Aizvērt

Dzīve bez plastmasas. Pirmie soļi

2019. gada 10. oktobrī, 00:00
Dzīve bez plastmasas. Pirmie soļi
Bišu vaska drāniņu meistare un zaļā dzīvesveida piekritēja Līga Erba savu pieredzi labprāt nodod citiem interesentiem.
Pēc statistikas datiem, kas ir Eiropas Komisijas rīcībā, plastmasa veido vairāk nekā 80% jūras piedrazojuma. Martā Eiropas Parlaments (EP) apstiprināja vienreiz lietojamo plastmasas priekšmetu aizliegumu. Ar Eiropas Savienības (ES) valstu ministriem panākto vienošanos balsojumā atbalstīja deputātu vairākums.
SVARĪGI VISIEM

“Par to, ka plastmasas atkritumi ir globāla problēma, var pārliecināties, ne tikai redzot biedējošus attēlus internetā, kur akvalangisti, pētot okeānu zemūdens dzīvnieku pasauli, peld starp plastmasas atkritumu slāņiem, bet arī tepat Latvijā,” norāda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, kura jau sešus gadus Latvijā rīko jūras krasta sakopšanas talkas. Tajās secināts, ka plastmasa veido lielāko daļu no visiem savāktajiem atkritumiem.

“Šogad pavasarī nolēmām, ka līdz 2021. gadam no veikalu plauktiem Eiropā pazudīs vienreiz lietojamie plastmasas galda piederumi – dakšiņas, naži, karotes, plastmasas šķīvji, arī plastmasas salmiņi, vates kociņi, dzērienu glāzītes, kas nodara ievērojamu kaitējumu videi, jo plastmasa nesadalās un piesārņo gan jūras, gan mežus. Tas ir svarīgi Latvijai, Eiropai un arī visai pasaulei. Esam paredzējuši, ka desmit gadu laikā otrreizējai pārstrādei ir jāsavāc 90% plastmasas pudeļu, bet līdz 2025. gadam katra ceturtā plastmasas pudele būs ražota no otrreiz pārstrādātas plastmasas.

Esmu priecīga, ka Latvijas uzņēmēji jau piedāvā iespēju aizstāt plastmasas salmiņus ar ekoloģiskiem niedru salmiņiem, kā arī ļoti ceru, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs nekautrēsies pielikt savu roku, lai mūsu valsts būtu sakopta,” stāsta politiķe.


VAI TALLINAI UN CĒSĪM IZDOSIES?

Lai sabiedrību rosinātu vēl aktīvāk mainīt tās paradumus un domāšanu, iespējams, jāpieņem stingrāki noteikumi, kā to darījuši mūsu kaimiņi, – Igaunijas galvaspilsētā Tallinā no 1. oktobra stājies spēkā aizliegums publiskos pasākumos lietot vienreiz lietojamos plastmasas traukus un ēdamrīkus, un šo pasākumu rīkotājiem būs jānodrošina arī atkritumu šķirošana.

Arī Cēsīs jau 6. jūlijā notika zero waste jeb bezatkritumu diena, kuras laikā tika diskutēts par pilsētas rīcības plānu iniciatīvā Tīri. Labi. Pilsēta bez atkritumiem. Cēsis ir pirmā un šobrīd vienīgā Latvijas pašvaldība, kas šajā iniciatīvā piedalās.

“Mēs esam pirmā zero waste pilsēta. Parakstot šo memorandu, ir skaidrs, ka vispirms jāsāk ar sevi. Cenšamies pārskatīt, kādi ir vienreiz lietojamie trauki, ko izmantojam ikdienā. Atsakāmies no kafijas krūzītēm, papīra roku dvieļiem, ko aizstājam ar videi draudzīgākiem,” stāsta Cēsu pašvaldības komunikācijas speciālists Aleksandrs Abramovs un piebilst, ka šāda rīcība ir ilgstošas audzināšanas loģisks tālākais solis.

Viņš norāda, ka projekta ideja pieder biedrībai Zaļā brīvība, kas īsteno ieceri par pirmo bezatkritumu pilsētu Latvijā. Iniciatīvā Tīri. Labi. Pilsēta bez atkritumiem izvirzīti vairāki uzdevumi, un pirmais no tiem ir sabiedrības izglītošana. Visi kopā apņemas arī samazināt resursu patēriņu. “Rīkojām forumu, kurā tikās nevalstiskās organizācijas un vides aktīvisti. Tajā tika mācīts, kā mēs katrs savā darbavietā un mājās varam kļūt zaļāki,” stāsta A.Abramovs. “Memorandu parakstījām sarunu festivāla LAMPA laikā, un mums jau pievienojās vairāki vietējie uzņēmumi – Draugiem Group, Ruckas māksas rezidenču centrs, vairākas kafejnīcas, bezatkritumu veikaliņš. Vēlos uzsvērt, ka tas noteikti nav mēneša vai gada projekts, bet gan ilgtermiņa audzinošs un izglītojošs darbs, ko pašvaldība pieņem par normu. Uz to tiecas visa pasaule, taču tas pirmais solis jāsper katram pašam,” teic Cēsu pašvaldības pārstāvis.




Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (priekšā) jūras krasta sakopšanas talkā.



ROKU APMĪĻOTĀS VASKA DRĀNIŅAS

Viena no videi draudzīgām alternatīvām plastmasas iepakojumam ir bišu vaska drāniņas, kas pēdējā laikā kļūst arvien populārākas. Pieprasītas ir arī šī iepakojuma gatavošanas meistarklases, ko Dobelē un apkārtnē vada Līga Erba, viena no zīmola Wrap it komandas.

Līga stāsta: “Esmu trīs dēlu mamma, mēs visi ikdienā sekojam līdzi tam, ko saražojam atkritumos, tos šķirojam. Ejot iepirkties, parasti līdzi ņemam traukus sveramiem produktiem, iepirkumu maisiņus, arī ūdens pudele ir katram sava, nepērkam plastmasas pudelēs.

Bišu vaska drāniņu gatavošanai un lietošanai esmu pievērsusies savas mīļās zemes un dabas dēļ, jo man ir ļoti svarīgi, cik un ko es aiz sevis atstāju. Vienlaikus labprāt popularizēju savus ražojumus, pārdodot tirdziņos un vadot meistarklases. Rīgā un citās pilsētās populāri ir beziepakojuma veikali, kur var iegādāties Wrap it drāniņas, kas ir paredzētas pārtikas produktu glabāšanai. Šim iepakojumam ir ļoti sena vēsture, tās lietoja laikā, kad cilvēki vēl neizmantoja ledusskapi.

Iesaiņojuma drāniņu darināšanai izmantojam kokvilnas audumu, kuram ir OECO TEX sertifikāts, jo ne katrs audums der. Arī vasku lietoju tikai augstas kvalitātes. Auduma apdrukas un izmēri ir dažādi, tāpēc arī drāniņas var pielietot dažādi – ietīt neapēstu augli, apklāt salātu bļodiņu pirms ievietošanas ledusskapī, izveidot turziņu beramiem produktiem, iesaiņot maizes klaipiņu, siera gabaliņu vai ko citu. Roku siltums ir tas, kas iesaiņojuma materiālam palīdz ieņemt vēlamo formu. Bišu vaska drāniņā saglabājas pārtikas produkta dabiskās īpašības, tas ilgāk būs svaigs.

Drāniņu lietošana ir pavisam vienkārša. To var izmantot veselu gadu, ja pareizi kopj – mazgā tekošā ūdenī, izžāvē. Nedrīkst turēt karstā saulē, kā arī iepakot siltu ēdienu. Svaigas zivis un gaļu arī nebūtu vēlams tīt šajā drāniņā.”



Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Sludinājumi

Pārdod ZEMI Putnudārzā

Pārdod ZEMI Putnudārzā
Pārdod zemi (3560 m2) Kuldīgā, Putnudārzā. Cena 30 000 eiro. Tālr. 22300733, e-pasts: simanovics.roberts@gmail.com.
Aptauja
Kas rudenī jūs visvairāk var iepriecināt?
Labs laiks
Krāsainās koku lapas
Novākts dārzs, laba raža
Sagatavotie krājumi ziemai
Dzestrie rīti
Siltums radiatoros
Ceļojums uz siltajām zemēm, pagarinot vasaru
Ziemassvētku tuvošanās
Kurzemnieks Horoskopi