Aizvērt

Ārkārtas situācija medicīnā Latvijā

2020. gada 11. decembrī, 10:29
Raksta autors: Inguna Spuleniece
Ārkārtas situācija medicīnā Latvijā
Valsts operatīvā medicīniskā komisija 10. decembrī lēma izsludināt ārkārtas situāciju medicīnā Latvijā.
Tas nozīmē, ka ārstniecības iestādes būs pilnvarotas  brīvāk rīkoties ar saviem resursiem, lai sniegtu palīdzību gan Covid-19, gan neatliekamajiem pacientiem ar citām saslimšanām.

Tas ir pēdējais signāls sabiedrībai, ka situācija ārstniecības iestādēs ir ļoti sarežģīta, un ir nepieciešams ikviena atbalsts cīņā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, preses konferencē uzsvēra Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško.  

10. decembra operatīvie dati liecina, ka Covid-19 gultas vietu noslodze ir sasniegusi vidēji 76%, savukārt Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā – pat 90%. Vienlaikus epidemioloģiskās prognozes liecina, ka slimnīcās noslodze Covid-19 pacientu dēļ turpinās pieaugt. Pēdējo septiņu dienu dati liecina, ka stacionēto pacientu skaits ir palielinājies par 44%, salīdzinot ar nedēļu iepriekš (dienā vidēji 93 jauni pacienti). Lai gan slimnīcas turpina pārprofilēt esošās gultas vietas un vēl ir iespējas to darīt un rast citus risinājumus, secināts, ka šobrīd ir nepieciešams izsludināt ārkārtas situāciju medicīnā Latvijā, jo ar pieejamajiem resursiem vairs nav pietiekami.

Ārkārtas medicīniskā situācija nozīmē, ka slimnīcas Covid-19 pacientu aprūpē varēs iesaistīt medicīnas personālu, kas ierastos apstākļos nestrādātu ar infekcijas slimības pacientiem. Tāpat būs iespējams citādāk plānot darba un atvaļinājuma grafiku, lai nerodas situācija, ka krīzes apstākļos liela daļa personāla nav pieejama.

Šāds juridisks statuss arī paātrina lēmumu pieņemšanas procesu un VOMK ir plašākas pilnvaras uzdot ārstniecības iestādēm pārvirzīt noteiktus veselības aprūpes pakalpojumus un pacientu plūsmu. Piemēram, ja kādā slimnīcā nevarēs nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumus, kurus nedrīkst pārtraukt sniegt iedzīvotājiem, tos organizēs citā ārstniecības iestādē. Tāpat 2. un 3. līmeņa slimnīcām būs jāpārņem pacienti no reģionālajām un universitātes slimnīcām, kuru veselības stāvoklis un turpmākā ārstēšanas gaita to pieļaus. 

Veselības ministrija atbalsta iespēju pacientu plūsmas izsekošanai izveidot reģiona koordinatorus. Par to vēl lems šodien un pirmdien.

Jau šobrīd vēl citas slimnīcas ir paudušas gatavību iesaistīties Covid-19 pacientu uzņemšanā, piemēram, Aizkraukles slimnīca ir gatava atvērt 40 Covid-19 pacientu gultas, Ludzas medicīnas centrs – 30, Dobeles un apkārtnes slimnīca – 16. Jau iepriekš lemts par Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības lielāku iesaisti, valdībai piešķirot nepieciešamo finansējumu 15 gultas vietu izveidei. Arī slimnīcas, kur šobrīd tiek stacionēti Covid-19 pacienti, turpina pārprofilēt esošās gultas vietas.

Vienlaikus tāpat kā līdz šim slimnīcas pašas lems par noteiktu plānveida un citu veselības aprūpes pakalpojumu ierobežošanu, ņemot vērā konkrēto situāciju, primāri sniedzot neatliekamo palīdzību. Arī turpmāk tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā un akūtā palīdzība, tai skaitā izmeklējumi un konsultācijas. Tāpat iepriekšējā apjomā tiks sniegti ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi, tai skaitā speciālistu konsultācijas. Netiks atceltas arī onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte.

Katra ārstniecības iestāde individuāli sazināsies ar pacientu, lai informētu, ja kāds pakalpojums tiks atlikts. Šie pacienti nezaudēs savu rindu, un, atjaunojot konkrēto pakalpojumu sniegšanu, tos saņems prioritāri.

Lai saņemtu precīzāku informāciju par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, jāsazinās ar Nacionālo veselības dienestu pa tālruni 80001234.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:

Lūdzu autorizējies, lai komentētu.
Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: redakcija@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Kur lasāt laikrakstu “Kurzemnieks”?
Abonēju laikraksta drukāto versiju gadam
Abonēju laikraksta drukāto versiju trim mēnešiem
Abonēju laikraksta drukāto versiju mēnesim
Abonēju laikraksta elektronisko versiju
Pērku regulāri
Nopērku, ja pamanu man interesējošu tēmu
Sekoju “Kurzemniekam”” sociālajos medijos
Izlasu citur - bibliotēkā, pie kaimiņa u.c.
Nelasu