Aizvērt

Slodze liela, bet tiesu neatkarība augusi

2019. gada 8. maijā, 01:00
Raksta autors: Jolanta Hercenberga
Slodze liela, bet tiesu neatkarība augusi
Tieslietu padomes un Augstākās tiesas priekšsēdis Ivars Bičkovičs stāsta: pēc tiesu reformas tiesneši paužot viedokli, ka katrā tiesā būtu jāizskata jebkura veida lietas, nevis jāspecializējas.
Foto: Jolanta Hercenberga
Nevar teikt, ka tiesnešu darbā nebūtu kļūdu. Uzlabojumi vajadzīgi kā jebkurā sistēmā, tādēļ tiekot ieviestas dažādas izmaiņas – tā mediju dienā Augstākajā tiesā atzina tiesu varas pārstāvji.
Kas jauns administratīvajās tiesās, kādas ir problēmas civillietās un kādi ir Tieslietu padomes* galvenie izaicinājumi, stāstīja šīs padomes un Augstākās tiesas priekšsēdis Ivars Bičkovičs, Senāta civillietu departamenta priekšsēdis Aigars Strupišs un Senāta administratīvo lietu departamenta priekšsēde Veronika Krūmiņa.

Darbību var vērtēt
Viena no Augstākās tiesas (AT) problēmām ir tiesnešu lielā noslogotība un pārāk zemais atalgojums, atzina I.Bičkovičs.
Gadā AT izskatot aptuveni 3500 lietu, katrs tiesnesis – 100–120. Bet šāda tiesa ASV gadā izskatot 17 vai 18 lietu. „Darba ritms un intensitāte ir nesamērojami liela. Ideālajā versijā sagaidām, ka Augstākās tiesas nolēmums ir mazs zinātnisks darbs – izvērtēts un argumentēts, bet tad slodzei vajadzētu būt vismaz desmit reižu mazākai,” uzskata I.Bičkovičs. „Tādēļ savus kolēģus es apbrīnoju par darba spējām. Taču kompensācija par šādu atdevi nav tā labākā. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Latvijas tiesnešu atalgojums daudzus gadus neatbilst konstitūcijai.”
I.Bičkovičs atzina, ka ir arī gadījumi, kad tiesnešu darbā viss nav tā, kā varētu vēlēties. Vairākos kriminālprocesos tiesnešu nolēmumi nav izskaidrojami, tie rada diskusijas, tai skaitā par maksātnespējas procesiem.
Lai situāciju uzlabotu, Tieslietu padome likumā rosinājusi grozījumus, kas jau ir spēkā vairākus mēnešus un paredz, ka bez ierastās tiesnešu profesionālās atestācijas, kas notiek ik piecus gadus, disciplinārkolēģija var ierosināt arī ārpuskārtas novērtēšanu. „Ja konstatēts kāds neizskaidrojams nolēmums un aizdomām par korupciju nav pamata, tas liek domāt, ka cilvēks nezina, kā viņš šo jautājumu atrisinājis. Ja par tiesneša profesionalitāti rodas šaubas, tad neatkarīgi no tā, cik gadu pagājis pēc iepriekšējās atestācijas, darbību atkal var izvērtēt.”
Juridiski nostiprināta tiesu neatkarība esot augusi, jo kopš pagājušā gada visa tiesnešu karjeras kustība notiek ar Tieslietu padomes lēmumu, ne tā kā iepriekš – ar Saeimas balsojumu. Tas nepieciešams tikai vienu reizi, kad tiesnesis stājas amatā.
Tas, ka agrāk atsevišķās zemesgrāmatu nodaļas nu pievienotas tiesām, ļaujot noslodzi izlīdzināt. Zemesgrāmatu tiesnešiem tā pēdējos gados mazinājusies, un tagad, esot daļai no kādas tiesas tiesnešiem, tie varēšot izskatīt arī citas lietas.
Pērn arī apstiprināta cita tiesnešu kandidātu atlases kārtība. Būtiskākā atšķirība: iepriekš katrai vakancei rīkots savs konkurss, bet nu nākamā vakance tiek piedāvāta iepriekšējā konkursa dalībniekiem, kuri tad darbu neieguva. Pieteikšanās brīvajām vietām tiek izsludināta periodiski.

Pierādījums pret pierādījumu
A.Strupišs atgādināja, ka civillietās tiesa izskata abu pušu sagādātos pierādījumus, kas viņu viedokli apliecina. AT nonākot daudz lietu par zemes piespiedu nomu, jo līdz ar neatkarības atgūšanu daudziem atdota tāda zeme, uz kuras īpašums jau ir kādam citam. Visbiežāk prasītājs negrib par nomu maksāt pievienotās vērtības nodokli, un šī prasība bieži tiek apmierināta.
Vēl aktuālas ir lietas par valdes locekļu atbildību. Ir gadījumi, kad cilvēks uzņēmuma vārdā gūst ienākumus, labumus izmanto pats un tad uzņēmumu likvidē. Tiesā nereti pierādīts, ka privātpersonai valdes locekļa atbildība saglabājas tik un tā.
Tiesa ne vienmēr varot strīdu izšķirt pēc būtības, jo tai jāņem vērā iesniegtie pierādījumi. Ja cilvēks kādam naudu aizdevis ar pārskaitījumu, bet otrs atdevis skaidrā naudā un nav prasījis ar parakstu to apliecināt, tad, nonākot tiesā, aizņēmējam tiks piespriests naudu samaksāt neatkarīgi no tā, vai viņš to reiz jau ir atdevis vai nav.

Strīdā ar valsti uzvar piektdaļa
Administratīvajās tiesās prasībās pret valsti to iesniedzēji uzvar ap 18% gadījumu, stāstīja V.Krūmiņa. Skaitlis nav liels, un tas nozīmējot, ka valsts pārvaldē tiesību normas tiek ievērotas diezgan precīzi. Daudz ir prasību par to, ka iestāde nesniedz informāciju, nav pareizi aprēķināti nodokļi, nav pareizi rīkots publiskais iepirkums, ir vai nav izsniegta būvatļauja, apstrīdēta atbrīvošana no valsts dienesta un konkursa tiesiskums. Daudz lietu saistītas ar strīdu par to, vai ieslodzījuma vietās nodrošināti pietiekami labi apstākļi.
Retāki esot strīdi par vārda un uzvārda ierakstu personas dokumentā, bāriņtiesas lēmumiem, skolēna izslēgšanu no skolas, piketa vai demonstrācijas aizliegumiem utt.
V.Krūmiņa uzskata, ka 15 gados administratīvo tiesu darbība veicinājusi valsts un pašvaldību iestāžu darba kultūru. Ierēdņu izpratne par cilvēktiesībām un pašu pienākumiem pret sabiedrību uzlabojoties.
Emocionālākās esot lietas, kurās pārsūdzēti bāriņtiesas lēmumi. Nereti vecāki pārsūdz aizgādības tiesību pārtraukšanu. Ir arī lietas par audžuģimeņu un adoptētāju rīcību.
* Tieslietu padome – institūcija, kas palīdz izstrādāt tiesu sistēmas politiku, pilnveidot darba organizāciju. Tā cenšas līdzsvarot attiecības starp likumdevēju, izpildvaru un tiesu varu.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Tas, ka bankas pārtrauc ierasto kodu karšu izmantošanu, man
liekas normāli
sagādā problēmas
patīk, jo jau sen lietoju Smart-ID
patīk, jo lietoju kodu kalkulatoru
vienalga, jo banku pakalpojumus internetā neizmantoju
Kurzemnieks Horoskopi