāsta: „Ātrajā palīdzībā strādāju vairāk nekā 20 gadu un patiešām ļoti mīlu savu darbu, jo citādi to darīt nevar. Atzīstos: darbs teltīs ir par naudu. Bet tam pieteikties neviens nespiež – turp dodamies brīvprātīgi. Pozitīvi ir tas, ka no cilvēkiem dzirdam ļoti daudz pateicības vārdu. Tiekamies ar kolēģiem no citiem reģioniem. Ikdienā tā nenotiek, jo nav laika. Teltīs mūs arī paēdina ar siltām pusdienām. Tas 12 vai 13 stundu dežūru atvieglo, turklāt atbrīvo no vajadzības tīri tehniski uz telti nest kaut ko lieku. Cilvēku pieplūdums ir mazinājies, tādēļ samazināts arī telšu skaits, un dežūras kļūst īsākas.

Sākumā cilvēki brauca daudz. Katrs jāuzklausa, jāizrunājas, jāizjautā par precīzu anamnēzi, lai mazinātu vīrusa izplatības risku. Tad ņemam analīzes un sūtām uz laboratoriju. Tā savukārt dod atbildi, vai cilvēks ir slims vai vesels. Mēs teltīs tiešām priecājamies par darbu, nevis par tām stundām, kad neviens neatbrauc. Jo vairāk analīžu tiks nodots, jo skaidrāka situācija. Tagad tautieši atkal iebrauc. No sirds viņiem iesaku palikt pašizolācijā, pārbaudīties, ja ir pazīmes, bet neriskēt ar savu un citu veselību.”


Jābūt psihologiem

I.Tauriņa skaidro, ka analīzēs uztriepe tiek ņemta no mutes dobuma un deguna. „Patīkami tas nav, bet saku, ka dzīvē ir daudz nopietnākas un nepatīkamākas lietas jāpiedzīvo. Arī pašai analīzes ņemtas vairākkārt, bet tas ir nieks, ja uzzinu, ka esmu vesela.” I.Ozoliņa piebilst, ka Inga atzīta par smaidīgo un jauko mediķi, kura ne visai tīkamajai procedūrai spēj pierunāt arī mazus bērnus. Par to ārkārtējās situācijas sākumā pat rakstījis kāds žurnāls.

Brigādei, kurā strādā Inga un viņas palīdze Sendija Balode, ikdienā nākas braukt uz izsaukumiem pie pacientiem, kuriem saasinājušās kaites arī no trauksmes un depresīvām domām par apkārt notiekošo. „Neatliekamajā palīdzībā darbs vienmēr vismaz uz pusi ir bijis līdzvērtīgs psihologa darbam. Izsaukumā jau pirmās minūtes laikā jāprot novērtēt gan risku, gan veselības stāvokli. Pozitīvs rezultāts ir tikai tad, ja protam atrast pareizo rīcības ceļu.”


Mediķi ir zinoši

Runājot par mediķiem, kuri tomēr saslimuši, Inga cer, ka kolēģi ir pietiekami zinoši un atbildīgi: „Pati esmu no Rīgas. Veikalā nākas tomēr redzēt situācijas, kurās cilvēki rīkojas pilnīgi pretēji ieteikumiem. Vienīgā iespēja ir pašam mēģināt izvairīties. Kolēģiem, kuri Rīgā strādā teltīs un ir no dažādām pilsētām, iznāk braukt arī sabiedriskajā transportā. Tur nevaram būt līdz galam pasargāti. Bet teltis ir drošas. Mums netiek liegti ne dezinfekcijas, ne aizsardzības līdzekļi, pēc katra apmeklētāja telti dezinficējam. Jā, cilvēki ir jautājuši, vai šeit nevar dabūt Covid-19. Domāju, ka telts ir tā drošākā vieta, jo darām visu, ko varam.”

Ārsta palīdzi Ingu Tauriņu kolēģi sauc par tādu cilvēku, kurš pirms ne visai patīkamās analīžu ņemšanas spēj nomierināt gan pieaugušos, gan bērnus.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:

Lūdzu autorizējies, lai komentētu.