Aizvērt

Pinku ezers ir viens no tīrākajiem

2019. gada 30. augustā, 08:00
Raksta autors: Daina Tāfelberga
Pinku ezers ir viens no tīrākajiem
Latvijas Universitātes asociētais ģeoloģijas profesors Normunds Stivriņš un students Mārtiņš Robežnieks no liekā ūdens atbrīvo dūņas, kas Pinku ezerā cilindrā ievāktas ap 15 m dziļumā un ir kā ūdenstilpes vēstures grāmata. Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Inta Dimante-Deimantoviča dūņas sadala noteikta līmeņa paraugos.
Foto: Daina Tāfelberga
Hidroekologi un ģeologi vakar, vācot dūņu paraugus Ēdoles pagasta Pinku ezerā, pētīja, vai un cik daudz mikroplastmasas tur uzkrājies daudzu gadu gaitā. Projektu atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds, un tajā sadarbojas gan profesori no Latvijas Hidroekoloģijas institūta un Latvijas Universitātes (LU), gan citām iestādēm.
Kā pastāstīja pētniece Inta Dimante- Deimantoviča, vides piesārņojums ar mikroplastmasu ir liela problēma visā pasaulē. Latvijā nav datu, kāds tas ir mūsu saldūdeņos. Vienlaikus ar dūņu analīzi tiks noskaidrots, vai aizsargājamās teritorijas statuss spēj pasargāt vairāk. „Piesārņojums nerodas tikai ezera krastos cilvēku darbības dēļ,” teic pētniece. „Tas arī izplatās pa gaisu un nonāk ūdenstilpēs.”

Izpētē iekļauti ezeri ar ļoti dažādu cilvēka ietekmi. Iepriekš vākti paraugi Talsu ezerā, kas tiek uzskatīts par vienu no piesārņotākajiem Latvijā. Turpretī Pinku ezers skaitās viens no tīrākajiem. Šiem pretstatiem pa vidu ir Usmas ezers, kur paraugi šonedēļ noņemti divās vietās: Ventspils pusē pie noslēgtā Moricsalas rezervāta un tam iepretī, kur vieta brīvi pieejama. Tiek izvēlētas pēc iespējas dziļākas vietas, jo plastmasa, kaut arī peld ūdenī, ar laiku apaug ar augiem un mikroorganismiem un grimst. Pētniekus interesē, kā piesārņojums akumulējies. Tiks izveidota saldūdeņu pamatpētījumu datubāze un ieteikumi turpmākai uzraudzībai. Tas gan var ilgt gadu.

Pinku ezerā paraugi ņemti divās vietās 13–15 m dziļumā. LU asociētais ģeoloģijas profesors Normunds Stivriņš stāsta, ka dūņas tiks analizētas centimetru pa centimetram, sākot no augšas un ejot dziļāk, tā izpētot izmaiņas laika gaitā, pat 80 gados un vairāk. Tas parādīs gan to, cik daudz šeit mikroplastmasas, gan to, kāds vispār ir ezera ekoloģiskais stāvoklis.
Komentāri
Viedoklis
2019. gada 2. septembrī, 21:43
Es jau gan to nevarētu teikt, jo vedām bēnus tur peldēties un bija izsutimi visiem pazīstamiem bērniem, kas tur peldējās. Sākumā mazas sarkanas pumpiņas, kas vēlāk pārvēršas par lielām sulojošām brūcēm, ko bez zālēm apturēt nebija iespējams. Un tas bija jūlija beigās..
Vimba
2019. gada 2. septembrī, 12:42
Labāk jau, iespējams ka tīrākais ezers!
Sg42004
2019. gada 2. septembrī, 06:37
Jau pēc esošajiem datiem ir zināms, ka Pinku ir viens no tīrākajiem, līdz ar to, nav melots. Interesanti kādi būs rezultāti.
Uhtii
2019. gada 31. augustā, 13:39
Raksta nosaukums ir viltus ziņa! Analīžu rezultātiem vēl neesot tiek ziņots, ka ir vistīrākais :)
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Tas, ka bankas pārtrauc ierasto kodu karšu izmantošanu, man
liekas normāli
sagādā problēmas
patīk, jo jau sen lietoju Smart-ID
patīk, jo lietoju kodu kalkulatoru
vienalga, jo banku pakalpojumus internetā neizmantoju
Kurzemnieks Horoskopi