Aizvērt

Draudze ieiet ceturtajā gadu desmitā

2019. gada 22. maijā, 01:00
Raksta autors: Daina Tāfelberga
Draudze ieiet ceturtajā gadu desmitā
Svētku reizē kalpo mācītājs Viesturs Pirro, Liepājas diecēzes bīskaps Hanss Martins Jensens un Kuldīgas iecirkņa prāvests Uldis Gailītis.
Foto: Daina Tāfelberga
Svētdien Sv. Katrīnas draudze nosvinējusi tās atjaunošanas 30. jubileju. Svētku dievkalpojumā piedalījās mācītājs Viesturs Pirro, Kuldīgas iecirkņa prāvests Uldis Gailītis un Liepājas diecēzes bīskaps Hanss Martins Jensens.
PAR SPĪTI PADOMJU VARAI

Atceroties laiku pirms 30 gadiem, V.Pirro stāsta, ka tas sakritis ar izmaiņām Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas vadībā. Tās ģenerālā sinode 1989. gada 12. aprīlī kā pirmā pēckara sinode, ko neietekmēja padomju represīvās varas iestādes, tām iztapīgā arhibīskapa Ērika Mestera vietā ievēlējušas Kārli Gailīti. Savukārt Kuldīgas Sv. Annas baznīcā kalpojis tālaika iecirkņa prāvests Modris Plāte – tobrīd viens no slavenākajiem Latvijas mācītājiem, bezbailīgs Dieva kalps, kas ignorējis padomju varas iestādes. „1989. gadā valdīja Atmodas gaisotne – brīvība un atjaunošanās,” stāsta V.Pirro. „Prāvests man teica, lai nostādu jauno draudzi uz kājām, tad jau varēšot kalpot citur – lielākās draudzēs. Taču Dievs man bija lēmis Katrīnas draudzē kalpot brīnišķīgus 30 gadus. Pēc prāvesta aicinājuma vienlaikus par lielu izbrīnu arhibīskapam Kārlim Gailītim no Rīgas Sv. Trīsvienības un Jaunciema draudzes pārcēlos uz Kuldīgu un sāku kalpot atjaunotajā Kuldīgas Katrīnas, Rendas un Vānes draudzē, arī Kabiles draudzē.”


CĒLA UN UZTUR TICĪGIE

M.Plātem draudzes atjaunošanā bijuši būtiski nopelni. Viņš arī, asistējot V.Pirro, 1989. gada 13. maijā iesvētījis baznīcu, ko pēc ilgiem apspiestības gadiem bija atguvuši ticīgie kuldīdznieki. Tajā laikā Sv. Katrīnas baznīcā vēl darbojās Kuldīgas muzeja izstāžu un koncertu zāle. Pateicoties muzejam, pēckara gados izdemolētais, par zirgu stalli un noliktavu pārvērstais dievnams ticis izremontēts un vēstures liecības saglabātas. Tostarp altāris ar dekoratīvās tēlniecības meistara Sefrensa kokgriezumiem rotāto retablu. Trūcis tikai sētiņas – to vēlāk izgatavojuši Kuldīgas amatnieki. Bijuši apaļi kroņlukturi, apgaismes ķermeņu pie sienām nav bijis. Tagadējos kroņlukturus un apgaismes ķermeņus izgatavojis draudzes pērminderis Ilmārs Linde ar ģimeni un dāvinājis baznīcai. Trūcis divu solu rindu, kas pēckara laikā sadedzinātas. 90. gados tās izgatavojis un dāvinājis toreizējais draudzes priekšnieks Guntars Pirtnieks. „Ļoti labi satikām ar Nikolaju Auziņu, kurš kā koncertu un izstāžu zāles direktors baznīcu pārzināja. Viņš noteikti iestājās par ēkas atdošanu draudzei,” piebilst V.Pirro. Arī U.Gailītis svētku dievkalpojumā uzsvēra, ka dievnamu cēluši ticīgi ļaudis. Tāpat šādi cilvēki draudzi atkal atjaunojuši un namu uztur arī šodien. V.Pirro pateicās visiem brāļiem un māsām Kristū, darbiniekiem un draudzes priekšniekiem, īpaši Ainai Birzei, kura kalpo visilgāk.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Cik, jūsuprāt, ilgi vajadzētu strādāt vadošā amatā valsts (pašvaldību) iestādē?
Ne vairāk kā 5 gadus.
Ne vairāk kā 10 gadus.
Visu mūžu.
Tas atkarīgs no veselības stāvokļa.
Tas atkarīgs no darbības veida.
Laikam nav nozīmes.
Nezinu.
Kurzemnieks Horoskopi