Aizvērt

Vai Reiram taisnība par Noguldījumu garantiju fondu?

2019. gada 3. septembrī, 17:38
Raksta autors: Evita Puriņa, "Re:Baltica"/"Re:Check"
Vai Reiram taisnība par Noguldījumu garantiju fondu?
--- Drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta). --- "PNB bankas" slēgšana raisījusi jautājumu, vai garantēto noguldījumu izmaksai ir uzkrāta pietiekama summa un, ja tā nav, kur tiks ņemti trūkstošie līdzekļi. Par šo jautājumu mediji atkārtoti runājuši ar finanšu ministru Jāni Reiru ("Jaunā Vienotība"). Ministrs, pinoties skaidrojumos, sniedza neprecīzu un arī patiesībai neatbilstošu informāciju.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) lēmumu par PNB bankas slēgšanu paziņoja 15. augusta vakarā. Nākamajā rītā intervijā Latvijas Radio 1 Reirs sacīja:

„Mūsu valstī ir mehānismi, kā, piemēram, Garantiju noguldījumu fonds, kurš praktiski ir pilns, kurā ir uzkrāts pietiekami daudz naudas, lai varētu izmaksāt likumā paredzētos līdz 100 000 eiro katram noguldītājam.”

To, ka fonds ir „pilns ar naudu” un valsts nauda netiks izmantota, ministrs norādīja arī sarunā ar Rīta panorāmu. Tajā viņš piebilda, ka var izmantot arī aizņemšanos un vēl citus mehānismus, bet
„tie šajā gadījumā netiks darbināti”.

Nepilnu nedēļu vēlāk, 21.augustā, Reirs par šo tēmu runāja Latvijas Radio 1 raidījumā Krustpunktā. Uz žurnālista norādi, ka fondā tomēr ir mazāk līdzekļu nekā plānotās izmaksas PNB bankas klientiem, ministrs jau atbildēja citādi:

„Garantiju fonds ir trīskārša aizsardzība – tātad ir trīs avoti, pirms tiek skarta valsts nauda, pirms valsts aizņemas naudu. Un šeit patreiz garantiju fondā ir 206 miljoni, vajadzīgs ir lielāks skaitlis – 279. Darbība būs aizņemšanās Centrālajā bankā, kas nav valsts nauda, bet Centrālā banka, kas aizdos uz procentiem garantiju fondam.”

-----------------------------------------------------------------



Finanšu ministra intervijās pausto Re:Check pārbaudīja.


Vai Noguldījumu garantiju fonds ir „pilns ar naudu”?

Noguldījumu garantiju fonds (NGF) ir valsts izveidota sistēma, lai gadījumā, ja kredītiestāde nespēj izpildīt saistības pret noguldītājiem, viņi tomēr saņemtu valsts garantētu atlīdzību. Fonda līdzekļus veido regulāras banku iemaksas, un to administrē FKTK. Garantētā atlīdzība vienam noguldītājam ir atbilstoša noguldījuma apmēram, bet ne vairāk kā 100 000 eiro.

Fondā uzkrātās naudas daudzums ir audzis kopš 2014.gada, kad tas atkal sāka pildīties pēc Latvijas Krājbankas kraha radītā deficīta. NGF šobrīd ir līdz šim lielākais līdzekļu daudzums, taču vienlaikus fonds nav tik „pilns”, lai ar to pietiktu PNB bankas klientiem garantēto noguldījumu segšanai. Uzreiz pēc PNB bankas darbības apturēšanas komisija informēja, ka fondā ir 206 miljoni eiro, savukārt aprēķinātā klientiem izmaksājamo garantēto noguldījumu summa ir aptuveni 279 miljoni eiro.


2019*      206,3
* 1.augustā pieejamā summa



Vai aizņemšanās mehānisms netiks darbināts?

To nevar apgalvot. Tā kā fondā ir mazāk naudas nekā garantēto noguldījumu summa, nepieciešamība aizņemties ir pilnībā iespējama. FKTK pārstāve Dace Jansone Re:Check skaidroja, ka FKTK ir pieejami aizņēmuma līgumi, ar kuriem šobrīd, naudu aizņemoties, minēto summu var nodrošināt. 


Vai aizņemsies Eiropas Centrālajā bankā?

Nē. Lai Noguldījumu garantiju fonds spētu izmaksāt visus garantētos noguldījumus, tas aizņemsies Latvijas komercbankās, ar kurām ir spēkā kredītlīgumi, skaidroja Jansone. Šādā veidā pieejami 300 miljoni eiro, kas kopā ar fondā esošajiem veido kopējo pieejamo summu – 506 miljonus eiro. 

FKTK norāda, ka pašlaik nav prognozējams, cik liels aizņēmums komercbankās būs nepieciešams. Pirmkārt, turpinās banku regulārās iemaksas fondā – tās tiek veiktas reizi ceturksnī. Otrkārt, NGF ir rindā pirmais kreditors, proti, no bankas atgūtā nauda vispirms nonāk fondā atbilstoši tā garantētajām izmaksām. Treškārt, arī garantēto noguldījumu izmaksa nenotiek „vienā dienā”, un saskaņā ar likumu uz tiem var pieteikties piecu gadu laikā. Līdz 29.augustam garantētajās atlīdzībās PNB bankas klientiem bija izmaksāti 110 miljoni eiro.


Vai ir trīs avoti, pirms tiek skarta valsts nauda?

Atkarībā, kā to traktē. Noguldījumu garantiju likums nosaka, ka valsts nauda tiek izmantota tad, ja triju darba dienu laikā no noguldījumu nepieejamības brīža FKTK nesaņem piedāvājumu no Latvijas kredītiestādēm, dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāles Latvijā vai citu dalībvalstu noguldījumu garantiju fondiem vai nevienojas citu iemeslu dēļ. Likums šādā gadījumā valsts naudu paredz piešķirt apropriācijas vai aizdevuma veidā.

FKTK darba pārskati liecina, ka aizņemšanās Valsts kasē notika pēc Latvijas Krājbankas kraha 2011.gadā. Toreiz garantiju fondam bija jānodrošina 478 miljonu eiro atlīdzība un 264 miljonus eiro fondam aizdeva valsts. Visi līdzekļi Valsts kasei tika atdoti 2014.gada sākumā.

Jānorāda, ka Re:Check vērsās arī Finanšu ministrijā, lūdzot skaidrot Reira kļūdainos izteikumus, taču skaidrojumu no tās nesaņēma. FM komunikācijas departamentā norādīja, ka jautājumi nosūtīti FKTK ar lūgumu „kompetences ietvaros sniegt atbildi”.




FAKTI
  • Ne visu banku slēgšanas gadījumā tiek tērēta NGF uzkrātā nauda. Piemēram, 2018.gadā slēgtās bankas ABLV noguldītājiem atlīdzību izmaksai bija nepieciešami 480 miljoni eiro, un šī summa bija pieejama no bankas pašas līdzekļiem. Arī 2016.gadā slēgtās Trasta komercbankas noguldītājiem fondā uzkrātais netika izmantots. Jānorāda gan, ka PNB bankas darbības apturēšanas iemesls ir finanšu grūtības.
  • Latvijā reģistrētās komercbankas maksā NGF reizi trijos mēnešos pēc vienreiz gadā noteiktas formulas, kurā attiecīgās bankas segtie jeb atmaksai garantētie noguldījumi tiek reizināti ar 0,05% korekcijas jeb tai piemērotā riska koeficientu. Par 2018.gadu noguldījumu piesaistītāji fondā iemaksāja 17,13 miljonus eiro.
  • Līdz 29.augustam garantētajās atlīdzībās PNB bankas klientiem bija izmaksāti 110 miljoni eiro. FKTK norādījusi, ka 99,2% noguldītāju varēs saņemt visu savu bankā uzkrāto naudu.


SECINĀJUMS

Ir tiesa, ka valsts nauda netiks izmantota. Taču Reira teiktais, ka Noguldījumu garantiju fonds ir pilns un tajā ir pietiekami daudz naudas, lai garantēto atlīdzību izmaksātu visiem PNB bankas noguldītājiem, neatbilst patiesībai. Arī tas, ka aizņemšanās nenotiks. Tāpat nav taisnība, ka nauda tiks ņemta „Centrālajā” jeb Eiropas Centrālajā bankā.

-----------------------------------------------------------



Par projektu
  • Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija.
  • Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: ZAĻA – patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), GAIŠI ZAĻA – tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču pieļautas sīkas neprecizitātes), DZELTENA – puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), ORANŽA – drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un SARKANA – nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. 
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com!
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Tas, ka bankas pārtrauc ierasto kodu karšu izmantošanu, man
liekas normāli
sagādā problēmas
patīk, jo jau sen lietoju Smart-ID
patīk, jo lietoju kodu kalkulatoru
vienalga, jo banku pakalpojumus internetā neizmantoju
Kurzemnieks Horoskopi