Aizvērt

Uzlabot un nodot citu rokās

2019. gada 15. maijā, 02:00
Raksta autors: Inguna Spuleniece
Uzlabot un nodot citu rokās
Skrundas novada domes priekšsēde Loreta Robežniece rosināja Satiksmes ministriju runāt ar Aizsardzības ministriju par tiem ceļu posmiem, ko izmanto bruņotie spēki un zemessargi. Ministrs Tālis Linkaits solīja par ieteikumu padomāt.
Foto: Laila Liepiņa
Sabiedriskā transporta sistēmas optimizācija un valsts ceļu daļēja nodošana pašvaldībām un privātpersonām bija divas galvenās tēmas, par kurām Kurzemes plānošanas reģiona sanāksmē Kuldīgā ar pašvaldību vadītājiem runāja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).
DZELZCEĻŠ – MUGURKAULS

Ministrs atzina, ka Latvijā sabiedriskais transports, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, maksā dārgāk nekā Somijā, kaut tur algas un dzīves līmenis ir augstāks. Sistēmas maiņa iecerēta no 2021. gada, kad beidzas līgumi ar tagadējiem pārvadātājiem.

T.Linkaits pārliecināts, ka dzelzceļš ir sabiedriskā transporta mugurkauls, kas jāizmanto daudz intensīvāk, tādēļ nolemts Pierīgā, ceļā uz Tukumu, Aizkraukli un citur samazināt reisus tiem autobusiem, kas kursē vienlaikus ar vilcieniem, tā ļaujot pārvadātājiem šajos maršrutos strādāt pēc komercprincipa: ja uzņēmumam ir interese un maršruts atmaksājas, strādāt bez dotācijām, bet ievērojot visu valsts noteikto attiecībā uz biļešu cenu. Pirmajiem jaunajiem elektrovilcieniem jāparādās 2021. gadā.


DALĪS PA SASTĀVDAĻĀM

Tiek pārskatīti arī neracionālie maršruti, kurus Autotransporta direkcija noīsinājusi vai grasās to darīt. T.Linkaits atzina, ka Kurzemi šīs pārmaiņas skar vismazāk, jo sabiedriskā transporta sistēma jau optimizēta. „Vienīgais, kas varētu skart, ir optimālais reisu garums. Iespējams, ka tādi garie maršruti kā Rīga–Pāvilosta, Rīga–Mazirbe tiks dalīti pa sastāvdaļām. Tas nozīmē, ka mazāks autobuss no Pāvilostas nāk līdz Kuldīgai, kur cilvēki pārsēžas autobusā uz Rīgu,” T.Linkaits minēja piemēru. Pašvaldību vadītāji jautāja, cikos tad iedzīvotāji Rīgā nonāks – agrāk par diviem dienā tas nenotikšot. Ministrs atbildēja, ka viss jāsakārto tā, lai pārsēšanās autobusos neatbaida, bet detaļās katru maršrutu nevarot komentēt. Tikšot ieviesta vienotā biļete, lai cilvēks no jebkura Latvijas punkta to uzreiz var nopirkt līdz galamērķim.


UZ KABILI BEZ MAKSAS

No 2021. gada mazapdzīvotās vietās tikšot ieviesti bezmaksas pārvadājumi. „Tas būs tur, kur redzams, ka sabiedriskajam transportam nozīme ir, bet piepildījums nav tāds, lai atmaksātos uzturēt. Lai iedzīvotājus nodrošinātu, valsts to pilnībā dotētu. Pagaidām ir 20 šādi maršruti. Kurzemē tāds ir Liepāja–Bārta–Rucava un Kuldīga– Kabile.” Ministrs brīdināja, ka šie ir tikai piemēri, maršruti vēl var mainīties.


IZMAIŅAS PĀRVADĀTĀJIEM

T.Linkaits atzina, ka lielākas pārmaiņas skars pārvadātājus. Lotu skaits, salīdzinot ar iepriekš piedāvāto, ir samazināts, toties paplašināti nosacījumi, lai var pieteikties aizvien vairāk kilometriem. „Esmu dzirdējis baumas, ka lotes jau sadalītas un cīņa nebūs. Lai konkurence tomēr būtu un valsts iegūtu labākus nosacījumus, nolikums ir pamainīts.” Ministrs solīja, ka konkurss varētu tikt izsludināts jūnijā.

Pašvaldību vadītāji interesējās par mēnešbiļetēm. Atbilde: tas būtu loģiski, bet vēl nevar pateikt. Nav arī skaidras atbildes, kas ar pilsētu pārvadājumiem notiks pēc administratīvās reformas. Lielās pilsētas pārvadātājiem zaudējumus sedz pašas, bet mazajās tos kompensē valsts. Lielo pilsētu vadītāji nebija mierā šo nevienlīdzību paciest vēl divus gadus līdz reformai. Ministrs jautājumu piefiksēja.

Tika runāts arī par arodbiedrības prasību, ka šoferiem atalgojumā jāsaņem vismaz septiņi eiro stundā. „Pārvadātājs ir tāds pats uzņēmējs kā citi, kas veido savu algu politiku. Diemžēl ir tādi, kas nodarbojas ar dempingu, piemēram, piedāvājot ar diviem šoferiem apkalpot maršrutu, kurā līdz šim strādājuši desmit. Šobrīd konkursā uz lotēm ir iestrādāts tas, ka algai jābūt vismaz pieciem eiro par stundu, pēc četriem gadiem – septiņiem eiro, bet vēl pēc trim – desmit. Šoferu trūkst, tādēļ algai jāpieaug, bet pārvadātājs noteikumus zinās jau desmit gadus uz priekšu,” skaidroja T.Linkaits.


PRIORITĀTE – GALVENIE CEĻI

Par prioritāti T.Linkaits sauca galveno ceļu noturēšanu līdzšinējā kvalitātē, uzdevumu reģionālos ceļus labot tur, kur tas darāms steidzami, bet vietējās nozīmes un grants ceļiem tiktu tā nauda, kas paliktu pāri.

„Mantojums ir tāds, kāds ir, budžetā līdzekļu tik, cik ir. Cik Kučinska valdība budžetā ielika, tik tur arī stāv – nekas nav pamazināts. Nākamajos gados valsts budžeta daļai pieaugums ir simbolisks – atbilstošs tam, kā tiek prognozēts ekonomikas pieaugums un ieņēmumi no akcīzes nodokļa,” par ceļiem runājot, atzina ministrs. Viņš uzsvēra, ka arī Eiropas nauda ceļiem tiek apgūta labā tempā, tādēļ tā ir iztērēta. Nākamajā plānošanas periodā tās būs mazāk. Tomēr jau solītais ceļu remonts visā Latvijā būs. Ceļa Kuldīga–Ventspils remontam iepirkums beidzies aprīlī.


DOTĀCIJA KĀ BURKĀNS

Satiksmes ministrija izvērtējusi tos ceļu posmus, kurus gribētu nodot pašvaldībām, un ministrs aicināja vadītājus izvērtēt, kurus tās ir gatavas pārņemt. „Ir tādi ceļi, kuros viens posms ir pašvaldībai, viens – valstij, tad atkal pašvaldībai. Īpaši neracionāli tas ir ziemas uzturēšanā, kad tīrītājam kāds posms jābrauc pa tukšo. Līdzi ceļiem dodam summu, ko iezīmējis jau Auguļa kungs – 1560 eiro uz kilometru gadā. Lai gan man šķiet, ka tas ir vairāk par faktiskajām izmaksām, bet lai nu tas būtu burkāns klāt pie ceļiem!” Ministrs solīja, ka šī summa nonāks pašvaldības kopējā katlā un nebūs piesaistīta konkrētajam posmam. Tiek meklēts juridiskais pamatojums, lai ceļu posmus uz mājām vai uzņēmumiem nodotu privātās rokās.

Pašvaldības rosināja daļu ceļu mežainos apvidos nodot Latvijas Valsts mežiem, kā arī runāt ar Aizsardzības ministriju par armijas izmantotajiem posmiem, piemēram, ceļā Kuldīga–Skrunda. Ministrs atzina: līdz šim ir vienošanās, ka militāros līdzekļus varēs izmantot tiltu stiprināšanai, bet par pārējiem posmiem jārunā atsevišķi.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Kam jaunajam Latvijas prezidentam valstī visvairāk būtu jāpievērš uzmanība ?
tiesiskumam
nevienlīdzības mazināšanai
starptautiskām attiecībām
tēla veidošanai
cilvēciskām attiecībām
birokrātijas mazināšanai
drošībai
Kurzemnieks Horoskopi