Aizvērt

Jūrtakai vienmēr ir šarms

2019. gada 10. jūnijā, 05:00
Raksta autors: Laila Liepiņa
Jūrtakai vienmēr ir šarms
Foto: Laila Liepiņa
Gar Baltijas jūras krastu Latvijā un Igaunijā izveidots 1200 km garš pārgājiena maršruts jeb Jūrtaka, ko var noiet 60 dienās. Maija beigās „Lauku ceļotājs” sadarbībā ar Kurzemes plānošanas reģionu medijiem organizēja braucienu, lai iepazīstinātu ar takas posmu Mazjūrā jeb Rīgas jūras līcī no Rojas līdz Ragaciemam. To izgāja arī „Kurzemnieka” maketētāja Laila Liepiņa. Vairāk 10. jūnija avīzē.
Maršrutu var pieveikt pa daļām. Plānojot pārgājienu, var izmantot vietnē www.jurtaka.lv apkopoto plašo informāciju par visu, kas ceļotājam noder: naktsmītnēm, vietām, kur paēst, atpūsties, veikaliem, sabiedrisko transportu, autostāvvietām u.c. Informācija ir piecās valodās: latviešu, igauņu, krievu, angļu un vācu. Dabā taka ar logo un norādēm (balts – zils – balts) iezīmēta uz kokiem, akmeņiem, ceļazīmēm, elektrības stabiem, tiltu margām utt. Vietās, kur Jūrtaka iet pa liedagu un ilgstoši nav jānogriežas, tā nav marķēta.

• Garās distances pārgājienu maršruta E9 daļa gar Baltijas jūras piekrasti sākas Nidas ciemā Latvijā pie Lietuvas robežas un beidzas pie Tallinas ostas Igaunijā. Var doties abos virzienos, un Tallina var būt arī starta punkts. Taka sadalīta pa dienām un pēc grūtības pakāpes, un tas ļauj izvēlēties piemērotāko distanci. 
• Garums: ap 1200 km (1,5 milj. soļu), t.sk. Latvijā 580 km, Igaunijā 620 km.
• Divas galvaspilsētas, kuru vecpilsētām piešķirts UNESCO statuss: Rīga, Tallina.
• Teritorija: Baltijas jūras piekraste.
• Maršruta gaita: Nida–Liepāja–Ventspils–Kolkasrags–Jūrmala–Rīga–Saulkrasti–Ainaži–Ikla–Pērnava–Virtsu–Lihula–Hāpsala–Paldiski–Tallina.
• Augstākie punkti atrodas Igaunijā: Rannameizas klintis (35 m v.j.l.), Pakri bākas skatu platforma kopā ar Pakri klinšu augstumu (70 m v.j.l.).
• Laiks: 60 dienas. Pieredzējušie to var pieveikt ātrāk.
• Apskatāms vairāk nekā 500 dabas, vēstures un kultūras objektu.
• Jūrtakai piekļaujas Igaunijas salas: Kihnu, Sāmsala, Muhu, Hījumā, Vormsi, Osmusāre.

Smiltis, akmeņi, sēkļi un piejūras pļavas

Maija beigās Lauku ceļotājs sadarbībā ar Kurzemes plānošanas reģionu medijiem organizēja braucienu, lai iepazīstinātu ar takas posmu Mazjūrā jeb Rīgas jūras līcī no Rojas līdz Ragaciemam.
Diena lietaina, bet, kā saka ekskursijas vadītājs, tūrisma un vides eksperts, Lauku ceļotāja pārstāvis Juris Smaļinskis, Jūrtaka ir ejama visos laika apstākļos un gadalaikos. Katrā reizē savs šarms.

Pirmā pietura – Roja

Zvejnieku sētā Otra puse saimniece Zane Vaivode cienā ar kafiju, maizītēm, ņiprākam garam piedāvā uz dzintariem uzlietu Dzimtenīti. Parunājam par viesu uzņemšanas peripetijām, var iegādāties produktus, kas nākuši no jūras un apkārtnes mežiem. No sētas redzama varena jaunbūve – tur top Rojas koncertzāle. Vēl ap to rosās būvnieki, bet jau 29. jūnijā paredzēta atklāšana. Programma vasarai zināma. Izstaigājam jūras krastu – tas ir gluds un smilšains, liedagā atrodam milzīgu zilu cerību cūku, pie kuras visi labprāt fotografējas.

Otrā pietura – Valgalciems

Lai nonāktu brīvdienu mājā Lēveri, krietnu gabalu ejam pa mežu, pa ceļam pētīdami augus un ziedus. Šeit Jūrtakas gājēji var pārnakšņot vai ilgāku laiku padzīvot mierā, klusumā, dabas ielokā. Guļbaļķu namiņš 400 m no jūras, 13 km no Rojas. Ir arī lauku pirtiņa pie dīķīša. Saimniece Līga Badūne arī pati nogājusi gabalu no Jūrtakas.

Trešā pietura – Mērsrags

Kopā ar informācijas centra darbinieci Ingu Hartiku uzkāpjam bākā. Paveras skats uz akmeņaino sēkli. Ziemeļos no Mērsraga kanāla Jūrtakas maršruts ved pa piejūras pļavām, kur ir unikāls, aizsargājams biotops. Bridējputniem un ūdensputniem tā ir nozīmīga ligzdošanas un atpūtas vieta ceļošanas laikā. Mēs pamanījām Sāmsalas dižpīles un kormorānus.

Ceturtā pietura – Abragciems

Pa ceļam uz to pusdienas paēdam Bērzciema krodziņā Mazā kaija. Tas šajā ceļā ir viens no krodziņiem, kas atrodas vistuvāk jūrai. Pie Bērzciema jūrā ir daudz sēkļu, un pārgājiena dažādošanai var brist pa tiem. Abragciemā izstaigājam 1,5 km pa liedagu, fotografējot kaiju koloniju, krastā ziedošos ceriņus, un nonākam lielā kempingā Abragciems.

Piektā pietura – Lapmežciema muzejs

Šīgada sākumā durvis vēris moderni rekonstruētais Lapmežciema pagasta muzejs. Ekspozīcijas centrā – zvejnieks savā vidē un saimnieciskajā darbībā. Interaktīvās nodarbes ļauj izzināt Lapmežciema apkārtni gan tās seno vietvārdu, gan dabas bagātībā. Daudz materiālu par ievērojamā novadnieka, dzejnieka Imanta Ziedoņa dzīvi un daiļradi. Izpētījuši, kāds putniņš izšķilsies no oliņas, un saņēmuši Ziedoņa ceļavārdus, dodamies tālāk.

Sestā pietura – Ragaciema sedums

Sedumi ir kādreizējās laivu piestātnes, kurās zvejnieki cēla tīklu būdas un glabāja inventāru. Tur pulcējās vīri un sprieda par darbiem, bet sievas un bērni taroja tīklus (lasīja ārā zivis, kad tie pilni ar lomu). Nogaršojam zivis un, nedaudz salijuši, bet pārliecināti, ka Jūrtakā ir, ko redzēt un darīt jebkuros laika apstākļos, dodamies mājup.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Cik, jūsuprāt, ilgi vajadzētu strādāt vadošā amatā valsts (pašvaldību) iestādē?
Ne vairāk kā 5 gadus.
Ne vairāk kā 10 gadus.
Visu mūžu.
Tas atkarīgs no veselības stāvokļa.
Tas atkarīgs no darbības veida.
Laikam nav nozīmes.
Nezinu.
Kurzemnieks Horoskopi