Laikraksts Kurzemnieks

Kā pastāstīja pētniece Inta Dimante- Deimantoviča, vides piesārņojums ar mikroplastmasu ir liela problēma visā pasaulē. Latvijā nav datu, kāds tas ir mūsu saldūdeņos. Vienlaikus ar dūņu analīzi tiks noskaidrots, vai aizsargājamās teritorijas statuss spēj pasargāt vairāk. „Piesārņojums nerodas tikai ezera krastos cilvēku darbības dēļ,” teic pētniece. „Tas arī izplatās pa gaisu un nonāk ūdenstilpēs.”

Izpētē iekļauti ezeri ar ļoti dažādu cilvēka ietekmi. Iepriekš vākti paraugi Talsu ezerā, kas tiek uzskatīts par vienu no piesārņotākajiem Latvijā. Turpretī Pinku ezers skaitās viens no tīrākajiem. Šiem pretstatiem pa vidu ir Usmas ezers, kur paraugi šonedēļ noņemti divās vietās: Ventspils pusē pie noslēgtā Moricsalas rezervāta un tam iepretī, kur vieta brīvi pieejama. Tiek izvēlētas pēc iespējas dziļākas vietas, jo plastmasa, kaut arī peld ūdenī, ar laiku apaug ar augiem un mikroorganismiem un grimst. Pētniekus interesē, kā piesārņojums akumulējies. Tiks izveidota saldūdeņu pamatpētījumu datubāze un ieteikumi turpmākai uzraudzībai. Tas gan var ilgt gadu.

Pinku ezerā paraugi ņemti divās vietās 13–15 m dziļumā. LU asociētais ģeoloģijas profesors Normunds Stivriņš stāsta, ka dūņas tiks analizētas centimetru pa centimetram, sākot no augšas un ejot dziļāk, tā izpētot izmaiņas laika gaitā, pat 80 gados un vairāk. Tas parādīs gan to, cik daudz šeit mikroplastmasas, gan to, kāds vispār ir ezera ekoloģiskais stāvoklis.