Aizvērt

Cik var un vēl mazliet

2019. gada 31. jūlijā, 06:00
Raksta autors: Laila Liepiņa
Cik var un vēl mazliet
Foto: Laila Liepiņa
„Ierocim vienmēr jābūt klāt,” tā apgalvoja vai katrs dalībnieks, ko "Kurzemnieks" sastapa Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes pamatapmācības nometnē. No 8. līdz 28. jūlijam tā notika Skrundas novada poligonā "Mežaine" un Kuldīgas novada Upīškalnā. Noslēgumā jaunie zemessargi viesiem un medijiem izrādīja apmetnes vietu un pastāstīja par apgūto.
PIEREDZĒJUŠĀKIE INSTRUKTORI

Nometnes vadītājs majors Gints Homanis no Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes pastāstīja, ka Mežainē mācībām ir lieliska bāze un ka pieaicināti pieredzējuši instruktori no Kuldīgas, Liepājas, Jelgavas un Ventspils: „Lai jaunie saņem to labāko, ko varam dot.” Pa posmiem mācības apguvuši 18 dalībnieki, bet no pirmās līdz pēdējai dienai – desmit. Dalībnieku vecums sākas ar 18 gadiem (sievietēm līdz 39 gadiem, vīriešiem līdz 42). G.Homanis uzsvēra, ka uzdevumi netiek dalīti ne pēc dzimuma, ne vecuma. Tie ir tādi, lai tos var izpildīt katrs, un vēl drusku sarežģītāki, jo „galvenais ir iemācīties pārvarēt grūtības”.


SAPŅU NAMS

Kā tiek mazgātas formas, kādas ir dušas untualetes, to rāda Jana Volksone-Pronckus (51. kājnieku bataljons Dobelē) un Artūrs Rieksts (45. kaujas nodrošinājuma bataljons Kuldīgā). „Labākā vieta apkaimē – sapņu nams!” tā par namiņu ar sešām dušas kabīnēm stāsta Jana. „Pēc intensīviem treniņiem mazgāties varētu kaut zem koka! Dušai laiks ir 30 minūtes, un tas nav daudz, tāpēc ejam visi reizē. Sākumā laiks likās ļoti īss, beigās liekas daudz. Puišiem dušā patīk dziedāt, un, ja pazūd karstais ūdens, tad var paņemt arī augstās notis.”

Janu iestāties Zemessardzē iedvesmojusi meita, kura divus gadus darbojas jaunsargos: „Viņa man par to stāsta un stāsta, un es neko nesapratu, bet tagad mums būs, ko pārrunāt.” Savukārt Artūram tā ir ģimenes lieta – tētis ir pulkvedis, Zemessardzē darbojas arī paša brālis un abi tēta brāļi.


EKIPĒJUMĀ VISLABĀKAIS – ŠOKOLĀDE

Karavīra ekipējumu rāda Mareks Ūdris un Santis Stenkevics (52. kaujas atbalsta bataljons Jelgavā). Ir 12 veidu pārtikas pakas, dienā var saņemt trīs – vienu paku katrai ēdienreizei. Iekšā ir rozīnes un rieksti uzkodām, maize, ievārījums, medus, košļājamā gumija, tēja kafija un salvetes, kā arī ugunskurā pagatavojama maltīte visām gaumēm: makaroni ar gaļu, griķi ar vistu un citi varianti. „Labākās ir tās pakas, kurās ir šokolāde,” atzīst Mareks. Mugursomā ir arī tādas nepieciešamas lietas kā medicīnas komplekts, salokāmais nazis, pildspalva un blociņš, maskēšanās krēms u.c.

Mareks un Santis Jelgavas tehnikuma 4. kursā mācās par programmētājiem un atzīst, ka pēc mācībām telpās un pie datoriem Zemessardzes nodarbības dabā un kustībā ir vienkārši ideālas. „Tā ir kā gaisma pret tumsu,” secina puiši.


KOKA AUTOMĀTS

Viesi varēja aplūkot un rokā paturēt ieročus. Zemessargiem vienmēr un visur tiem jābūt līdzi – ne tikai izpildot uzdevumus, bet arī ejot uz dušu, tualeti, ēdnīcu, kā arī pie gultas. Ja šis nosacījums nav izpildīts, tad līdzi jānēsā koka automāts, kas ir četrreiz smagāks par īsto.

Pie ieročiem sastopam jelgavnieku Davidčuku ģimeni. Leons Davidčuks nometnē ir no sākuma līdz beigām. Grūtākā likusies pirmā nedēļa, jo tad vairāk bijušas teorētiskās nodarbības un nācis miegs, bet daudz labāk paticis darboties laukā.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: