Aizvērt

Slimnīcas tiks līmeņotas

2019. gada 4. septembrī, 02:00
Raksta autors: Iveta Grīniņa
Slimnīcas tiks līmeņotas
Kurzemes plānošanas reģiona padomē ar pašvaldību vadītājiem tikās Veselības ministrijas speciāliste Līga Šerna un valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško.
Foto: Iveta Grīniņa
Pašlaik aktualitāte ir nākamā gada valsts budžeta veidošana, bet veselības aprūpē lielākais izaicinājums – darbinieku nodrošinājums un slimnīcu līmeņošana.
Par to Kurzemes plānošanas reģiona padomei stāstīja Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško un viņas vietnieces pienākumu izpildītāja Līga Šerna.


VISIEM DIEZ VAI PIELIKS

Par mediķu algu pielikumu D.Mūrmane-Umbraško izteicās, ka cerētais 20% pielikums visiem diezin vai būšot reāls, jo tam papildus vajadzīgi 119 miljoni eiro. Tāpēc ministrija jau izvēlas prioritātes. „Pieredze liecina, ka papildu finansējumu izšķaidīt, pa drusciņai pieliekot visiem, nav lietderīgi – tie daži eiro tikai rada sapīkumu, nevis gandarījumu. Tāpēc esam domājuši par prioritātēm. Tas noteikti būs stacionāru medicīniskais personāls, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, ģimenes ārsti reģionos un varbūt vēl kāda joma.”


IZMAIŅAS BŪS

Pirmais jautājums ministrijas pārstāvēm: „Vai paredzētas izmaiņas slimnīcās Kurzemē?” D.Mūrmane-Umbraško atbildēja, ka tās noteikti būs. Visas slimnīcas sadalītas līmeņos, un jānodrošina katram atbilstoši pakalpojumi. Piemēram, Kuldīgas slimnīcai ir 3. līmenis, bet Priekules slimnīcai – 1.

Valsts sekretāre sacīja, ka pirmie ziņojumi par slimnīcu izvērtēšanu varētu parādīties jau ap 10. septembri: „Slimnīcas tiks līmeņotas. Tas nozīmē, ka tiks izvērtēta līmeņa saglabāšanas nepieciešamība. Katram noteikts speciālistu skaits, konkrēti pakalpojumi, operāciju skaits utt.” Vieta tukša noteikti nepalikšot: „Veselības aprūpe tiks sniegta, bet, kādi pakalpojumi un kādā apjomā, – tas tiks vērtēts. Būs tādas vietas, kur naktīs vairs nebūs speciālistu dežūru. Slimnīcas viņus pārpērk, un viņi izlaižas. Piemēram, atbrauc uz dežūru reģiona slimnīcā, darba ir maz, var atļauties visu dežūru nogulēt. Taču vairs nav iespējams speciālistu piedabūt dežurēt Gaiļezerā, kur slimnieku pieplūdums ir visu nakti. Vietās, kur noslodzes nav, piemēram, piecu speciālistu vietā paliks varbūt trīs.”

„Ko nozīmē nesen izskanējušais slimnīcu modelis 3+3? Vai tas ir trīs slimnīcas Rīgā un tikpat ārpus tās?” jautāja padomes vadītāja Inga Bērziņa. Speciāliste skaidroja, ka tā tiešām ir, bet runa ir par augstākā līmeņa slimnīcām ar ļoti labu tehnisko un personāla nodrošinājumu. Gan Rīgā, gan ārpus tās būtu trīs lieli, ļoti laba līmeņa centri – katrā vēsturiskajā novadā pa vienam. Līdztekus būtu arī zemāka līmeņa slimnīcas.


FELDŠERUS VAJAG VĒL VAIRĀK

Nākamais, ko pašvaldību vadītāji vēlējās zināt: kas notiks ar feldšerpunktiem. Vai nav domāts tos slēgt vai rūpes par tiem pārlikt uz pašvaldību pleciem? Laukos daudzviet tā ir vienīgā iespēja cilvēkiem tikt pie palīdzības. D.Mūrmane-Umbraško atbildēja, ka drīzāk feldšerpunktu skaits pat varētu augt, ņemot vērā ģimenes ārstu trūkumu laukos. Nav arī domāts tos nodot pašvaldību ziņā.

Ar Lauku ģimenes ārstu asociāciju ministrija runājusi par attāluma koeficientu lauku ģimenes ārstiem, lai ļautu viņiem vairāk nopelnīt, bet Latvijas Ģimenes ārstu asociācija esot pretī. Jau tagad rezidentiem, kuri dodas uz laukiem, ir piemaksa. Arī kaimiņu valstīs, piemēram, Norvēģijā un Zviedrijā, lauku ārstiem maksā vairāk.

Uz jautājumu, vai tiešām praksēs, kas nav ģimenes ārsta pamata darbavieta, jānodrošina visi vides pieejamības nosacījumi, ministrijas speciāliste atbildēja, ka ar Labklājības ministriju un biedrību Apeirons nav izdevies atrast kompromisu, lai prasības mīkstinātu: „Mēs kopā varētu iesniegt argumentus, bet šobrīd nav domāts noteikumus pārskatīt.” Vides pieejamībai pašvaldības tērē ļoti lielu naudu, lai gan ģimenes ārsti var šīs problēmas atrisināt citos veidos. Talsu novadā izveidota mobila ģimenes ārsta prakse, kas dodas uz pagastu centriem. „Tas ir lētāk, nekā uzturēt telpas, kurās reizi nedēļā pieņem ģimenes ārsts,” teica novada vadītājs Dainis Karols.


PROBLĒMAS AR BĒRNU ZOBĀRSTNIECĪBU

Ministrijas pārstāves atzina, ka lielas problēmas ir ar valsts finansēto zobārstniecību bērniem. D.Mūrmane-Umbraško: „Tarifu esam palielinājuši tiktāl, ka, ārstējot bērnus par valsts naudu, zobārsti nopelna tikpat, cik privātpraksē, bet arī tas nav līdzējis. Ārsti vienkārši negrib bērnus ņemt, jo ar viņiem vajadzīgs laiks un pacietība. Liepājā bijuši jau pieci sarunu raundi, kuros esam cietuši sakāvi. Nav instrumentu, kā ārstus piespiest. Centāmies pierunāt, lai paņem vismaz savu pacientu bērnus. Bet arī tas nav izdevies. Jaunajiem ārstiem, kuri rezidentūru izgājuši par valsts naudu, ir jāpiekrīt ņemt valsts apmaksātos pacientus. Ja zobārsts pārceļas uz kādu novadu un par to saņem piemaksu, arī viņam jāstrādā par valsts finansējumu.” Tā sauktās reģionu piemaksas visefektīvāk darbojoties vidējā medicīniskā personāla piesaistei.
Komentāri
klio
2019. gada 4. septembrī, 07:20
Varam jau visu laiku runāt par veselības aprūpi laukos, bet ar ko ārstu tur noturēt? Darba vietu nav, bērni dzimst arvien mazāk,infrastruktūru sastāda pāris veikalu, labākajā gadījumā skola, bibliotēka. Attālums līdz pilsētai 30-40 km. Galu galā ārstam ir arī ģimene, vajadzīga darba vieta arī dzīvesbiedram . Patiesībā lēmēji no realitātes ir ļoti tālu, jo pat atvaļinājumu laikā ir milzu problēma atrast aizvietotāju ārsta palīgam, parasti neizdodas.
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Tas, ka bankas pārtrauc ierasto kodu karšu izmantošanu, man
liekas normāli
sagādā problēmas
patīk, jo jau sen lietoju Smart-ID
patīk, jo lietoju kodu kalkulatoru
vienalga, jo banku pakalpojumus internetā neizmantoju
Kurzemnieks Horoskopi